Sirds veselības joma stagnē 0
“Situācija sirds un asinsvadu slimību jomā pēdējos gados nav kļuvusi sliktāka. Tā ir stabilizējusies un dažās vecuma grupās pat uzlabojusies, galvenokārt pateicoties iedzīvotāju zināšanām par veselīgu dzīvesveidu. Ļoti daudzi sporto, regulāri apmeklē ārstu un profilakses nolūkos veic sirds un asinsvadu izmeklējumus. Savukārt valsts finansiālais ieguldījums šo slimību profilaksē, medikamentozā un ķirurģiskā ārstēšanā nav pieaudzis. Tas neļauj veikt izrāvienu un daudz straujāk samazināt saslimstību un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām. Piemēram, aritmija, it īpaši mirdzaritmija, var izraisīt smadzeņu infarktu – insultu. Diemžēl ar veselīgu dzīvesveidu to nevar novērst, nepieciešami medikamenti, bet tos šobrīd spēj nopirkt ne visi pacienti,” norāda profesors Andrejs Ērglis. “Vēl pirms gadiem trim četriem droši varētu teikt, ka sirds un asinsvadu slimību novēršanā un ārstēšanā vērojams manāms uzlabojums, bet šobrīd tajā valda stagnācija.”
Lai gan pēdējo desmit gadu laikā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir ievērojami samazinājusies, Slimību kontroles un profilakses centra dati par 2015. gadu liecina, ka tās joprojām ir galvenais nāves cēlonis Latvijā – 57% no visiem gadījumiem, to dēļ slimnīcā nokļuvuši 62 000 cilvēku. Visbiežākais iemesls – sirds išēmiskās slimības, piemēram, miokarda infarkts, cerebrovaskulārās slimības (insults), hipertensīvās slimības.
Kardiologs neslēpj, ka panākt lūzumu iespējams, vienīgi būtiski palielinot veselības aprūpes budžetu. Piemēram, 2015. gadā Vācija šim nolūkam tērēja 4000 eiro uz cilvēku gadā, vidēji Eiropā – 2781, bet Latvijā – 1300 eiro. “Tikai tad, kad medicīnai ir pietiekams finansējums, tā sāk dot tautsaimniecībai, nevis ņemt,” viņš saka.
