Latviešu valodu mācās virtuālā klasē 0
Jau trešo gadu bērniem, kas atrodas ārpus valsts robežām, ir iespēja mācīties latviešu valodu tiešsaistē: skolotājs pie datora ir Latvijā, savās mājās, un arī skolēni no dažādām valstīm vienlaikus pieslēdzas latviešu valodas stundai.
Tādējādi it kā atrasts vidusceļš starp klātienes mācībām un zinību apguvi, izmantojot interneta resursus. Tā kā skolotāji un lielākā daļa bērnu grupā nemainās, veidojas arī it kā klases kolektīvs, kas spēj priecāties pat kopīgos klases vakaros, neatrodoties vienā telpā un pat ne vienā valstī. Lielākajā daļā grupu ir seši bērni.
Latviešu valodas nodarbības tiešsaistē organizē Latviešu valodas aģentūra (LVA), tās notiek kopš 2017. gada septembra. Katru gadu apmācāmo skaits pieaug: šajā mācību gadā skolēnu skaits pieaudzis par 60. LVA metodiķe Santa Kazāka gan piebilst, ka skolēnu skaits dažādās valstīs ir svārstīgs: kāds kādu iemeslu dēļ mācības pārtrauc, cits nāk viņa vietā.
Katrs bērns ir atšķirīgs
Visvairāk bērnu, kas tiešsaistē apgūst latviešu valodu, ir Lielbritānijā, Īrijā un Zviedrijā. Ir arī valstis, piemēram, Ēģipte un Taizeme, no kurām nāk tikai pa vienam skolēnam. Skolotājiem strādāt nav viegli, jo bērni auguši dažādās kultūrās un sabiedrībās. Dalot bērnus grupās, tiek ņemts vērā gan tas, kādā laika joslā viņi dzīvo, gan viņu vecums un latviešu valodas zināšanu līmenis.
Latviešu valodas prasmes skolēniem ir ļoti dažādas, tāpēc pat vienas grupas ietvaros tās var būt diezgan atšķirīgas, un skolotājam tam jāpielāgojas.
“Ir liela atšķirība, vai bērns runā latviski ar abiem vecākiem vai tikai ar vienu, vai varbūt mūsu nodarbība ir vienīgais laiks, kad bērns runā latviski,” teic tiešsaistes skolas mācību pārzine un skolotāja Linda Krastiņa.
“Tāpat svarīgi, vai bērns regulāri brauc uz Latviju un runā ar draugiem un radiem. Tā kā grupās ir arī bērni, kuri tikai nesen no Latvijas pārcēlušies uz ārvalstīm, mūsu uzdevums ir ne tikai mācīt latviešu valodu, bet arī noturēt esošo latviešu valodas līmeni.”
L. Krastiņas grupā vienlaikus mācās bērni no Lielbritānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Grieķijas vecumā no astoņiem līdz 11 gadiem. Gan skolotāja, gan skolēni visi vienā laikā ieslēdz datoru, ieiet “Skype”, kā arī pieslēdzas “Classflow” interneta videi, kas nepieciešama mācībām tiešsaistē un ko kompetenču centrs “Lielvārds” pielāgojis tieši LVA vajadzībām.
“Tā mēs visi nokļūstam vienā virtuālajā klasē, kur varam gan sarunāties, gan varu dot bērniem uzdevumus. Bērns savā datorā redz vai nu tekstu, vai attēlu, kas nu uzdevumam nepieciešams. Bērns uzdevumu var izpildīt interaktīvi, un es redzu arī rezultātu. Tāpat šajā “Classflow” vidē var skatīties video, klausīties audio. Iespējas ir plašas, tāpēc uzdevumi ir ļoti daudzveidīgi,” stāsta L. Krastiņa.
Taču var darboties arī praktiski, piemēram, latviešu valodu var mācīties, gan kopīgi strādājot kādus rokdarbus, gan gatavojot desertus. Faktiski šajā virtuālajā klasē skolēni var mācīties līdzīgi kā parastā skolā: sarunāties ar skolotāju, klasesbiedriem, klausīties, lasīt un rakstīt. Ja skolēns raksta uz papīra, nevis datorā, tāpat paveikto var parādīt vai nofotografēt un atsūtīt.”
Izpaliek tikai fiziskais kontakts, kā arī nevar sadalīties pa pāriem un “Skype” vidē nevar runāt visi reizē. Klātbūtnes trūkums gan neļauj skolotājam pilnībā kontrolēt to, kā bērns mācās, kas nodarbības laikā ir viņam apkārt, bijuši pat gadījumi, kad skolēns pazūd no ekrāna un atgriežas tikai pēc laika.
Tomēr L. Krastiņa spriež, ka šāda veida mācībās var apgūt visas tās pašas valodas prasmes, ko klātienē. Nodarbības notiek tikai latviski, tomēr, ja bērns nezina, kā to pateikt latviski, var sacīt angliski. Citreiz, mācoties kādu vārdu latviski, iespējams salīdzināt, kā šis vārds skan citās valodās, ko bērni pārzina.
Runājot par grūtībām, ar ko saskaras bērni, mācoties latviešu valodu, nedzīvojot latviskā vidē, L. Krastiņa saka: “Savā grupā redzu, ka bērniem grūtības sagādā divskaņi, līdzskaņi ar mīkstinājumu. Tos bērniem grūti izlasīt un izrunāt.”
Rodas motivācija runāt latviski
Nodarbības notiek divreiz nedēļā, ilgst aptuveni stundu. Šobrīd tiešsaistes mācības vada 14 profesionālas skolotājas, kas ikdienā lielākoties strādā arī kādā no Latvijas skolām, taču ir arī īpaši apmācītas mācīt latviešu valodu tiešsaistē.
Skolotājas izvēlētas iepirkumu procedūrā, izvirzītās prasības bijušas ļoti augstas, piemēram, prasīta pedagoģiskā darba pieredze neviendabīgā valodas vidē. Rezultātā izvēlēti “augstas raudzes pedagogi”, stāsta S. Kazāka. “Tas ir ļoti svarīgi, jo mūsu mērķis ir īsā laikā sasniegt pēc iespējas labāku rezultātu.”
LVA nozīmīgs ir gan bērnu, gan vecāku viedoklis par mācību efektivitāti, jo to aizvien iespējams pilnveidot. Vecāku atsauksmes parasti ir labas, viņi uzsver, ka bērnu motivācija apgūt latviešu valodu šajās apmācībās strauji aug.
Piemēram, kāda māmiņa, kuras dēls tikai šoruden sāka mācības, e-pasta vēstulē raksta, ka iepriekš bijušas lielas cīņas par runāšanu vai pat tikai klausīšanos latviešu valodā, taču nodarbības tiešsaistē puisim devušas motivāciju apgūt latviešu valodu, jo viņam patīkot gan skolotāja, gan iespēja, kaut tikai virtuāli, kontaktēties ar citiem bērniem, gan tas, ka mācības notiek, izmantojot datoru.
“Bērniem, kuri dzīvo ārvalstīs, bieži vien rodas jautājums, kāpēc jāmācās latviešu valoda, ja reiz visi apkārt runā angliski vai itāliski. Kad grupā satiekas ar citiem bērniem, kuri, būdami dažādās valstīs, runā latviski, rodas motivācija arī pašam runāt latviski,” teic S. Kazāka.
Tāpat motivāciju mācīties veicina iespēja nodarbību laikā darboties ar mūsdienu bērniem tik tīkamajām tehnoloģijām. Bērni vienlaikus apgūst arī prasmes rīkoties ar tehnoloģijām, piemēram, iemācās rakstīt datorā.
“Bērni mēdz teikt, ka tiešsaistes latviešu valodas mācībās viņiem ir interesantāk nekā parastajā skolā, jo datorā mācības ir interesantākas, turklāt mūsu klasēs ir arī mazāk bērnu, tāpēc katrs saņem lielāku uzmanību,” piebilst L. Krastiņa.
Skolotājs ir arī kā klases audzinātājs, kas regulāri sazinās ar bērnu vecākiem. Tāpat kā parastās skolās, arī tiešsaistes skolā bērni, pabeidzot vienu mācību gadu, nākamajā turpina mācības augstākā līmenī. Piemēram, L. Krastiņa ar “saviem” bērniem strādā jau trešo gadu.
Jau divus gadus vasarās Latvijā notiek arī tiešsaistes skolēnu salidojumi, kur viņiem ir iespēja klātienē satikties ar skolotājiem un klasesbiedriem. “Man šad un tad jautā, vai šādās nodarbībās iespējams uzturēt emocionālu saikni. Šajā salidojumā pierādījās, ka mūsu skolotāji ir spējuši šo saikni izveidot un arī satuvināt bērnus. Kad teicu bērniem, lai salido katrs ap savu skolotāju, viņi burtiski salipa apkārt saviem skolotājiem,” atceras S. Kazāka.
Mācības būšot pieejamākas
Pieprasījums pēc šāda veida tiešsaistes apmācībām diasporā esot liels, un pagaidām ne visus gribētājus ir iespēja uzņemt šajās latviešu valodas apguves klasēs. Turklāt daļa nevar šajās mācībās piedalīties tieši tādēļ, ka tās ļoti atkarīgas no tehnoloģijām: nepieciešams gan jaudīgs dators, gan labs interneta pieslēgums. Dažkārt no grupām skolēni atbirst tieši tāpēc, ka viņa dzīvesvietā nav atbilstoša interneta pieslēguma.
Šobrīd latviešu valodas tiešsaistes mācības ir pilotprojekts, kam būtu jānoslēdzas jau šogad. Taču tas nenozīmē, ka nākamgad mācības tiks pārtrauktas. Gluži otrādi – tiešsaistes mācību organizēšanai vajadzētu kļūt par pastāvīgu LVA funkciju un plānots nākotnē apmācāmo skaitu pamazām palielināt.
Aģentūrā plānots arī pamazām apmācīt diasporas skolotājus darbam tiešsaistē, lai ar laiku viņi šādā veidā varētu mācīt latviešu valodu bērniem, kam nav iespējams regulāri apmeklēt latviešu skoliņas. Turklāt tiešsaistes skolā izmantotie mācību materiāli pamazām tiek apstrādāti un padarīti pieejami arī citiem skolotājiem.
Tālmācības nodarbības finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”; tās izmaksā ap 120 000 eiro gadā.
Tiešsaistes latviešu valodas mācībās iesaistās aizvien vairāk
* 2017./2018. mācību gadā mācības sāka 120 skolēni (6 līdz 14 gadu vecumā) no 26 valstīm.
* 2018./2019. mācību gadā latviešu valodu tālmācībā apguva 123 bērni no 28 valstīm.
* 2019./2020. mācību gadā latviešu valodu tiešsaistē apgūst 180 bērni 36 valstīs.
* Šogad pārstāvētas šādas valstis: ASV, Austrālija, Austrija, Azerbaidžāna, Čehija, Dānija, Dienvidāfrikas Republika, Ēģipte, Francija, Grieķija, Gruzija, Horvātija, Igaunija, Islande, Itālija, Izraēla, Īrija, Jaunzēlande, Kanāda, Katara, Kipra, Krievija, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Somija, Spānija, Šveice, Taizeme, Turcija, Ukraina, Vācija, Zviedrija.
