Latviešu valodai – tikai 12 minūtes 0
Mazākumtautību bērnudārzos trīsgadniekiem latviešu valodas nodarbības ilgst tikai 12 minūtes – šāda informācija izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur sprieda, kā panākt, lai nelatvieši latviešu valodu apgūtu jau no mazotnes.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Iveta Nagla pastāstīja, ka IZM gan sagatavo izglītības paraugprogrammas mazākumtautību bērnudārziem, taču, kuru programmu īstenot un kā mācīt latviešu valodu, izvēlas pati izglītības iestāde, ņemot vērā vecāku pieprasījumu. Mazākumtautību bērnudārzos latviešu valodu sāk apgūt no divu gadu vecuma.
Palaiž garām ”labāko laiku”
Rīgas domes deputāts Elmārs Vēbers uzskata, ka par latviešu valodas apguvi bērnudārzos tiek “uzburta rožaina aina”. Patiesībā valsts valodas apguve ir formāla. Trīsgadniekiem, kad bērni visveiksmīgāk apgūst valodu, latviešu valodas nodarbības ilgst tikai 12 minūtes. Četrgadnieki latviešu valodai velta vien 20 minūtes. Šādas nodarbības notiek tikai divas vai trīs reizes nedēļā. “Ar šādu nodarbību apjomu latviešu valodas apguvi nav iespējams nodrošināt,” uzsvēra E. Vēbers.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane bilda, ka pēc E. Vēbera ierosinājuma par izglītību atbildīgajam departamentam uzdots veikt nopietnu izpēti pilsētas bērnudārzos, lai noskaidrotu, kā tajos māca latviešu valodu.
E. Aldermane apmeklējot krievu bērnudārzus, pārliecinājusies, ka mazuļi tajos “diezgan brīvi” runā latviski. Šogad pirmoreiz bērnudārza beidzēju prasmes pedagogs rakstiski novērtēs.
Daļa cittautiešu savus bērnus sūta latviešu bērnudārzos. Piemēram, Rīgā patlaban neesot tādu bērnudārzu, kurus apmeklētu tikai latviešu bērni. Mazākumtautību “dārziņos” pirmsskolas izglītību apgūst vien 26 procenti bērnu.
Valodu apgūst formāli
Uz sēdi bija aicināti arī pedagoģijas eksperti, jo, kā uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (“Vienotība”), “izglītības jomā nav pieņemami tikai politiski lēmumi; tiem jābalstās uz zinātniskām atziņām”.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) lektore Inese Freiberga apstiprināja, ka vislabāk valodu uztver tieši divus līdz trīs gadus vecie mazuļi. Taču bērni valodu viegli apgūst vien tad, ja dzird to regulāri. Patlaban latviešu valodas nodarbībām atvēlēts tik maz laika, ka no tām nav reālās jēgas.
I. Freiberga uzsvēra – divu valodu vienlaicīga apguve netraumē bērnu, bet gan veicina viņa intelektuālo attīstību. Tāpēc ir iespējams jau no mazām dienām apgūt gan dzimto, gan valsts valodu.
Nacionālās apvienības (NA) deputāte Vineta Poriņa toties uzskata, ka tagad ir piemērots laiks pārejai uz pirmsskolas izglītību tikai latviešu valodā, jo “beidzot jāveidojas vienotai sabiedrībai”. Mācības krievu valodā bija pretimnākšana cittautiešiem, bet jāsaprot, ka tas ir pārejas posms, kam laiks beigties. Lai visos bērnudārzos ieviestu mācības latviski, nepieciešams veidot ekspertu darba grupu, mainīt likumus, kā arī strādāt ar vecākiem un sabiedrību, lai skaidrotu ieguvumus no latviskās izglītības.
Janīna Kursīte (“Vienotība”) piebilda – trešdaļā bērnudārzu nodrošināt mācības mazākumtautību valodā būtu liels slogs arī ekonomiski krietni attīstītākai sabiedrībai. “Ja Latgalē ir tik daudz krievu bērnudārzu, mēs nekad “nedabūsim” latvisku Latgali. Ja bērns visu laiku ir krieviskā vidē, viņam rodas ilūzija, ka te nav Latvija,” viņa uzsvēra.
Vladimirs Reskājs (“Saskaņas centrs”) teica, ka bērniem jāapgūst latviešu valoda, taču “nevajag nepārdomātas izmaiņas izglītības sistēmā”.
Raivis Dzintars (NA) pieļāva, ka uz latviskiem bērnudārziem var nepāriet uzreiz, taču tas jāuzstāda kā stratēģisks mērķis, kas īstenojams pamazām.
IZM parlamentārā sekretāre Inga Vanaga teica, ka ministrijā pastāv uzskats, ka par to, kādā valodā jārunā bērnudārzā, nepieciešamas “plašas ekspertu diskusijas, jo jautājums ir ļoti nopietns”.
Trūkst latviski runājošu pedagogu
Rīgā šobrīd valda “izmisīgs” bērnudārza pedagogu trūkums. “Pat ja mums pietiktu naudas atvērt vēl dažus bērnudārzus, mēs to nevarētu darīt, jo nebūtu skolotāju, kam jaunajos bērnudārzos strādāt,” teica E. Aldermane. Arī Rīgas domes Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis atzina: “Lielākā problēma mazākumtautību bērnudārzos ir pedagogu latviešu valodas lietojums. Lielākoties viņiem nav pietiekami labas latviešu valodas zināšanas.”
I. Freiberga toties sacīja – bērnus, kuri mājās nemaz nedzird latviešu valodu, tomēr nevajadzētu “iemest” pilnīgi latviskā vidē. Jau bijuši gadījumi, kad šādi bērni latviešu bērnudārzos nespēj iejusties un jūtas nedroši. Šādiem bērniem noderīgāka būtu bilingvālā izglītība. Tātad mazākumtautību bērnudārzos nodarbībām vajadzētu notikt gan valsts, gan bērnu dzimtajā valodā.
I. Vanaga piebilda: nākamgad IZM veiks apjomīgu pētījumu par bilingvālās izglītības ietekmi uz bērniem.
RPIVA lektore Rasma Purmale teica: svarīgi, lai bērns nejustu, ka latviešu valoda viņam tiek uzspiesta, bet mācītos to ar prieku. Tāpēc arī viņa uzskata – pagaidām jāvirzās uz bilingvālo, ne pilnīgi latvisko pirmsskolas izglītību.
“Esam vienojušies, ka nepieciešamas ekspertu diskusijas. Politiski lēmums savā ziņā gan jau ticis pieņemts, ieviešot bilingvālo izglītību skolās, tagad tā būtu tikai jāpārnes uz bērnudārziem,” secināja I. Druviete.
Uzziņa * Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apkopotie dati liecina, ka latviešu un mazākumtautību bērnudārzu skaits lielākajās pilsētās un novados būtiski atšķiras. Tā republikas nozīmes pilsētās kopumā ir 77 krievu, 155 – latviešu, 11 – citu tautību un 65 – jauktie bērnudārzi. Daugavpilī ir 15 krievu, pieci latviešu, septiņi jauktie un divi citu tautību bērnudārzi. * Novados (izņemot Pierīgas novadus) ir 447 latviešu un tikai 15 krievu bērnudārzi. |
