Latviešu valoda – vienīgā. 30 svarīgākie notikumi Latvijai 0
Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” atskatās uz aizvadītajiem gadu desmitiem un notikumiem, procesiem, kuri bijuši īpaši svarīgi mums un Latvijai.
2012. gada 18. februārī notika referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Vēlēšanu zīmē jautājums bija šāds: “Vai Jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?”
Tas bija visvairāk apmeklētais referendums Latvijā. Nobalsošanas dienā valstī bija reģistrēti 1 545 004 balsstiesīgie pilsoņi, referendumā piedalījās 1 098 847 jeb 71,12% balsstiesīgo, no kuriem 74,8% balsoja pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Vienlaikus politiķi izteica bažas, ka tomēr tik daudz Latvijas iedzīvotāju – apmēram ceturtā daļa referenduma dalībnieku – ir par krievu valodu.
Pirms referenduma, jūtot apdraudētību būtiskam mūsu identitātes pamatam, sabiedrību aktīvi uzrunāja gan dažādas organizācijas, gan viedokļu līderi. “Latvijas Avīzē” 17. februārī dzejniece Lija Brīdaka mudināja: “Aizstāvēsim mātes valodu!” Asu viedokli pauda režisors Alvis Hermanis: “Gan bankās, gan mašīnbūvniecībā ir tā saucamie “stresa testi”. Ja mēs referendumu uzlūkojam kā “stresa testu”, tad tā ir brīnišķīga Dieva dāvana. Par diviem miljoniem latu mēs dabūsim visu valstij neuzticamo pilsoņu sarakstu. Jo 18. februāra referendums ir tests šīs valsts nodevējiem.”
Referendums bija viens no iemesliem, kāpēc radās priekšlikums par Latvijas Republikas Satversmes paplašināšanu ar preambulu, kurā tiktu atklātas Latvijas valsts un līdz ar to arī Satversmes pamatvērtības. 2013. gadā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits nāca klajā ar preambulas projektu. 2014. gada 19. jūnijā Saeima pieņēma preambulas tekstu, kurā teikts (publicējam fragmentus): “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats.”
Vairāk nekā 150 valstu pamatlikumos ir preambula – konstitūcijas ievads, kurā atklāti tās galvenie principi un koncepcija. “Apmēram 30 valstu preambulās skarti valodas politikas jautājumi”, grāmatā “Ceļavējš cilvēku ciltij” raksta Māris Baltiņš un Ina Druviete.
Vai tas, ka preambulā ietverts akcents par valsts valodu, ir uzlabojis tās pozīcijas, salīdzinot ar valodas referenduma laiku un ar preambulas pieņemšanas brīdi? Jurists un politologs Egils Levits spriež: “Valsts valodas statuss nav deklaratīvs. Tas valstij un visiem pilsoņiem ir jāīsteno ikdienā. Amatpersonām ar savas valsts iedzīvotājiem ir jāsazinās valsts valodā. Pilsoņiem šī valoda ir jālieto savstarpējā saziņā, it sevišķi publiskajā telpā. Tas neizslēdz arī citu valodu lietošanu, it sevišķi privātā saziņā. Tomēr kopēja valsts valoda visiem ir viena. Attaisnojuma valsts valodas nezināšanai vai nelietošanai pēc 28 atjaunotās neatkarības gadiem vairs nav. Par valsts valodas pilnvērtīgu apguvi un pārvaldīšanu ir jāgādā, no vienas puses, valstij, it sevišķi nodrošinot tās lietošanu jau bērnudārzā un skolā, un, no otras puses, katram pilsonim, to konsekventi lietojot publiskajā saziņā ar citiem mūsu valsts iedzīvotājiem un ģimenē dodot to tālāk nākamajām paaudzēm.
Vienā valstī dzīvojošo cilvēku kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu, kas nepieciešama, lai demokrātiskā sabiedrībā pieņemtu lēmumus un savstarpēji sadarbotos. Tā ir valsts valodas statusa jēga. Tādēļ tā ir saliedētas sabiedrības un labi funkcionējošas demokrātijas priekšnoteikums.”
