“Vai tu kājām nāksi uz Latviju?” 36 pasaules valstīs ik nedēļu tīmeklī tiešsaistes nodarbībās apgūst latviešu valodu 0
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Vaimanas un kreņķi, ko par tālmācību kovida laikā dzird no Latvijas pedagogiem un vecākiem, šeit nav cieņā. Tieši otrādi – skolotājas strādā ar prieku, vecāki seko līdzi nodarbībām un palīdz savām atvasēm mācībās. 240 bērni 36 pasaules valstīs ik nedēļu tīmeklī tiešsaistes nodarbībās apgūst latviešu valodu. Kā viņiem tas izdodas?
Latviešu valodas nodarbības tiešsaistē diasporas bērniem skolotāja vadībā notiek jau ceturto mācību gadu.
Kopš 2017. gada septembra, kad Latviešu valodas aģentūras (LVA) paspārnē par valsts naudu tika sākta tālmācība, skolēnu skaits ir dubultojies un paplašinājusies arī dalībnieku ģeogrāfija. Mācības sākotnēji bija paredzētas bērniem no 7 līdz 14 gadiem, taču tagad darbojas arī 13 līdz 16 gadus vecu jauniešu grupas. Viņi savu satikšanās vietu tīmeklī mīļi sauc par skoliņu.
Es iešu uz Latviju
Kopš skoliņas atvēršanas tajā strādā latviešu valodas skolotāja Dace Anstrate. Viņas stundu grafiks piecās grupās 30 skolēniem pārsteigtu jebkuru “parastas” skolas pedagogu – diena sākas 8.00 rītā ar divām nodarbībām Austrālijas un Jaunzēlandes bērniem, vakarā pieslēdzas audzēkņi no Eiropas valstīm, kā arī Tunisijas un Kataras, bet pusnaktī notiek tiešsaiste ar ASV skolēniem.
Par vēlajām stundām skolotāja nesūdzas, toties blakus dzīvokļa iemītnieki gan sākuši protestēt, kad aiz sienas kaimiņiene nakts vidū aizrautīgi runājas un pat smejas!
Kad būkšķi pa sienu kļuvuši regulāri, vienu nakts stundu pārcēlusi uz svētdienas vakaru.
Prasmju līmenis ir ļoti dažāds, tāpēc grupiņā ar sešiem bērniem var būt gan iesācējs, gan skolēns ar raitu latviešu valodu. “Svarīgi, kādu valodu bērns dzird un runā ģimenē. Savās grupās esmu novērojusi, ka ASV, Jaunzēlandes un Austrālijas skolēniem, kas izauguši vidē, kur vairāk skan angļu valoda, ir diezgan grūti iemācīt pat tādas vienkāršas lietas kā vārdu secību teikumā, vārdu saskaņošanu.
Pat ceturtajā mācību gadā daži vēl saka: Dacīt, es iešu uz Latviju vai eju uz Latviju. Jautāju: vai tu kājām nāksi uz Latviju?
Vai cits piemērs: es spēlēju ar māsu, nevis spēlējos ar māsu. Jūtama liela, kā es to saucu, angļu valodas bezgalotņu ietekme.”
Arī kolēģes Guntas Kļavas pieredze liecina, ka noteicošā ir sarunvaloda ģimenē. “Manā grupā bērni latviski prot dzimtās valodas līmenī, tāpēc apgūt gramatiku viņiem nav grūtību. Tiem, kas to nevar, programma jāpielāgo individuālajām spējām, kur nepieciešama skolotāja pieredze, profesionalitāte un metodikas pārzināšana. Nevari gaidīt no bērna, lai saprot gramatiku, ja viņš latviski sāk mācīties no nulles.”
Par bērnu centību skolotājas nevarot žēloties, gadās jau, ka kāds stundā grib paslinkot vai nav izpildījis mājas darbu, taču tā neesot hroniska kaite.
Kā novērojusi G. Kļava, motivācija vairāk pieklibo pusaudžiem, jūtams, ka uz mācībām pierunājuši vai pat piespieduši vecāki, tomēr pēc pusgada, kad izveidojusies “klases kopā būšana”, daudziem attieksme mainās uz labo pusi.
Aptauja, ko vecākiem veikusi LVA, rāda, ka motivācijas mācīties latviešu valodu trūkst ap 34% bērnu, 27% traucē aizņemtība un nogurums pēc skolas un interešu izglītības nodarbībām, 28% minējuši problēmas ar tehnoloģijām un interneta ātrumu.
Mācības kā īstā klasē
Tālmācību diasporas bērniem nevar salīdzināt ar Latvijas skolu tiešsaistes stundām, spriež skolotāja G. Kļava. Viena no atšķirībām ir izvēlētā ASV platforma “ClassFlow”, kas ļauj strādāt interaktīvi, veidojot atgriezenisko saiti – bērnam izpildot uzdevumu, skolotājs turpat stundā redz rezultātu un var veikt labojumus vai dot norādes.
“Nodarbības šajā platformā var salīdzināt ar darbu klasē, kad vari apiet visus skolēnus un paskatīties, kā viņiem veicas, – skolotājs tūlīt redz, kurš jautājums vēl ir jāizrunā.”
Mācības, kas notiek divas reizes nedēļā grupās vidēji pa sešiem bērniem, nebūtu iespējamas bez Izglītības uzņēmuma “Lielvārds” ikdienas tehnoloģiskā atbalsta, par ko ir pateicīga LVA, pedagogi un vecāki.
Skolotājas uzsver, ka skaits ir optimāls ar līdzvērtīgu prasmju līmeni. Ja tas krasi atšķiras, grupiņas varētu būt vēl mazākas, lai noturētu uzmanību un stundas dinamiku, piebilst D. Anstrate.
Programmu valodas apguvei izveidojusi LVA metodiķe profesore Zenta Anspoka. Tā paredzēta trīs gadiem dažāda vecuma skolēnu grupām ar zemu, vidēju un augstu valodas prasmes līmeni.
Viena nodarbība paredzēta 40 minūšu garumā, taču parasti ievelkoties līdz stundai. Lai katru tiešsaistes tikšanos pielāgotu attiecīgajai grupai, sagatavošanās aizņem daudz laika, piemēram, D. Anstrate nodarbībai bērniem ar atšķirīgu prasmju līmeni gatavojoties līdz pat piecām stundām.
“Programma ir viena lieta, bet, kad tu saproti, ka diaspora nav vidējais aritmētiskais Latvijas skolēns, pašam skolotājam ir jābūt spējīgam piemēroties grupiņām, lai uzķertu īsto vilni, kā mācīt latviešu valodu bērniem citās valstīs.”
Arī LVA atzīst, ka no pedagoģēm šis darbs prasa ļoti lielu ieguldījumu, entuziasmu, radošumu, personības elastību, jo skolotāja nav tikai nodarbību vadītāja, bet vienlaikus arī grupas audzinātāja, veido mācību materiālus, sniedz atgriezenisko saiti par mācību procesu utt.
Strādājot mazā grupā, skolotājiem ar audzēkņiem veidojas sirsnīgas attiecības, kur valda uzticēšanās un godīgums. “Saviem skolēniem esmu draugs, un bērni zina, ka viņi ar mani var būt tādi, kādi ir – dabiski, aizrautīgi, citreiz arī noskumuši, bēdīgi. Kad viņu sirsniņas ir atvērtas, kā atvērtā traukā varu iepildīt jebko,” saka D. Anstrate.
Slepenā valoda, ko citi nesaprot
Rudenī un pavasarī tiek rīkoti pārbaudes darbi, lai izvērtētu audzēkņu izaugsmi un valodas prasmes līmeni. Pagājušā gada rezultāti rāda, ka lielākajai daļai prasmes kļuvušas labākas, taču ir arī bērni, kam tās neuzlabojas vai vērojams neliels regress.
Skaidrojumi var būt dažādi, tomēr būtiskākais no tiem – bērni nedzīvo latviskā vidē un ikdienā maz lieto latviešu valodu. LVA aptaujā noskaidrots, ka 7,5% bērnu latviešu valodu apgūst tikai tālmācības nodarbībās vai pašmācībā.
Daudziem bērniem vecāki latviski nerunā vai runā maz, daļai vecāki ir pārāk aizņemti, lai nodarbotos ar atvasēm, citiem valodas prasme nav pietiekami laba, lai viņi varētu to pilnvērtīgi mācīt, tāpēc nepieciešams profesionāls pedagogs.
Arī tad, ja ģimenē labi runā latviski, vecāki saprot, ka kādā brīdī vajadzīgs kvalificēts skolotājs, jo bērna dzīvē katram ir sava loma.
“Vēlamies, lai mūsu dēli brīvi lietotu latviešu valodu ne tikai sarunās, bet ar tās palīdzību iepazītu kultūru, lasītu grāmatas un citus informācijas avotus, kā arī prastu rakstīt latviski,” par dēla Mārtiņa dalību nodarbībās stāsta mamma Iveta.
Ģimenē, kas astoņus gadus dzīvo Hamiltonā Kanādā, visi runā latviski, lasa literatūru un skatās filmas, kā arī uztur pastāvīgu saikni ar Latviju. Tiesa, puikas mēdzot apspriesties arī angliski. Par papildu mācībām vecākais dēls neesot priecājies, taču ar laiku tās kļuvušas par patīkamu nodarbi. Vārdu krājums kļuvis plašāks, rokraksts – glītāks.
“Kopš bērni sāka piedalīties tālmācības nodarbībās, viņi pārstāja savā starpā sarunāties angliski. Jūtam progresu gan runā, gan rakstos. Ziemassvētku un apsveikuma kartītes ar katru gadu tiek rakstītas arvien bagātākā un krāšņākā valodā,” tā jaunās paaudzes valodas izaugsmi vērtē mamma Rūta, kas kopā ar vīru un četrām atvasēm piekto gadu dzīvo Dohā Katarā.
Abi vecāki, paši būdami pedagogi starptautiskajā skolā, augstu novērtē gan skoliņas darbu, gan skolotāju spēju radīt tuvas un mīļas attiecības, kas vieglāk palīdz pārvarēt grūtības – vakara nodarbības, nogurumu un pusaudžiem tik raksturīgo negatīvo attieksmi pret visu obligāto.
Valodas prasmes krietni uzlabojušās arī Līgas dēliem Markam un Pēterim no Vermontas štata ASV – abi brīvi runājot latviski, vecākais “tīri labi lasa”, grūtāk veicas ar rakstīšanu. Ar mājas darbiem paslinkojot, taču, kad piespiežas, jūtas lepni. Latviešu valodu puikas mēdz izmantot kā “slepeno valodu”, ko apkārtējie amerikāņi nesaprot.
Juliannai četros mācību gados valodas prasmes bijušas mainīgas, stāsta mamma Zaiga, kas ar vīru, kuram dzimtā ir angļu valoda, ASV dzīvo jau 22 gadus. Ļoti palīdzot vasaras ciemošanās pie radiem un nometnes Latvijā, taču, atgriežoties mājās, angļu valodas ietekmē atkal iezogas nepareizas galotnes un teikumu uzbūve.
Jaunzēlandes latvietes Ievas meita Elili laviešu valodu apgūst otro gadu, un mamma ar progresu ir apmierināta. Viņu ģimenē saziņa notiek angliski, meitai šī ir vienīgā iespēja mācīties latviski skolotāja vadībā.
Ksaverijas vecāki strādā par pasniedzējiem Sanktpēterburgas Valsts universitātē un ikdienā ģimenē runā katrs savā dzimtajā valodā – latviski un krieviski. Meitenei mācības patīk, viņa brīvi runā latviešu valodā, ko palīdz uzturēt arī vasaras Latvijā. Tētis Aleksejs tālmācību vērtē par svarīgu pasākumu, lai atbalstītu latviešus, kas dzīvo ārpus dzimtenes un stiprinātu viņu saites ar Latviju.
Viktorīna
Viktorīnas “Izvēlies pareizo reklāmas tekstu” atbildes
21. janvāra numurā aicinājām pārbaudīt latviešu valodas zināšanas valodas viktorīnā, ko bija sagatavojusi Latviešu valodas aģentūra. Publicējam pareizās atbildes.
1. B, 2. B, 3. A, 4. B, 5. A, 6. B, 7. B, 8. A, 9. B, 10. B, 11. A, 12. A, 13. B, 14. A, 15. B, 16. B.
