Latviešu valoda mazākumtautību bērnudārzos – no nākamā gada katru dienu 11
Mazākumtautību bērnudārzos jau no nākamā gada latviešu valoda būs jāapgūst katru dienu. Jo sevišķi valsts valoda rotaļnodarbību laikā būs jāizmanto no piecu gadu vecuma, kad bērnus sāks sagatavot skolas gaitām. Cittautiešu mazuļiem latviešu valoda bērnudārzos būs jāapgūst tik augstā līmenī, lai bērns varētu uzsākt mācības arī latviešu skolā.
To paredz jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas un pirmsskolas izglītības programmu paraugi, ko izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Minētie dokumenti gan pagaidām ir tikai projekts, tie vēl būs jāapstiprina valdībai. Plānots, ka jau rīt vadlīniju projekts tiks “uzsaukts” valsts sekretāru sanāksmē, tātad nodots starpministriju saskaņošanai.
Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks uzsver, ka līdz šim pirmsskolas vadlīnijās nav bijis tik striktu prasību par valsts valodas lietojumu bērnudārzos. Tomēr arī jaunajā dokumentā gan nav noteiktas proporcijas, kādās izmantojama valsts un mazākumtautību valoda, kā tas ir attiecībā uz skolām. Pedagogiem pašiem būs jāizlemj, kā panākt, lai bērni apgūtu latviešu valodu tik labi, lai veiksmīgi spētu mācīties tālāk. Jāatgādina, ka saskaņā ar izmaiņām Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā, arī mazākumtautību sākumskolās vismaz puse mācību vielas būs jāapgūst latviski.
Turklāt vadlīnijās noteikts, ka, absolvējot mazākumtautību bērnudārzu, bērnam jāmāk latviski atbildēt uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto, izteikt savas vajadzības, iesaistīties sarunā par ikdienišķiem tematiem, pareizi izrunāt patskaņus un līdzskaņus, lasīt un saprast īsus vārdus latviešu valodā, rakstīt burtu elementus.
Latviešu valodas apguvei ieteicams izmantot bilingvālo pieeju, lai bērni vienlaikus apgūtu gan mācību saturu, gan valodu. Turklāt latviski vajadzētu runāt ne tikai ar bērniem, bet arī bērnudārza darbiniekiem savā starpā.
Tajā pašā laikā vadlīnijās noteikts, ka bērna etniskā identitāte tiek atzīta un respektēta.
Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas izstrādātas, gatavojoties jaunā kompetencēs balstītā izglītības satura ieviešanai. Pirmsskolā, tātad bērnudārzā, to plānots ieviest jau no nākamā mācību gada, kamēr skolās jaunā satura ieviešanu sāks gadu vēlāk. Jāatzīst, ka viena no būtiskākajām pārmaiņām ir tieši stingrākais latviešu valodas lietojums mazākumtautību bērnudārzos.
Audzinās “lietpratējus izaugsmē”
Savukārt attiecībā uz pirmsskolēnu izglītošanu kopumā jaunā satura izstrādātāji paši uzsver: kā jau līdz šim, arī turpmāk bērnudārzos mācīsies burtus, skaitļus, atpazīt augus un dzīvniekus, šķirot priekšmetus pēc dažādām pazīmēm u. c. Kā atzīst projekta “Skola2030” – jaunā izglītības satura izstrādātāja – pārstāve Zane Oliņa, daudzi skolotāji jau tagad strādā tā, kā paredz jaunās vadlīnijas, tomēr svarīgi, lai tā būtu vispārpieņemtā prakse.
G. Catlaks uzsver, ka šoreiz, izstrādājot izglītošanās normatīvo regulējumu, jo sevišķi domāts, kādu šodienas bērnudārznieku vai skolēnu “vēlamies redzēt nākotnē mūsu sabiedrībā”. Izglītošanās sistēma veidota tā, lai mazuļi izaugtu par radošām, pašapzinīgām un sadarboties spējīgām personībām, kuri apzinās izglītošanās nozīmi un gatavi mācīties visu mūžu. Kā īsumā raksturo G. Catlaks, izglītošanās sistēmai jāizaudzina “lietpratēji izaugsmē”. Pirmsskolai jāieliek pamats. Tāpēc jau bērnudārzā cita starpā būs jāsāk mācīties pieņemt lēmumus. Tālab pedagogiem vajadzētu ļaut bērniem pašiem lemt, piemēram, kur un kā jāpiekar svētku rotājumi. Tāpat bērnudārzu audzinātājiem vajadzētu pievērst lielāku uzmanību bērnu individualitātei. Mazos nevajadzētu spiest visus vienlaikus pabeigt darbiņus. Jāierīko vieta, kur nolikt nepabeigtos darbiņus, lai vēlāk novestu iesākto līdz galam. Tādējādi būšot dubults ieguvums: bērns ne tikai vingrinās pirkstiņus, bet arī mācīsies organizēt savu darbu un “pabeigt lietas”. Lai bērni varētu darboties brīvāk nekā līdz šim, mācību līdzekļiem jābūt brīvi pieejamiem, bet mazuļiem jāmāca paņemtās lietas pašiem nolikt vietā. Svarīgi, lai bērns iemācās mācīties pats, bet skolotājs būtu virzītājs un padomdevējs.
Bērnudārzu fiziskajā vidē jaunās vadlīnijas neprasa lielas izmaiņas, taču mācību telpai nemitīgi jāmainās atbilstoši apgūstamajam tematam tā, lai ienākot uzreiz būtu skaidrs, kādas prasmes bērni šobrīd apgūst, teic Z. Oliņa.
Vairāk laika svaigā gaisā
Nepieciešamās prasmes un vērtības bērnudārzā vajadzētu apgūt integrēti, izvirzot kādu plašu un vispusīgu tematu, ko apgūt veselu mēnesi. Tad mācības varēs noritēt nesteidzīgi. Katru dienu jānodrošina bērniem iespēja iet laukā un arī nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Tāpēc pašvaldībām ieteikts pārliecināties, vai pirmsskolas izglītības iestādes ir pietiekami nodrošinātas ar drēbju žāvēšanas skapjiem, lai mazuļi varētu baudīt svaigu gaisu jebkuros laikapstākļos.
Vadlīnijās uzsvērta arī bērniem droša vide. Diemžēl pēdējās starptautiskā izglītības mērījuma “PISA” skolēnu aptaujas rezultāti parādīja, ka Latvijā ir daudz skolēnu, kuri saskārušies ar vardarbību skolā. Cita starpā vadlīnijās norādīts, ka grupā nevajadzētu būt vairāk par 20 mazuļiem.
Lai sagatavotu pedagogus pārmaiņām, jau tiek apmācīti vairāk nekā 1000 pedagogu. Apmācīs arī visu bērnudārzu vadītājus un vismaz vienu viņu vietnieku, lai viņi savukārt varētu palīdzēt skolotājiem ieviest ikdienas darbā jaunās vadlīnijas. Turklāt VISC sagatavos pirmsskolas skolotāju tālākizglītotājus, kuri strādās reģionos.
Kā jau iepriekš minēts, jaunās vadlīnijas jāievieš jau no nākamā mācību gada. Vai valdība pagūs tās pieņemt? IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja atbildēja, ka IZM prioritāte ir strādāt tā, lai jaunais mācību saturs tiktu ieviests laikā. Bet vai pedagogi pagūs iepazīties ar jaunajām vadlīnijām un programmu paraugiem un jau no septembra likt tās lietā? Z. Oliņa atbildēja, ka programmas tik fundamentāli nemainās, lai skolotāji nepagūtu sagatavoties darbam jaunajā mācību gadā. Apgūstamos tematus un metodes skolotāji varēs izvēlēties paši. Programmas paraugi tikai dos idejas, kā strādāt.
Kādas vērtības jāieaudzina bērnos?
Mācību un audzināšanas metodēm būs jāieaudzina šādas vērtības:
* cilvēka cieņa
* brīvība
* ģimene
* laulība
* darbs
* kultūra
* daba
* latviešu valoda
* Latvijas valsts
