Latviešu valoda jākopj, tomēr nevar studentiem aizliegt mācīties svešvalodās 1
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Augstskolām, tostarp privātajām, ir pienākums attīstīt un izkopt valsts valodu, tomēr Saeima, būtiski ierobežojot to tiesības īstenot studiju programmas svešvalodās, rīkojusies nesamērīgi. Tāpēc Augstskolu likuma normas par studiju valodu ir spēkā, tomēr tās jālabo līdz nākamā gada 1. maijam. Tā vakar nosprieda Satversmes tiesa.
Kā zināms, Saeima 2018. gadā nolēma, ka arī uz privātajām augstskolām attieksies ierobežojumi, kas agrāk bija spēkā tikai attiecībā uz valsts augstskolām: studiju programmas svešvalodās tās var īstenot tikai īpašos gadījumos; brīvāks ir regulējums attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, piemēram, drīkst veidot studiju programmas angļu valodā ārvalstniekiem, bet Latvijas privātās augstskolas mācīja studentus arī krieviski. Turklāt ārvalstniekiem paredzētajās studiju programmās uzņēma arī vietējos iedzīvotājus.
Daļa privāto augstskolu tikpat kā nemaz neīstenoja studijas valsts valodā, proti, latviski.
Piemēram, 2018. gadā krieviski studēja 30% privāto augstskolu studenti, bet trijās augstskolās svešvalodās studēja pat 80% studentu, 48% studējošo šajās augstskolās bija izvēlējušies studiju programmas krievu valodā. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji Satversmes tiesā norādīja, ka normas pieņemtas, turpinot izglītības valodu reformu.
Izmaiņas likumā Satversmes tiesā apstrīdēja 20 Saeimas deputāti no “Saskaņas” frakcijas, uzskatot, ka ierobežojumi neatbilst vairākiem Satversmes pantiem, tostarp tiesībām uz izglītību un uz īpašumu.
Tāpat sūdzētāji uzskatīja, ka pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Satversmes tiesa gan norādīja – tas, ka kādas tiesības ir piešķirtas, nenozīmē, ka tās saglabāsies mūžīgi. Tomēr, kādas tiesības atņemot, jābūt saudzējošam pārejas periodam.
Tiesa arī atzina: studiju valodas ierobežojumi ietekmē ne tikai privātās augstskolas kā institūcijas, bet arī lielu skaitu fizisko personu. Piemēram, šo augstskolu studentiem jābūt tiesībām pabeigt studijas tādā valodā, kādā tās uzsāktas.
Kaut Saeima bija noteikusi, ka apmācīt svešvalodās jau uzņemtos studentus varēs līdz 2022. gada 31. decembrim, tiesa secināja: ja students izmanto tiesības studijas pārtraukt, pēc tam turpināt iesākto vairs nebūs iespējas.
Augstskolām jābūt neatkarīgām
Tāpat tiesa norādīja uz akadēmiskās brīvības un augstskolu autonomijas neaizskaramību. Tiesas ieskatā autonomija nozīmē arī brīvību studiju valodas izvēlē. Spriedumā atzīts: augstskolām jābūt neatkarīgām no politiskas varas.
Tas var būt būtiski strīdā par augstskolu pārvaldības reformu, saistībā ar kuru Saeima vakar pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā. Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele atzina: tiesas paustais par augstskolu autonomiju ir spēkā ne tikai šīs konkrētās lietas kontekstā.
Tajā pašā laikā tiesa atzīst, ka augstskolu autonomija nav absolūta: to var ierobežot, lai aizsargātu citu pamattiesības un citas vērtības. Piemēram, Satversmes tiesa jau atzinusi, ka visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem jāzina valsts valoda. Valstij ir tiesības veidot tādu augstākās izglītības sistēmu, kurā tiktu attīstīta valsts valoda, un Satversmē noteiktās tiesības uz izglītību nedod tiesības studēt vienalga kādā valodā un saņemt Latvijas valsts atzītu diplomu par augstākās izglītības ieguvi.
Tomēr Satversmes tiesas ieskatā IZM un Saeima būtu varējušas atrast kādu privātās augstskolas saudzējošāku veidu, kā nodrošināt, lai tās iesaistās valsts valodas attīstībā.
Tāpēc tiesa uzdevusi līdz nākamā gada 1. maijam izstrādāt citu studiju valodas regulējumu.
Kā norādīja Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs, tas gan nenozīmē, ka jau jaunajā studiju gadā augstskolas varēs atkal uzņemt studentus svešvalodās īstenotās studiju programmās: ir jāgaida, kādus lēmumus attiecībā uz studiju valodu pieņems Saeima.
Šadurskis: par agru korķēt vaļā šampanieti
Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kura laikā apstrīdētie grozījumi Augstskolu likumā tika pieņemti, “Latvijas Avīzei” sacīja, ka ir priecīgs, ka studiju valodu ierobežojumi tomēr lielā mērā atzīti par leģitīmiem.
Tajā pašā laikā politiķis atzina, ka “Saskaņas” deputāti šajā lietā apspēlējuši IZM un Saeimu: “Kaut ir skaidrs, ka “Saskaņas” mērķis ir pēc iespējas ilgāk Latvijas izglītības sistēmā noturēt krievu valodu, pieteikumā par to tikpat kā netika runāts: tur bija par tiesībām studēt ES valodās un par to, ka Rīgas Ekonomikas augstskolai un Juridiskajai augstskolai ir lielāka brīvība attiecībā uz studiju valodu.
Taču “Saskaņai” par agru korķēt vaļā šampanieti. Viņi būs panākuši lielāku brīvību attiecībā uz ES valodām, nevis uz krievu valodu. Studijas krievu valodā ir jāaizmirst, okupācija ir beigusies,” tā K. Šadurskis.
Jāpiebilst, ka jau ilgstoši politiskajā un akadēmiskajā vidē ir arī strīds par to, vai paplašināt angļu valodas lomu valsts augstskolās, tā ka, visticamāk, jauns regulējums attiecībā uz studiju valodu būtu tapis arī bez Satversmes tiesas sprieduma.
Interesanti, ka attiecībā uz to, vai Saeima bija ierobežojusi privāto augstskolu īpašnieku īpašumtiesības, Satversmes tiesa vēl lēmumu nepieņēma. Tā secinājusi, ka īpašuma jautājumi jāskata Eiropas Savienības (ES) normu kontekstā, un 14. jūlijā lems, vai prasīt ES tiesas viedokli šajā jautājumā.
