Novecojušo blociņu un zīmuļus aizstās. Latvieši izstrādājuši satiksmes plūsmas mērīšanas risinājumus 0
Latvijas uzņēmuma “Kleintech Services” nosaukums būs zināms tikai speciālistiem, taču tas šobrīd ir viens no nozīmīgākajiem Baltijas uzņēmumiem padziļinātās mašīnapmācības videoanalītikas un mašīnredzes jomā. Tās izmantošanas iespējas mūsdienu pasaulē kļūs arvien plašākas, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Kaut cik plašāku atpazīstamību “Kleintech Services” ieguva 2013. gadā, kad uzvarēja “Latvijas dzelzceļa” iepirkumā par elektronisko vārtu izveidi.
To pilnais nosaukums ir automatizētā kravas vagonu un vilcienu komercapskates, vagonu numuru norakstīšanas un atpazīšanas sistēma.
Kas tas ir?
Tie ir vārti, kuri, vilciena sastāvam traucoties cauri ar ātrumu 40-90 km/h, spēj noteikt kravas veidu, kā arī vagonu gabarītus un iespējamās tehniskās problēmas, piemēram, ritošās daļas defektus, sakabes problēmas, bremžu kļūdas, kā arī atpazīt bīstamo kravu marķējumu u. c.
“Kad no kaimiņu zemes ienāk vilcienu sastāvs, tas ne vienmēr atbilst plānotajam – vagoni mēdz būt gan citādā kārtībā, gan arī pašu vagonu tehniskais stāvoklis mēdz būt dažāds – gan bojāti, gan ar nosmērētām un nenolasāmām numura zīmēm. Agrāk kravu identifikāciju un vagonu tehnisko apsekojumu veica īpaši darbinieki un rezultātus pa rāciju ziņoja dispečeru centram. Tagad to paveic elektroniskie vārti,” stāsta “Kleintech Services” valdes loceklis Kaspars Egliņš.
Paša “Kleintech” izgudrojums, kas ļauj funkcionēt šiem vārtiem, ir videoinformācijas apstrādes algoritms, kas ir apmācāms. Šis algoritms ir piemērojams arī dažādas informācijas apstrādei un dažādām situācijām, tas tikai jāapmāca.
“Vēsturiski mēs vienmēr esam sevi pozicionējuši kā programmatūras izstrādātāju, vienkārši dzīve piespieda apgūt un pārņemt arī “dzelžu” daļu, lai varētu efektīvi ieviest dažādus projektus un piedāvāt klienta kompleksus risinājumus.”
Sākums sadarbībai ar “Latvijas dzelzceļu” nebija vienkāršs – bija problēmas ar atsevišķu sensoru darbības iepazīšanu, bija problēmas ar to, ka sadarbības partneri nespēja darboties nepieciešamajā ātrumā un kvalitātē.
“Bijām spiesti izskaidrot klientam, ka šis projekts jāpārņem pilnībā mūsu rokās, lai nodrošinātu tā izpildi vajadzīgajos termiņos un kvalitātē,” stāsta K. Egliņš.
“Pēc tam bijām spiesti “iespringt” un iemācīties visu to, ko tobrīd vēl nezinājām. Šobrīd esam praktiski pilnīgi neatkarīgi, partneri mums piegādā tikai vārtu konstrukciju, visas kameras un citus sensorus un to programmatūru uzstādām paši un nododam klientam gatavu risinājumu.”
“Ja skatāmies apkārt pasaulē un meklējam uzņēmumus, kas darbojas šādu risinājumu jomā, tad jāatzīst – tādi kā mēs, kas piedāvā kompleksus risinājumus, nevis atsevišķus pakalpojumus, ir jāpameklē.”
Gājēju un velosipēdu skaitīšana
Tā kā sadarbība ar dzelzceļu ir ilgstošs projekts, kurā no tā sākuma līdz pabeigšanai un naudas saņemšanai var paiet gads vai vairāki, tad uzņēmums meklēja arī citus projektus, kurā varētu izmantot izstrādātos video datu analītikas risinājumus.
Loģiska atbilde bija – pilsētas, kurām dažādu projektu veikšanai nepieciešama gājēju, velosipēdistu un automašīnu skaitīšana. Šis darbības virziens aizsākās 2015. gadā ar Carnikavas domi, kas vēlējās noskaidrot, kāda ir reālā noslodze tolaik tikko pabeigtajam gājēju tiltam pār Gauju.
Tā nu tapa pirmā gājēju un velosipēdistu uzskaites sistēma. Tam sekoja līdzīgs projekts Ogrē. Šajā brīdī varēja uzskatīt, ka izveidots jauns produkts un darbam ar to izveidota SIA “4SmartStreets”, un sākās klientu meklēšana pilsētu vidū.
“Es pats un citi uzņēmuma pārstāvji apbraukājam pilsētas, stāstām un demonstrējam mūsu piedāvātos risinājumus,” stāsta K. Egliņš.
Bet kāpēc pilsētām vispār būtu jāskaita gājēju, velosipēdu un automašīnu plūsmas?
Tāpēc, ka pilsētas sadarbojas ar “Latvijas Valsts ceļiem” un šīs sadarbības ietvaros tām regulāri jāiesniedz satiksmes intensitātes mērījumi, no šiem datiem tiek izdarīti secinājumi par ceļu nodilumu, savukārt no tā tiek aprēķināts līdzekļu daudzums, ko pilsēta var saņemt attiecīgo ceļu uzturēšanai.
Līdzīgi ir sadarbībā ar Eiropas fondiem ceļu tīkla uzturēšanā – arī tie pieprasa arvien precīzākus un mērījumos pamatotus datus par reālo satiksmes plūsmu.
Iepriekš iecienītie risinājumi, tādi kā studentu nostādīšana ceļa malā ar blociņu un zīmuli, satiksmes plūsmas mērīšanai vairs nav pietiekami. Videoinformācija ļauj arī analizēt satiksmes maksimumstundu izmaiņas, laika apstākļu un dažādu remontdarbu ietekmi uz to.
K. Egliņš slavē Tallinu par to, cik ātri un vienkārši projekta ieviešana notikusi tur.
“Mēs iepazināmies ar Tallinas velosipēdistu aktīvistu, kurš mūs uzaicināja atbraukt uz Tallinu. Tur viņš burtiski aiz rokas aizveda mūs uz pilsētas satiksmes departamentu, apsēdināja mūs pretī galvenajam velosipēdu satiksmes speciālistam un lika izstāstīt, ko varam piedāvāt.”
“Speciālistam ideja iepatikās. Mēs nepaspējām ne attapties, kad pēc divām nedēļām Tallinas krastmalā, jaunajā pastaigu zonā pie Tallinas ostas, jau bija uzstādīts stabs un atlika tikai uzstādīt mūsu kameras un programmatūru. Nevienā Latvijas pašvaldībā, nemaz nerunājot par Rīgu, nekas nenotiek tādā ātrumā,” stāsta Kaspars.
“Latvijā procesu aizkavē iepirkumu procedūra, bet ne tikai tas. Latvijā bieži vien cenšas turēties pie novecojušiem risinājumiem, tiem pašiem studentiem ar blociņiem, un nevēlas dzirdēt tādus vārdus kā “mākslīgais intelekts” vai “kameras”.”
K. Egliņš stāsta, ka satiksmes plūsmas skaitīšanas risinājums pašvaldībām maksā apmēram 200 eiro mēnesī, par ko tiek saņemts pilns serviss – kameru uzstādīšana, apkope, programmatūras uzstādīšana, rezultātu apkopošana.
Citas izmaksas ir atkarīgas no tā, vai konkrētajai pašvaldībai jau ir savas kameras vai tās jāiepērk.
Drošāka “Via Baltica”
Vēl viens “Kleintech” risinājums ir kameru uzstādīšana uz “Via Baltica” šosejas avāriju noteikšanai un satiksmes plūsmas regulēšanai to gadījumā. Pagaidām šādas kameras uzstādītas divos krustojumos uz Rīgas apvedceļa, kas darbojas kopš pagājušā gada.
Sistēma darbojas tā – ja krustojumā ir apstājusies satiksme, tad videomateriāls tiek nosūtīts uz “Latvijas Valsts ceļu” videocentrāli, tur tiek novērtēta situācija, un, ja tiek konstatēta avārija, tad attiecīgajā ceļa posmā ar interaktīvo ceļa zīmju palīdzību autovadītājiem tiek pieprasīts samazināt ātrumu.
Turklāt visiem incidentiem ir videoieraksts, kuru var izmantot tālākai analīzei.
Bez minētā “Kleintech Services” piedāvā arī videonovērošanas sistēmas autostāvvietām, kas ziņo par brīvajām un aizņemtajām vietām, kā arī brīdina apsardzi par to, ka kāds nostājies nepareizi – neatļautā vietā vai arī aizņemot vairākas stāvvietas.
Tāpat bijuši arī īslaicīgie novērošanas projekti, piemēram, trīs mēnešus analizēta satiksmes plūsma ap Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai iegūtu materiālu diskusijai, kā optimizēt satiksmes plūsmu ap to.
UZZIŅA:
“Kleintech Services” dibināts 2010. gadā, taču saknes meklējamas vēl agrāk – uzņēmuma līdzdibinātāji Juris Pūce un Kaspars Egliņš sāk sadarboties vēl 2008. gadā programmēšanas jomā – radīts Izpildu lietu reģistrs (valsts informatīvā sistēma zvērinātajiem tiesu izpildītājiem) un elektronisko izsoļu vietne e-izsoles.
2013. gadā uzvarēts “Latvijas dzelzceļa” valsts iepirkumā par elektronisko vārtu izveidi – sistēmu, kas spēj nolasīt vilcienu sastāvus.
Šobrīd uzstādīti seši šādi vārti – pa diviem Rēzeknē un Daugavpilī, vieni Rīgā un Jelgavā.
SIA “Kleintech Software” apgrozījums 2018. gadā (pēc firmas.lv datiem) palielinājās divarpus reižu un sasniedza EUR 700 874. Peļņa 2018. gadā EUR 110 234.
2016. gadā izveidots “4SmartStreets”, kas nodarbojas ar dažādu videoanalītikas risinājumu ieviešanu pilsētās.
Šobrīd uzņēmuma klienti ir Carnikava, Ogre, Liepāja, Tukums, Jūrmala un Tallina. Bijuši pilotprojekti arī Rīgā, taču tie nav pārvērtušies pastāvīgos sadarbības projektos.
Uzstādītas sistēmas avāriju noteikšanai uz Rīgas apvedceļa. Tiek piedāvāti novērošanas un analīzes risinājumi autostāvvietām, kā arī videonovērošanas un analīzes rīki lielveikaliem – gan zādzību novēršanai, gan arī tirdzniecības veicināšanai. Sākts nopietns darbs risinājumu piedāvāšanai eksportam.
