Latviešu tekstilmākslas šedevri 4
Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzskatu par savu goda lietu ieteikt šo izstādi, jo tā ir kā veltījums manai vecmāmiņai – audējai (kā tagad saka, mājaudējai) –, kuras brīnišķīgie darbi priecē vēl tagad. No piektdienas, 14. oktobra, līdz 30. decembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāma izstāde “Rok-darbi”, kas iepazīstinās ar spožākajiem Latvijas 20. gadsimta 60.–80. gadu tekstilmākslas meistariem.
Izstāde “Rok-darbi” aicina no 21. gadsimta perspektīvas atklāt vairāku paaudžu latviešu tekstilmākslinieku atstāto mantojumu, kas glabājas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) krājumā. Tās vadmotīvs ir garbārkšu jeb ziemeļnieku tehnika, kuras aizsākumi meklējami rokdarbnieču un mājaudēju darbos. Tehnika sākotnēji lietota paklāju un siltu bārkstainu sienassegu darināšanai, ar laiku kļūstot par neatņemamu mākslinieciskās izteiksmes iespēju laikmetīgu tekstildarbu radīšanā. Ekspozīcijā ietverti Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma izcilākie tekstildarbi – Rūdolfa Heimrāta (1926–1992), Veras Vidukas (1916–1994), Mildas Klēbahas (1906–1975), Ernas Ošeles (1915–2005), Ellas Ūdres-Dvieles (1904–1990), Zentas Loginas (1908–1983), Elīzas Atāres (1915–1993), Georga Barkāna (1925–2010), Arvīda Priedītes (1946) un citu meistaru veikums.
20. gs. 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā bija vērojams tekstilmākslas uzplaukums, kad jaunie, nesen Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu beigušie mākslinieki eksperimentēja ar tekstiliju materiālu, tehnikām un telpiskumu, pievērsās reljefu un apjomīgu tekstilobjektu veidošanai. Tiek atrastas jaunas mākslinieciskās izteiksmes iespējas, kā senās rokdarbu un aušanas tehnikas izmantot laikmetīgu dekoratīvu darbu radīšanā. Līdzās ornamentālām kompozīcijām arvien biežāk tapa darbi ar dekoratīvu un vienlaikus iecerē abstraktu sniegumu.
