Latviešu tamborētāju “balto domu mākonis” izstādīts Keravas mākslas muzejā, Somijā 0
Rokdarbi, kas palīdz apgūt matemātiku. 2014. gada janvārī Jauno mediju kultūras centrs RIXC sadarbībā ar ASV dzīvojošo latviešu matemātiķi Dainu Taimiņu aicināja iesaistīties hiperbolisko plakņu tamborēšanas akcijā. Gandrīz divi simti iedzīvotāju no visas Latvijas uztamborēja pa gaišam plaknes gabaliņam „balto domu mākonim”, tādējādi vienlaikus radot savu sociālo tīklu. Tā paša gada oktobrī Rīgā norisinājās RIXC organizētā izstāde “Hiperboliskās plaknes un ilgtspējības tīkli”, kurā šis balto domu mākonis tika izstādīts kopā ar citiem Dainas Taimiņas darbiem. 2016. gada novembrī Dainas Taimiņas izstāde un latviešu tamborētāju darbi ir aizceļojuši uz Somijas pilsētu Keravu, kur tie izstādīti Keravas mākslas muzejā un būs apskatāmi līdz pat martam.
2014. gada notikušajā akcijā darbi veidoti ne tikai tamborēšanas vakaros, kurus vadīja Daina Taimiņa, bet arī pa pastu saņemti no visas Latvijas, iedzīvotājiem atsaucoties uz RIXC izsludināto aicinājumu. Nozīmīgu ieguldījumu “baltā domu mākoņa” tapšanā sniedza arī Strazdumuižas internātvidusskolas audzēkņi un skolotāji, tamborējot savus hiperbolisko plakņu gabaliņus.
Daina Taimiņa ir latviešu matemātiķe, matemātikas vēsturniece un māksliniece. Dzimusi Rīgā, šobrīd Taimiņa ir asociētā profesore Kornella Universitātē ASV. Pirmo hiperbolisko plakni viņa notamborēja 1997. gadā, lai izmantotu to neeiklīda ģeometrijas nodarbībās. Somijā notiekošās izstādes iedvesmota, Taimiņa izsaka lielu paldies visiem, kas piedalījās tamborēšanas akcijā Latvijā:
“Man bija liels prieks saņemt ielūgumu piedalīties izstādē Dzīparu vīzijas, ko 25.novembrī atklāja Somijas pilsētā Keravā, kas ir tikai 20 minūšu vilciena brauciena attālumā no Helsinkiem. Liels paldies RIXC par atbalstu Baltā domu mākoņa sūtīšanai uz Somiju. Ir prieks, ka Latvijas kopdarbs atkal ir izstādīts, šoreiz kopā ar vēl diviem Rozā mākoņiem, kurus tamborēja Keravas rokdarbnieču grupa, kas sevi ironiski sauc par “trakajām tamborētājām”. Tas ir tāpēc, ka šovasar jau viņas bija piedalījušās lielā tamborēšanas maratonā – kopā ar slaveno Olek no Ņujorkas radījušas Rozā māju. Rozā mākoņi tapa no šā projekta pāri palikušās dzijas.”
Izstādē prezentēti arī citu tamborēšanas mākslinieču darbi. Somu mākslinieces Sanni Weckman “Vecāsmātes portrets” kalpo kā piemiņa viņas vecmammai. Māksliniece gribēja, lai vecmāmiņa viņai iemāca aust lupatu deķi, taču vecmāmiņa pēkšņi saslima un nomira, un Sanni mācījās aust pati, izmantojot lietotu palagu un apģērbu strēmelītes. Turlu dzimusī, tagad Somijā dzīvojošā māksliniece Melek Mazici savas atmiņas attēlojusi ar izšuvumiem, spalvām un gleznojumiem uz kanvas, kas iestiprināta kādreiz tik populārajos izšūšanas rāmjos.
Kaijas Papu aptamborēto policijas mašīnu daudzi jau Somijā ir redzējuši. Šajā izstādē ir ne tikai Policijas mašīna, bet arī trīs Kaijas Papu krustdūriena izšuvumi, kuri gan skatāmi tikai tiem, kam pāri 18, – šie darbi ir mākslinieces protests pret pornogrāfijas lielo izplatību internetā. Islandiete Rósa Sigrún Jónsdóttir vairākas dienas strādāja pie trauslas instalācijas “Islandes ārstniecības augi”. Šos botāniski precīzos ziediņus viņa kopā ar palīgiem vispirms tamborēja ar baltiem kokvilnas diegiem, pēc tam stiprināja ar līmi un visbeidzot rūpīgi izkrāsoja, lai tie atbilstu dabā esošajām krāsām. Hiperboliskās plaknes parādās vēl vienā izstādes darbā – instalācijā “Sargāsim Baltijas jūru!”, ko radījuši Metropolijas Lietišķo zinātņu universitātes tekstila dizaina studenti.
