Latviešu seriāli – izmirstoša suga? Noskaidrots, kāpēc mūsu televīzijas arvien piedāvā no ārvalstīm aizgūtu saturu 22
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šajā sezonā jaunu vietējo seriālu piedāvājums pirmajā acumirklī šķiet gana bagātīgs, taču, papētot tuvāk, uzrādās zīmīga aina – arvien lielāka to daļa adaptēta no kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem –, kuriem atšķirībā no mums seriālu jomā arvien ir lielāka jauda.
Ieskatoties jaunās sezonas vietējo seriālu klāstā, “Latvijas Avīze” noskaidroja, kāpēc mūsu televīzijas un straumēšanas platformas arvien piedāvā aizgūtu saturu un vai varam cerēt uz kvalitatīvu latviešu seriālu tapšanu nākotnē.
Seriālu jomā saimnieko kaimiņi
Nule TV3 ar plašu reklāmas kampaņu startējis tumšu kaislību pilns ikvakara seriāls – dzīves drāma “Nemīlētie”, vēstot par 2008. gada finanšu krīzes posmu un tā peripetijām.
Lai arī galvenajās lomās iejutušies patiešām spilgti latviešu aktieri – Rēzija Kalniņa, Egons Dombrovskis, Artūrs Dīcis un citi –, seriāls veidots, balstoties uz populārā lietuviešu rakstnieka Edvīna Kaledas triloģijas “Nemīlētie”, “Svešinieki” un “Nosodītie” pirmās daļas motīviem.
Kaimiņos aizgūts ne tikai saturs – arī radošā komanda ir lietuvieši, kuri veidojuši arī skatītāju iecienītos TV seriālus “Viņas melo labāk” un “Radiņi” – producentu kompānija “Videometra” (producenti Audris Janušausks un Rimvīds Martinaitis) un Lietuvā plaši pazīstamais režisors Raimunds Baņonis.
Scenāriju un aktieru dialogus no lietuviešu valodas tulkojusi un adaptējusi dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce.
Savas ilggadējās gaitas mūsu televīzijas ekrānos šobrīd turpina arī cits Lietuvā radīts un pie mums ļoti veiksmīgi adaptējies produkts – “Viņas melo labāk” jaunā sezona, kā ik gadu arī šoreiz ar jaunu aktieru pienesumu.
Lai arī seriāls pilns dažādu stereotipu un klišeju, nemaz nerunājot par tā dēvēto “product placement” jeb produktu reklāmām sižetā, par to var tikai priecāties kaut vai tāpēc, ka šobrīd teātru skatītāju zāles ir pustukšas pandēmijas dēļ, daļa pirmizrāžu atceltas, bet aktieri – palikuši bez darba, un seriāli piedāvā gan iztiku, gan iespēju uzturēt spēkā profesionālos muskuļus.
Arī kanālā “STV Pirmā!” rudenī nonāks kriminālkomēdija “Atriebējas”, kas, pandēmijas dēļ pārcelta no pavasara, aicinās skatītājus izbaudīt nervus kutinošas situācijas.
Arī šā seriāla sižeta pamata līnija balstīta uz kaimiņos radīto – igauņu seriāla “Revenge Office” vadlīnijām –, ko pie mums iedzīvinājis režisors Andis Mizišs.
Latvieši – nopietnāki par igauņiem
Vietējās filmēšanas komandas veidotu seriālu ar nosaukumu “Projekts: Šķiršanās” šajā rudenī (pirmizrāde 30. oktobrī) piedāvās arī Latvijas Televīzija. Pieteikums ir visai aizraujošs – kurš gan nevēlētos redzēt komisku stāstu par to, kā, vienkārši sakot, izšķirt par slogu kļuvušu laulību – problēma, kas pazīstama daudziem.
Turklāt galvenās lomas atveidos krāšņa aktieru buķete, kurus iepriekš profesionālais ceļš nav savedis kopā – Rēzija Kalniņa, Gatis Gāga, Madara Botmane, Ivo Martinsons un Ģirts Krūmiņš.
Tiesa, arī šī komiskā ģimenes drāma aizgūta no kaimiņiem Igaunijā – seriāls ir Igaunijas sabiedriskās televīzijas (ETV) seriāla “Šķiršanās igauņu gaumē” adaptācija, ko veido režisore Linda Olte.
LTV programmu vadītāja Rita Ruduša skaidro, ka sabiedriskā medija finansējums pašu seriālam šobrīd ir nepietiekams.
“Seriāls kā žanrs ir viens no dārgākajiem, tomēr mūsu finansējuma līdzšinējais apjoms krietni atpaliek no Eiropas sabiedrisko mediju vidējā finansējuma. Ja par mērauklu ņemam Nacionālajā kino centrā pašreiz notiekošo seriālu konkursu, principā bez pusmiljona eiro uztaisīt seriālu no sākuma līdz beigām ir grūti,” skaidro R. Ruduša.
Viņa norāda, ka LTV ilggadējā sadarbība ar Igaunijas sabiedrisko mediju ERR ļauj skatītājiem piegādāt arvien jaunu, finansiāli iespējamu saturu: “Regulāri iepērkam viens otra jaunumus. Mums un igauņiem ir diezgan līdzīga kultūras telpa un kino estētika. Seriālam Igaunijā pagājušajā gadā bija augsts reitings – pirmās sezonas lielie panākumi viņiem lika izšķirties par otrās sezonas filmēšanu.”
Seriāla stāstu latviešu uztveres mērauklai pielāgojis pieredzējušais dramaturgs Ivo Briedis. Viņš norāda, ka tas ir visai tuvs latviešu mentalitātei: “Galvenokārt nācās atteikties no viņu kariķētās stilistikas un piegudrot klāt kaut ko drusku nopietnāku, mūsu izpratnei un gaumei piemērotāku.”
Neturēt skatītāju par muļķi
Jau maijā Mālpils muižā aizsākās šīs sezonas vienīgā latviešu oriģinālseriāla “Bezvēsts pazudušās” filmēšana. Oktobra izskaņā “Tet” platformās skatītājus gaida astoņu 40 minūšu sēriju pirmizrāde ar kino kvalitātes ambīcijām.
Seriāla pieteikums ir daudzsološs: pirmkārt, psiholoģiskajā trillerī piedalās Latvijas aktieru zvaigžņu komanda: Juris Žagars, Kristīne Nevarauska, Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa, Andris Keišs, Ģirts Jakovļevs un citi. Turklāt seriāls balstīts producentes un jaunās kriminālromānu autores Leldes Kovaļovas tāda paša nosaukuma debijas grāmatā (izdevējs “Latvijas Mediji”), kas kļuvusi visai pieprasīta grāmatu veikalos.
Tiesa, grāmatas autore šoreiz uzņēmusies producentes, ne scenārija autores lomu – par režiju un scenāriju rūpējas līdz šim maz zināmais Vlads Kovaļovs, starp citu, arī grāmatas autores un producentes dzīvesbiedrs.
“Mans mērķis bija veidot tepat, Latvijā, radītu, kvalitatīvu un aizraujošu seriālu – mūsdienīgu kino, kura darbība notiek mūsdienās,” “Latvijas Avīzei” stāsta Lelde Kovaļova.
“Ievēroju, ka ar šādu produkciju pie mums ir problēma, jo, pirmkārt, trūkst producentu, kas to uzņemtos. Otrkārt, nesaprotu paradoksu, kāpēc pērkam scenārijus no kaimiņiem un nemeklējam savējos scenāristus, ja paši varam tādus radīt. Mūsu gadījumā – darījām visu, kas mūsu spēkos, lai izvairītos no stereotipiem, kas raksturīgi mūsu seriāliem.
Piemēram, no rupjām kļūdām kadrā. Ir redzēts, piemēram, ka seriālā par deviņdesmitajiem gadiem divreiz vienā sērijā parādās “Circle K” degvielas uzpildes stacija.
Nevar saprast, vai skatītājs tiešām tiek turēts par muļķi? Man svarīgākais, lai seriāla veidotājs pret profesiju izturētos ar cieņu un censtos radīt labu saturu. Tikai pēc tam ir jautājums par to, cik daudz naudas tev ir.
Latvijā var uzņemt tiešām labu kino ar samērā mazu budžetu. Es nenomierināšos, kamēr nepārdošu kādu latviešu seriālu “Netflix”!”
Nākamgad seriāliem – miljons eiro
Laime nelaimē, taču tieši Covid laikā kultūrai piešķirtais finansējums vieš cerību, ka jau nākamgad kādā no televīzijām vai mediju platformām ieraudzīsim kvalitatīvu oriģinālseriālu – šoreiz par valsts naudu.
7. augustā beidzās pieteikumu pieņemšana Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajam konkursam (rezultātus paziņos trešdien, 9. septembrī), kurā paredzēts piešķirt līdzekļus kvalitatīvas, mākslinieciski augstvērtīgas daudzsēriju filmas oriģinālseriāla attīstīšanai un veidošanai.
Konkursa nolikums pieļauj kā spēlfilmas, tā dokumentālas filmas tapšanu. Konkursā plānots piešķirt finansējumu ne mazāk kā diviem seriāliem, un šos līdzekļus veido valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” finansējums 1 000 000 eiro apmērā. Uz atbalstu konkursa ietvaros var pretendēt seriāli, kuriem pabeigšana un publiska izrādīšana Latvijā plānota jau nākamajā – 2021. – gadā.
Kā “Latvijas Avīzei” atklāja NKC pārstāve Inga Blese, konkurence par seriāla finansējumu šogad bijusi negaidīti sīva – konkursā pieteikušies kopumā 16 pretendenti. “Seriālu veidotāju pieteikumi ir ļoti nopietni un kvalitatīvi, izvēle patiešām nebūs viegla,” pauda I. Blese.
“Liels prieks, ka lēmumu pieņēmējiem ir parādījusies izpratne, ka seriālu žanrs ir jāattīsta, ir atradusies interese un politiskā griba tajā ieguldīt, jo auditorija to pieprasa jau sen,” norāda R. Ruduša.
“Protams, līdz šim mums ir bijušas tā dēvētās telenoveles, kas rādītas dažādos komercmedijos un straumēšanas platformās, arī sabiedriskajā medijā, taču nacionālas nozīmes seriāls ar spēcīgu izpēti, krāšņu vizualitāti un lielu rezonansi līdz šim bijis tikai viens – “Sarkanais mežs”.
Lai gan pirmais NKC konkurss ir ar ārkārtīgi saspringtiem termiņiem, tomēr tas ir solis pareizajā virzienā.”
Bērniem un Z paaudzei
Televīzijas platformas gādājušas arī par dažu jaunu seriālu veidošanu jaunākajai paaudzei. Vasarā uzvaras gājienā devās pseidodokumentālā jeb “mokumentary” žanra mēģinājums – seriāla “Lielie Muļķi” otrā sezona, kurā galvenajās lomās iejutušies bērnu un tīņu elki no hiphopa grupas “Singapūras satīns” un populāras tīņu influenceres, kā arī vecākas paaudzes jokdari – Andris Freidenfelds, Jolanda Suvorova un Roberts Gobziņš. Savu skatītāju – tipisku Z paaudzes pārstāvi – seriāls jau ieguvis pēc noklusējuma, pateicoties šo personību dalībai vien.
Tikmēr paliek atklāts jautājums, vai seriāls ir kas vairāk par strauji ceptu, parupju jociņu kopumu un tīņu slavenību atrādīšanu.
“Tet” šobrīd papildina vietējo oriģinālraidījumu klāstu bērniem, piedāvājot jaunu detektīvseriālu “Emī un Rū”, kur galvenie varoņi Emīlija un Rūdis steigs risināt visdažādākos pasaules glābšanas uzdevumus.
Seriāla režisores ir Marta Selecka un Andra Doršs, savukārt galvenos varoņus atveidos teātra trupas “Kvadrifrons” aktrise un viena no dibinātājām Ance Strazda un Leļļu teātra aktieris Rihards Zeležņevs, kuriem palīgā steigsies digitālais tēls PaLaUzis.
