Cildina latviešu mūziku un domā par jaunu operu ar Liepājas Simfonisko orķestri 0
Diāna Jance, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Liepājas, 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas, vārds Latvijas kultūrvidē izskan arvien biežāk, un viens no tā lepnākajiem un profesionālākajiem nesējiem un kaldinātājiem ir Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO), kas jau rītdien ar četriem koncertiem uzstāsies Rundāles pilī.
“Latvijas Avīze” sarunājās ar klarnetistu un diriģentu Gunti Kuzmu, kurš rudenī kļūs par Liepājas Simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu.
Liepājas Simfoniskais orķestris ir tradīcijām un kopš šīs vasaras arī mājvietām bagāts – līdzās 2015. gadā atklātajai orķestra mājvietai, koncertzālei “Lielais dzintars”, orķestrim ir arī pašam sava vasaras koncertvieta – šajā pavasarī atklātais koncertdārzs “Pūt, vējiņi!”. Turklāt šīs vasaras nobeigumā LSO ceļo gan uz Rundāli, gan Dienvidkurzemi, gan kamermūzikas festivālu “Rimbenieks”. “Vasaras stratēģija ir klausītāju novirzīt uz citām koncertvietām, ar repertuāru uzburot tām piemērotu atmosfēru,” uzsver diriģents Guntis Kuzma, pastāstot gan par šovasar gaidāmajiem koncertiem, gan par orķestra nākamo gadu plāniem.
Jau rītdien ar četriem koncertiem Liepājas Simfoniskais orķestris uzstāsies Rundāles pilī, lūdzu, pastāstiet par šo mūzikas piepildīto dienu pilī un pils dārzā!
G. Kuzma: Mūsu orķestris ar Rundāles pili pastāvīgi sadarbojas jau vairākas sezonas, un pēdējos gados sākotnējās viesošanās nu pāraugušas vienas dienas festivālā. Šoreiz tie ir četri aizraujoši muzikāli notikumi – pirmais paredzēts ģimenēm ar bērniem. Pirmatskaņosim visiem zināmās Antuāna de Sent-Ekziperī pasakas “Mazais princis” versiju komponista Andra Vecumnieka un libreta autora Oresta Silabrieža interpretācijā, to izstāstīs “Kurland Quintet” mūziķi kopā ar trompetistu Mārtiņu Zuju un aktieri Ēriku Vilsonu, turklāt izrādes laikā tiks veidoti origami.
Šim notikumam sekos bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas saruna ar ilggadējo Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani par dejas un mūzikas nozīmi aristokrātijas ikdienā, par mūzikas ietekmi uz dažādiem nozīmīgiem vēstures notikumu pavērsieniem. Šo sarunu, gluži tāpat kā jau daudzus līdzīgus notikumus Liepājā, vadīs mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis.
Domāju, ka tas varētu būt ļoti interesanti un aizraujoši, jo, ja iesākumā plānoti stāsti par bijušajām ballēm tieši Rundāles pilī, tad grūti teikt, kādos domu labirintos runātāji tematu ievedīs.
Sarunas gaitā paredzama arī mūzikas klātbūtne, LSO flautiste Egija Sproģe uzburs vairākas barokālas intermēdijas. Vēlāk vakarā, turpinot tēmu “Balle pilī”, Zelta zālē būs simfoniskās mūzikas koncerts ar burvīgu programmu – deju mūzika cauri gadsimtiem, ko diriģēs Ainārs Rubiķis. Tam sekos nu jau tradicionālais nakts koncerts pils franču dārzā, kur uzstāsies Liepājas stīgu kvartets kopā ar mani, spēlēšu klarneti, atskaņosim Volfganga Amadeja Mocarta klarnetes kvintetu un šā gada jubilāra Georga Pelēča “Rundāles kvintetu”. Šo skaņdarbu komponists uzrakstīja, iedvesmojoties un savā mūzikā apgleznojot skaisto pili un tās apkārtni.
Programma izklausās tik gaisīga un skaista, bet – vai mūsdienu pasaules noskaņās ir īstais brīdis koncertiem ar nosaukumu “Balle pilī”? Ukraiņi gan mēdz teikt – lūdzu, dzīvojiet savu ierasto dzīvi arī par mums…
Liekas, atbilde būs meklējama Vairas Vīķes-Freibergas un Imanta Lancmaņa sarunā. Kā jau teicu – nezinu, kā tā ievirzīsies, bet domāju, ka viņi tieši runās par pašreizējo šausminošo ģeopolitisko situāciju, par karu. Šāda situācija gan nav jauna, jau no vēstures zinām, ka kara apstākļos bijuši brīži – kamēr pilī notiek viesības un dzīres, turpat apkārt notiek šausmu lietas. Kā to uztvert, kā savilkt kopā – domāju, ka abiem sarunbiedriem šai kontekstā būs daudz sakāmā. Protams, grūti iedomāties – kā varam ballēties, ja tepat netālu notiek tādas šausmas.
Un – tad augusta sākumā – koncertēsiet Liepājā…
Jā, 5. augustā koncertēsim mūsu festivālā “Liepājas vasara”. Ir liels prieks, ka orķestris ar savu festivālu atgriežas oriģinālajā vietā, savās vēsturiskajās mājās – atjaunotajā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”.
Dārzs tagad patiešām izskatās brīnišķīgi, un jau pēc pirmajiem koncertiem orķestra mūziķi teikuši, ka atmosfēra un sajūta ir vienkārši kolosāla. Kopumā šovasar notiek trīs “Liepājas vasaras” koncerti, izcelšu tikai lielos stūrakmeņus, turklāt pirmais, opermūzikas koncerts, ir jau noticis, nākamais – 5. augusta koncerts – notiks, turpinot Liepājas simfoniskās mūzikas tradīciju, un programmu veidojām, cerot publikai radīt vasarīgu noskaņojumu, kas saplūstu ar siltu vasaras vēju un skaista saulrieta atmosfēru.
Šajā koncertā ar Džordža Gēršvina, Leonarda Bernsteina un Morisa Ravēla skaņdarbiem uzstāsies pianists Vestards Šimkus un saksofonists Oskars Petrauskis (un diriģents Guntis Kuzma).
Savukārt sezonas noslēgumā, 27. augustā, latviešu rokmūzikas leģenda – grupa “Pērkons” – savā vairāk nekā 40 gadus ilgajā ceļā dārdinās pirmo koncertprogrammu kopā ar simfonisko orķestri, izpildot klausītāju iemīļotās un jau par rokmūzikas klasiku kļuvušās dziesmas.
Tad pie Liepājas Simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Andris Veismanis.
Vai pats jau esat izmēģinājis – kā izdevusies atjaunotā koncertdārza akustika?
Jau pirmie divi koncerti pierādījuši, ka orķestris tur skan patiešām brīnišķīgi. Arī man pašam vēl pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, šķiet, tas bija kādā ziemas mēnesī, bija iespēja nedaudz pārbaudīt akustiku – likās, ka tā tiešām būs laba, un to tagad apstiprina arī mūziķi.
Protams, zāle jāpiemēro ne tikai akadēmiskās mūzikas koncertiem, tā paredzēta visdažādākajiem žanriem visas vasaras garumā.
Jaunajā sezonā, no septembra, jūs pārņemsit Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta pienākumus. Kā jūtaties?
Protams, jūtos gan ļoti iepriecināts par jauno sadarbības posmu ar orķestri, gan saviļņots un vienlaikus arī patīkami satraukts. Kopā esam jau strādājuši pie stratēģijas, tā saucamā piecgades plāna – ko vēlamies sasniegt, un esam izvirzījuši mērķi – krietni papildināt latviešu mūzikas ierakstu krājumu.
Tāpat turpināsim pasūtīt latviešu mūzikas jaundarbus, tie iekļausies gan visiem zināmajā Liepājas instrumentālo koncertu sērijā, gan arī katru sezonu mēģināsim atskaņot vienu vai pat divas jaunas simfonijas. Pašreiz strādājam jau pie aiznākamās sezonas plāniem, protams, orķestris turpinās sadarbību ar latviešu solistiem un diriģentiem, bet meklējam iespējas uzaicināt arī solistus un diriģentus ar pasaules vārdu.
Kamēr vēl neesam ieguvuši apstiprinājumu, pašus vārdus gan vēl negribētu atklāt.
Protams, mūsu plānos ietilpst pasaules simfoniskā zelta repertuāra atskaņošana, to pat īpaši nepieminu, tas ir orķestra pamatdarbs, ko esam nolēmuši turpināt.
Vēl viens no lielākajiem mērķiem – uz 2027. gadu, Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas laiku, orķestris gribētu pasūtīt un iestudēt vēl vienu jaunu latviešu operu.
Pirms dažiem gadiem orķestra spēlētā komponista Riharda Dubras “Suitu sāga” bija ļoti skaists notikums, šajā kontekstā vēlamies doties tālāk, uz priekšu. Kāpēc opera? Agrāk Liepājā bijusi ļoti augsta līmeņa, ilglaicīga operas tradīcija, un to negribētos atstāt novārtā.
Taisnība, LSO pamatā spēlē simfonisko repertuāru, tomēr kādreiz gribam iziet no šīs komforta zonas un pamēģināt kaut ko citu un dažādot savu ikdienu.
LSO spēlē tik dažādu mūziku, savulaik orķestra sastāvs bija samazināts, kāda situācija ir tagad?
Orķestra lielumu rēķina pēc pūtēju skaita grupās, pilnā simfoniskā orķestrī skan, piemēram, sešas trompetes, četri mežragi… Mēs šobrīd esam trīskāršais simfoniskais orķestris.
Mūsu plānos ietilpst atgriezties pie pirmskrīzes sastāva, arī tas iekļauts mūsu piecgades plānā, katru gadu vēlamies atgriezt dažas no štata vietām, jo pirms 2009. gada krīzes LSO bija pilna lieluma orķestris.
Pašlaik, lai atskaņotu, piemēram, lielās Gustava Mālera simfonijas vai Riharda Štrausa lieldarbus, mums ir nepieciešami papildspēki. Ar lielu daļu tā sauktā standartrepertuāra tiekam galā arī ar pašreizējo sastāvu.
Esmu dzirdējusi, ka uz latviešu komponistu skaņdarbiem klausītāji biļetes pērkot daudz kūtrāk nekā uz pasaulē pazīstamu mūziku… Vai pasūtīt un atskaņot latviešu komponistu radīto mūziku varētu saukt par orķestra misiju?
Tā noteikti ir orķestra misija, bet, būdams patriots, es teiktu, ka tā ir arī ikkatra latviešu mūziķa misija – atskaņot savas tautas komponistu mūziku. Klausoties ārvalstu mūziķu sniegumā, pieredzam, ka viņi atskaņo savu tautu skaņdarbus – kuri tad būs tie, kas spēlēs tieši latviešu mūziku, ja ne mēs paši!
Nobeigumā – ja jums būtu jāizvēlas viens skaņdarbs šai vasarai, kurš tas būtu?
Es nosaukšu, bet nekomentēšu, zinātāji sapratīs un zinātkārie painteresēsies – manī skan Jāņa Ivanova “Atlantīda”.
