Šomēnes “Tautumeitas” devās viņu pirmajā Japānas koncertturnejā. Kā klājies “Raxtu Raxtiem” un “Dagambai” ārzemēs? 0
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Laikā, kad Latvijā vērojam vasaras koncertu un pasākumu pārbagātību, pēc pandēmijas lēni atgriežas arī iespējas mūsu mūziķiem nest Latvijas vārdu pasaulē un koncertēt tuvākās un tālākās zemēs. Cik atvērtas mūsu māksliniekiem šobrīd ir ārzemju skatuves, un par kuriem ir lielākā interese?
“Tautumeitas” dzied Japānā un Polijā
Latviešu etnomūzikas grupa “Tautumeitas” pašlaik uz Latvijas skatuvēm manāma, uzstājamies “Prāta vētras” koncertturnejas “Gads bez kalendāra” koncertos, taču tikko, jūlija pirmajā pusē, “Tautumeitas” devās viņu pirmajā Japānas koncertturnejā.
Grupa sniedza piecus koncertus Japānas pilsētās Kotā, Hiogo, Higašikavā (Japānas otrajā lielākajā salā Hokaido), Hirosimā un Jasugi. Grupas dalībnieces lēš, ka turnejas laikā, pārvietojoties ar auto, ātrvilcieniem un lidmašīnām, neskaitot ceļu no un uz Latviju, mērots kopumā ap 6000 kilometru.
Publikas atsaucība bijusi vienreizēja, par ko liecina arī fakts, ka daži koncerti bijuši pilnībā izpārdoti un aģentūra “Harmony Fields”, kas organizēja turneju, ir apņēmības pilna tuvākajā nākotnē atkārtoti organizēt “Tautumeitu” koncertus Japānā.
“Japāņi mūs ļoti silti sagaidīja, jau lidostā nolaižoties – ar Latvijas karogiem un dāvanām. Patiess prieks apzināties, cik tuva japāņiem ir Latvijas kultūra, tradīcijas un daba. Šī valsts apbrīno Latviju, mūsu mazo nāciju, mūsu tradīcijas un cilvēkus,” teic grupas dziedātāja Asnate Rancāne.
“Turneju Japānā plānojām teju trīs gadus, taču pandēmijā plānus arvien atlikām. Tomēr Japānas puse bija ļoti neatlaidīga – acīmredzot saskatīja potenciālu latviešu māksliniekos,” teic turnejas menedžere Santa Kola.
Viņa atklāj: “Japānas pusi uzrunājusi “Tautumeitu” uzstāšanās koncertā mūzikas mesē “Tallinn Music Week”, ko pēcāk vēl vairāk nostiprinājis grupas koncerts Kobē. Japānas klausītājus saista mūsu, latviešu, tradīcijas, kultūra, autentiskums mūzikā, protams, arī grupas vizuālais tēls. Pirms koncertiem viņi programmiņās lasa aprakstus par grupu, par katru dziesmu, par katru grupas dalībnieci un pavadošo sastāvu, rūpīgi iedziļinoties.”
Par savām skatuves partnerēm mūsu “Tautumeitas” vērienīgā koncertā Polijā, Žešovā, izraudzījās Polijā populārā rokgrupa “Afromental”, 24. jūnijā kopā dziedot Ukrainas atbalsta koncertā “Eiropas Kultūras stadionā 2022”, kur kopā izskanēja gan “Afromental” dziesma, gan “Tautumeitu” dziesma “Guli, guli”. Savukārt Latvijā iemīļoto grupu varēsim dzirdēt viņu jaunā albuma “Skrejceļš” prezentācijas koncertā Skultes ostā 26. augustā.
“Raxtu Raxti” pārsteidz Igaunijā
Tikko divus koncertus tepat kaimiņos, Igaunijā, populārajā un plaši apmeklētajā Viljandi festivālā sniedza latviešu mūsdienu tautas mūzikas apvienība “Raxtu Raxti”.
Pagājušajā gadā viņu uzstāšanos ievērojis Viljandi festivāla programmas direktors un grupu uzaicinājis. “Tikko ierakstījām jaunu albumu, kas veidots tikai uz tautas mūzikas pamata, šoreiz Imanta Kalniņa dziesmas neskanēja – mums ir pietiekami daudz tautasdziesmu. Bija sajūta, ka diezgan atšķirīga ir izpratne par to, kas ir tradicionālā mūzika un ko ar to var darīt mūsdienās.
Un tieši tas ir labākais – tepat blakus, bet katram savs,” pēc koncerta “Latvijas Avīzei” stāsta grupas balss un mūziķe Kristīne Kārkle. “Festivāls piedāvāja trīs veidu izpratni par tautas mūziku – kaut ko ļoti autentisku, kaut ko līdzīgu postfolklorai, kādu to esam pieraduši redzēt arī mēs, un tad lielos pasaules mūzikas vārdus no “augstiem plauktiem”. Tiešām jūtama pasaules elpa,” teic mūziķe.
“Pati esmu bijusi daudzos dažādos starptautiskos mūzikas notikumos, taču domāju, šī bija lieliska pieredze grupas biedriem, kuri vairāk līdz šim spēlējuši latviešu auditorijai – iespēja izbraukt ārā, paraudzīties plašāk uz folkmūziku kā tādu.
Nav noslēpums, ka mēs ar brāli [mūziķis Edgars Kārklis] esam vairāk malušies pa folkloru, bet pārējie ir vairāk spēlējuši citu repertuāru. Domāju, viņiem bija daudz lietu, par ko pabrīnīties un mācīties. Tas ir arī labs grupas saliedēšanas pasākums – pieredzēt, baudīt, redzēt, kā darbojas citi. Reizē pamācīties un reizē parādīt to, ko darām mēs. Tas bija gana atšķirīgi no pārējiem, lai gan šķiet, tas tepat Igaunijā un kaimiņi vien esam.”
Jau 29. gadskārtējais folkmūzikas festivāls Igaunijas pilsētā Viljandi notika no 28. līdz 31. jūlijam, un šogad tas pulcēja gandrīz 60 izpildītājus no 19 valstīm, aptverot Eiropu, Āziju, Āfriku, kā arī Dienvidameriku un Ziemeļameriku, esot vērienīgākais šāda žanra festivāls Baltijā. “Tik vērienīga festivāla Latvijā nav, un pēc šī notikuma ir sajūta, ka arī mums ko tādu vajadzētu,” spriež Kristīne Kārkle.
“Iespējams, igauņiem tas izdevies, pateicoties viņu domāšanai. Jau no bērnības līdz senioriem daudzi no viņiem ir iekšā folklorā. Festivālā pieredzējām, kā jauniešu bariņš pusdienās, vienkārši sēžot, izņem harmonikas un ne no šā, ne no tā sāk dziedāt. Turpat uz ielām skan mandolīnas, dziesmas. Tas tiek ieaudzināts skolu sistēmā – ir svarīgs tavs pamats, folklora, bet mums tā tomēr iztrūkst. Ir jāsāk no pamatiem, ar bērnu, jauniešu izglītošanu.
Man ir svarīgs stāsts par latviešu tautas mūziku, taču nav pašmērķis uzstāties ārzemēs – radīt tautas mūzikas skaņdarbus tikai tam, lai ar tiem uzrunātu kādu pasaulē. Domāju, ka vispirms jāsāk ar mūsu pašu izpratni, interesi un tikai tad var mesties plašākos laukos.”
“Dagamba” iekustina Ņujorkas Taimskvēru
Populārā latviešu grupa “Dagamba” maijā viesojās ASV, lai piedalītos vairākos koncertos Ukrainas atbalsta programmā “#WeStandWithUkraine”. Koncerti norisinājās Sanfrancisko, Sietlā un Maiami, un tajos piedalījās arī ukraiņu popmūzikas zvaigznes.
Latviešu grupai tika uzticēts noslēgt koncertus ar ukraiņiem svarīgiem un nozīmīgiem skaņdarbiem, kā arī labākajiem darbiem no “Dagambas” repertuāra.
Kā stāsta “Dagambas” līderis čellists Valters Pūce, grupa saņēma vairākus uzaicinājumus atgriezties ASV, un viens no tiem realizējās jau pavisam drīz, kad “Dagamba” Ņujorkas Taimskvērā 5. jūnijā uzstājās līdzās ievērojamiem klasiskās mūzikas pārstāvjiem, Metropolitēna opernama un citu mākslas jomu zvaigznēm.
“Nespēju noticēt, ka mēs šeit bijām un spēlējām. Tas bija fantastiski,” pēc koncerta sacīja grupas mūziķe, kontrabasiste Alise Broka.
“Iespējams, interesi par mums ārpus Latvijas raisa muzikālais starpžanrs, kurā darbojamies. Mums nav vokālista, līdz ar to nav valodas barjeras un mūzika ir saprotama visās zemeslodes pusēs,” spriež Valters Pūce.
“Mūsu enerģija savienojumā ar klasisko mūziku ir kaut kas tāds, kas šobrīd pasaulē ir pieprasīts, piemēram, grupas “2Cellos” un “Apocalyptica” vai vijolnieks Devids Gerets. Pēkšņi izdzirdēt visiem zināmos klasiskās mūzikas skaņdarbus pilnīgi citādi ir kaut kas pārsteidzošs.
Cilvēki to ļoti vēlas. Mēs apzināti izvēlamies zināmākos akadēmiskos komponistus – Vivaldi, Bēthovenu, Čaikovski. Jau grupas sākumposmā nolēmām, ka mums nebūs robežu, ka neapstāsimies tikai Latvijā, jo vēlamies spēlēt pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku, redzēt pasauli ar to, ko darām. Līdz šim tas ir nostrādājis, un par to milzīgs prieks.”
“Par iespēju koncertēt ASV jāpateicas mūsu uzticamajiem aģentiem Ukrainā, ar kuriem strādājām vēl pirms kara,” atklāj Valters Pūce. “Līdz tam viņi aicināja mūs koncertēt Ukrainā, un šobrīd viņi ved dažādus māksliniekus uz ASV, turpinot sadarbību arī ar mums.
Diemžēl pandēmija pārtrauca daudzus mūsu plānus muzicēt starptautiskā arēnā. Vēl pirms kara bijām uzņēmuši kursu uz Rietumiem – Eiropu un ASV, jo bija nepieņemams Krievijas aģentu darba stils, taču vīrusa dēļ nācās atcelt koncertus Vācijā, Spānijā, Austrijā un Tenerifē, sapņojām arī par ASV.
Šobrīd pasaulē mazliet piesardzīgi gaida rudeni, nezinot, kādi būs ierobežojumi, taču plānots tiek.
Protams, ir sajūta, ka pēc pandēmijas atkal jāatgādina par sevi, taču sarunas notiek un viss noteikti būs!”
