Latviešu mūzikas jubilāru zvaigznājs 0
Sestdien, 23. janvārī, Lielajā ģildē skanēs viens no nozīmīgākajiem mūzikas dzīves gada notikumiem – Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, kas, ievērojamā muzikologa Arnolda Klotiņa iedibināts, jau vienpadsmito gājumu reizi gadā pulcē simfoniskos orķestrus ar latviešu komponistu darbiem.
Šoreiz uz skatuves kāps Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) – intriģējoši, ka šoreiz Jāņa Liepiņa (attēlā) vadībā, Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestris un koris. Pie diriģenta pults stāsies arī Andris Poga, Guntis Kuzma un Aleksandrs Viļumanis. Programmā nolemts akcentēt latviešu komponistu jubilāru simfoniskos darbus, iekļaujot arī Kristapa Pētersona jaundarba pirmatskaņojumu.
Koncertu ieskandinās Agra Engelmaņa 1971. gadā radītā partitūra “Mūzika Simfoniskajam orķestrim”, kuras pirmatskaņojumu dzirdējām 6. novembrī koncertzāles “Lielais Dzintars” atklāšanas koncertā. Agrim Engelmanim (1936 – 2011) šogad apritētu 80 gadi. “Tik svaiga, laikmetīga, mūsdienu sadzīves izjūtām pārpilna un dažbrīd groteska,” tā par šo kompozīciju teicis diriģents Atvars Lakstīgala, kurš šoreiz LSO vadības grožus uzticējis jaunajam talantam Jānim Liepiņam. Mūziķiem pievienosies arī solists no Somijas – Marko Ilonens, atskaņojot vēl viena jubilāra Pētera Vaska (1946) Pirmo čellkoncertu, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 1994. gadā Berlīnē un ir veltīts leģendārajam čellistam Dāvidam Geringam.
Savukārt Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestris un koris diriģenta Aleksandra Viļumaņa vadībā kopā ar solistiem Margaritu Vilsoni (soprāns), Mihailu Čulpajevu (tenors), Krišjāni Norveli (bass), Juri Ādamsonu (bass), Nauri Puntuli (tenors) un Andželu Gobu (mecosoprāns) 80. jubilejā godinās izcilo latviešu simfoniķi Romualdu Kalsonu (1936). Programmā – fragmenti no viņa operas “Pazudušais dēls.”.
Lielkoncerta lielākā intriga šoreiz saistās ar LNSO uznācienu. Šoreiz orķestri vadīs divi diriģenti – Andris Poga un Guntis Kuzma, pirmatskaņojot Kristapa Pētersona (1982) simfoniju lielam orķestrim “MIEGS”.
“Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertam būtu jāreprezentē simfoniskās mūzikas un izpildītājmākslas attīstība gada griezumā. Tāpēc koncerta programmas sastādītājiem jābūt ļoti modriem,” Arnolds Klotiņš, toreiz Lielās mūzikas balvas ieguvējs par ieguldījumu latviešu mūzikas vēstures pētniecībā, 2013. gadā teica intervijā “Latvijas Avīzei”. Kā būs izdevies šogad, par to lasiet jau 26. janvāra “Kultūrzīmju” numurā.
