Latviešu meistares slavē pasaulē 2
Ar pasaules atzinību latviešu amatniecības mākslai un krietna svara balvām bagāžā Cēsu aušanas darbnīcas “Vēverīšu” pārstāves tikko atgriezušās no starptautiskās tautas mākslas un kultūras mantojuma izstādes “Expo 2013” Ķīnā.
Viņas – vadītāja tekstilmāksliniece Dagnija Kupče un Dzintra Bērziņa – Ķīnā Guijangas izstāžu hallē bija aizvedušas un izvietojušas audēju darba klāstu, bet ar trīs eksponātiem startēja arī konkursā par meistaru izcilāko darinājumu. “Expo 2013” noslēgumā atklājās patīkamākais – kopumā pieteikto 210 darbu vidū no 30 pasaules valstīm latvietēm starptautiska žūrija lēmusi sudraba godalgu par Piebalgas vīru kažoka pērļu jostu (meistare Māra Krieviņa) un bronzas godalgu par Krustpils rakstaino jostu (meistare Dace Migliniece).
Piebildīsim, ka “Vēverīšu” vadītāja Dagnija Kupče ir “Latvijas Avīzes” organizētā vēstuļu konkursa “Sieviete Latvijai 2013” laureāte.
Guijangā līdztekus izstādei un konkursam rādītas arī seno amatu prasmes. Par prezentāciju, kā auž jostu un kā šuj tautas tērpa vesti, “Vēverīšu” pārstāves saņēmušas personiskos pasaules meistara diplomus.
Dagnija Kupče gan par redzēto, gan ieguvumiem ir gandarīta: “Šāda mēroga izstādē bijām pirmo reizi. Tas, ka patiešām ārkārtīgi skaistu darbu vidū pamanīja arī mūs, vieš lepnumu par audēju veikumu un Latvijas iespējām. Uzskatu, ka mūsu jostas žūrijas redzeslokā nonāca ar patiesumu un smalkumu, jo veidotas no īsta, dabiska materiāla. Tāpat dalība izstādē bija milzīga iespēja redzēt, kā strādā citi, aprunāties, konsultēties, gūt pieredzi. Mēs ar Dzintru bijām ģērbušās tautas tērpos, un tos arī ļoti augstu novērtēja. Tāpat līdzi aizvestos darinājumus izpirka, sevišķi patika Piebalgas lielie lakati, jostas. Izstādes noslēgumā visas dalībvalstis parakstīja sadarbības līgumu un, iespējams, nākotnē “Expo” tiks veltīta kādai noteiktai tēmai, nevis atsevišķiem darbiem kā šoreiz. Visātrāk droši vien piepildīsies ideja par tautas tērpiem, kas ir jebkuru valsti visprecīzāk raksturojošais tautas mākslas elements.”
“Vēverīšu” darbi – Vidzemes ziedainā josta, linu dvielis un Aijas Jansones grāmata par Krustpils villainēm, atstāti arī topošajam vispasaules tautas mākslas muzejam Ķīnā.
Daudz kas bijis tāds, ko redzot Dagnijai vai elpa aizrāvusies: Briseles mežģīnes, ungāru mežģīnes, Āfrikas kokgriezumi, akmens veidojumi, dažādu pērļu rotas, sudraba izstrādājumi. Savdabīgi notikusi arī konkursam iesniegto darbu vērtēšana. Žūrijas pārstāvji visu apskatījuši, tad izvēlējušies darbus, kas patīk un ko vajadzētu godalgot, un tikai pēc tam skaidrots, no kādas valsts atvests darinājums. Šāda attieksme bijusi ļoti patīkama un, kā atzina Dagnija, līdztekus saņemta arī morālā balva: “Tas izslēdza jebkādu lobēšanu. Sak, tā ir Latvija, tad nu piešķirsim kaut ko, vai – nē, labāk dosim Vācijas meistariem. Žūrija vispirms novērtēja darbu, un tas bija ļoti pareizi, jo tikai ar savu veikumu, savu mākslu mēs varam celt valsti, nevis otrādi.”