Latviešu materiālie sapņi 0
Pārliecinošs vairākums – 83% Latvijas iedzīvotāju – atzinuši, ka viņu sapņu īstenošanai nepieciešama nauda. Kā secināts “Nordea bankas” un pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā, vidējais Latvijas iedzīvotājs sapņo par ikdienišķām un pragmatiskām lietām: kvalitatīvu dzīvi līdz sirmam vecumam, sakārtotu dzīves telpu, bērnu izskološanu, ceļojumu uz eksotisku valsti.
Jāņem vērā, ka aptaujātie vien izvēlējās jau iepriekš sagatavotus atbilžu variantus, piekrītot vai noraidot, ka sapņo par kādu piedāvāto lietu. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta direktore Maija Kūle norāda, ka šādi uzdoti jautājumi atbildi “ieprogrammē” jau iepriekš. Viņa atgādina, ka ir arī pētījumu metodes, kuru ietvaros respondentus intervē un viņi paši formulē savus izteikumus. “Tad savāktās atbildes apkopot gan ir daudz sarežģītāk, taču ne velti tās sauc par kvalitatīvajām metodēm. Aptauju veidotāji vēlas tikai ātru, lētu un vienkāršu rezultātu,” secina filozofe. SKDS direktors Arnis Kaktiņš uz to atbild, sakot, ka būtu bijis pārāk grūti “izveidot kaut ko jēgpilnu”, ja respondentiem ļautu atbildēt brīvi, jo atbilžu spektrs būtu bijis pārlieku plašs. Tas gan nenozīmējot, ka aptaujas dati ir nepareizi – tie vienīgi neatspoguļojot patiesību pilnīgi.
A. Kaktiņš arī pats nenoliedz arī to, ka aptaujas jautājumi speciāli veidoti ar zināmu ievirzi. “Šajā aptaujā mums vajadzēja sapņus sasiet kopā ar materiālām vērtībām, jo vienlaikus bija jāgūst priekšstats arī par cilvēku finanšu kompetencēm un paradumiem. Jautājumi apzināti pakārtoti vienam no mērķiem – izpētīt cilvēku ekonomiskās attieksmes,” viņš saka.
Piedāvāto sapņu vidū nebija tādu vēlēšanos kā, piemēram, laimīgi iemīlēties vai izdarīt kaut ko ļoti labu, kas mainītu pasauli. Pētījumā latviešu sapņu virsotnē izrādījušās veiksmīgas laulības un ģimene, kvalitatīvi nodzīvotas vecumdienas vai izskoloti bērni, nevis vadošs amats lielā uzņēmumā, miljons latu vai dārgs auto. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka latvieši vispār ir naudaskāra vai skopa tauta,” uzstāj M. Kūle. Viņa aicina sabiedrību mazāk sevi noslogot un piesārņot ar šādiem vienkāršiem statistikas datiem, kas tomēr ietekmē mūsu kā tautas pašapziņu. “Sliktākais, ka tas diktē cilvēku ievirzes arī turpmāk, kad aptauju rezultāti tiek publiskoti un, tos lasot, cilvēki izdara secinājumus par to, kādi ir viņi paši un sabiedrība, kurā viņi dzīvo,” spriež zinātniece. Vienlaikus viņa iesaka vairāk uzmanības pievērst tam, kādus rezultātus Latvija parāda pasaules un Eiropas mēroga socioloģiskos pētījumos, kur viņiem ļauts brīvi atbildēt uz jautājumiem. Piemēram, nesenos Eiropas mēroga pētījumos par vērtībām latvieši kā savas tradicionāli minējuši galvenokārt darbu un skaisto.
Uzziņa Lai īstenotu savus sapņus, 31% aptaujāto piekopj “nekā nedarīšanas” taktiku un paļaujas tikai uz veiksmi, bet 17% mūsu sabiedrības uzskata, ka sapņu īstenošanai nauda nav vajadzīga. 35% Latvijas iedzīvotāju pārdomāti krāj, bet 11% aizņemas naudu savu sapņu realizēšanai. 7% cilvēku Latvijā jau pietiek naudas, un viņi savus sapņus piepilda. 60% Latvijas iedzīvotāju par savu svarīgāko finanšu mērķi atzinuši nedzīvot pāri pašu līdzekļiem un spēt segt savus ikdienas izdevumus. 33% visvairāk tiecas pelnīt vairāk. |
