Latviešu mākslas vērtības Garezerā 0
Latviešu sabiedriskajā centrā ASV Garezerā Kronvalda zālē darbojas Līgas Ejupes vadītā Klinklāva Mākslas galerija – lielākā latviešu mākslas kolekcija ārpus Latvijas.
Nozīmīgs Garezera 50 gadu jubilejas svinību notikums bija Klinklāva galerijas izstāde, kurā izlikti dažādi darbi par ļoti atšķirīgām cenām – sākot no divu tūkstošu dolāru vērtām gleznām un beidzot ar nezināmu autoru gleznojumiem, kurus interesenti varēja iegādāties par 25 dolāriem.
“Zinādama, ka būs daudz publikas, iekārtoju ļoti raibu izstādi, un cilvēkiem ir liels prieks,” saka mākslas zinātniece Līga Ejupe. Pirms trim gadiem par veiksmīgu Klinklāva Mākslas galerijas vadīšanu un Garezera latviešu skolēnu iepazīstināšanu ar latviešu mākslas vēsturi viņa saņēmusi Jāņa Bieriņa Piemiņas fonda gadskārtējo balvu. Galerija nosaukta arhitekta Aleksandra Klinklāva vārdā.
“Klinklāva galerijas kolekcija radusies no tā, ka 50 gadus cilvēki Garezeram dāvinājuši mākslas darbus,” teic Līga. “Absolventu klases dāvinājušas darbus, kuri tika izstādīti pa visu Garezeru. 1991. gadā, kad slēdza Kalamazū latviešu studiju centra telpas, tur sakrājušās gleznas nodeva Garezeram. Man ir arī nozīmīgu meistaru darbi, kā Ubāns, Tone, Annuss. Kad tos saņēmām, izbūvējām galerijas telpas un gleznu glabāšanai piemērotas noliktavas, kas nodrošinātas ar temperatūras regulēšanas un signalizācijas sistēmu.”
Garezerā ir Purvīša, Tīdemaņa, Strunkes un Annusa gleznas – tās, kuras Otrā pasaules kara beigu juku gados tika izvestas no Latvijas un ko latvieši atveduši sev līdzi uz Ameriku. Garezerā tagad ir vairāk nekā 600 darbu – gleznas, grafikas, skulptūras.
Mākslas zinātniece Dace Lamberga ciemojās Garezerā maija sākumā, un rudenī Līga Ejupe no Klinklāva galerijas vedīs uz Latviju Jaņa Rozentāla gleznu, ko vēlāk izstādīs Nacionālajā mākslas muzejā.
Garezera vasaras vidusskolā kopš tās dibināšanas arvien ir mācīta mākslas vēsture. “Audzēkņi nāk uz galeriju aplūkot darbus un tos pārrunāt,” stāsta Līga. Bet vēstures skolotājiem kā interesanti uzskates materiāli noderēs citā galerijas izstādē redzamās pirmās Latvijas pastmarkas un vecās kartes. Pastmarkas ir atvestas no Vašingtonas muzeja un no Amerikas Latviešu apvienības muzeja. Kāds kolekcionārs galerijai aizdevis senas kartes, vecākā no tām ir 1400. gadā veidota, un tajā redzama Latvijas teritorija.
Vaicāju Līgai: kāda māksla trimdā ir iecienīta, ko cilvēki pērk savu māju izdaiļošanai? Viņa atbild: ir grūti teikt, kas šeit cieņā, jo pērk visu ko. Tradicionāli pieprasīti ir Jāņa Kalmītes darbi – viņa slavenās klētis, Augusta Annusa gleznas. Cilvēkiem patīkot Ēvalda Dajevska darbi, jo tajos uzreiz saskatāms latviskums, kas trimdiniekiem bijis ļoti mīļš. Ēvalds Dajevskis ir gleznotājs un scenogrāfs – viens no retajiem māksliniekiem, kas, atbraucis uz Ameriku 1951. gadā, uzreiz varēja sākt strādāt savā profesijā, un to viņš darīja Brodvejā Ņujorkā.
Līga stāsta: “Viņš pat neprata angliski, taču ļoti pūlējies, lai iemācītos. Ir liela Dajevska kolekcija, kuru dēls Pēteris aizveda atpakaļ uz Liepāju, nodeva Liepājas muzejam Ēvalda Dajevska simtgadu gadā.”
Līga piebilst, ka Amerikā tautieši vienmēr ir atbalstījuši savus māksliniekus. “Latviešiem mājas ir pilnas ar mākslas darbiem, viņi atbalstīja māksliniekus pat tad, kad mājās vairs nebija vietas, kur gleznas likt. Ne jau par augstām cenām, bet pirka. Un tā visiem sakrājušies mākslas darbi, un tagad daļa nonāk pie manis. Garezers pirms 20 gadiem nolēma – lai darbi neietu zudumā, maksās par to, ka šeit būs glabātava. Un krājums aug ar katru gadu.”
Līga Ejupe ir Amerikas Latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja. Viņa jau vairākas reizes tikusies ar kultūras ministri Daci Melbārdi, lai izstrādātu programmu, kā piedalīties Latvijas simtās gadskārtas svinēšanā 2018. gadā. “Mums šeit veidojas plāns, kā visiem latviešiem Amerikā svinēt Latvijas simto jubileju, un Klinklāva galerija būs daļa no tā.