Publicitātes (Normunda Brasliņa) foto

Parīzes Orsē muzeja izstādē “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs”, kas vērs durvis 10. aprīlī un būs apskatāma līdz 15. jūlijam, no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pastāvīgās ekspozīcijas būs apskatāmas Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša un Johana Valtera gleznas, kā arī Aleksandra Romana, Pētera Kalves, Rūdolfa Pērles, Teodora Ūdra, Teodora Zaļkalna un Burkarta Dzeņa darbi.

Lasītākie

TV24

“Telegram” kanālos arvien satraucošākas krievu atzīšanās: Karš ir kļuvis par komadieru privāto biznesu

Kokteilis

Līdz nedēļas beigām lielo džekpotu izvilks šīs četras Zodiaka zīmes

Visticamākais scenārijs – uzbrukums Suvalku koridoram: brīdina, ka kaujas operācija pret NATO varētu sākties jau 2027. gadā

Lasīt citas ziņas

Izstādes laikā taps arī dokumentāla filma, bet tās zinātniskajā daļā būs Baltijas muzeju direktoru konference, kā arī forums, kurā kultūras pētnieki no katras valsts stāstīs par nacionālo mantojumu un Baltijas simbolismu. Latviju zinātniskajā konferencē pārstāvēs Eduards Kļaviņš, jūgendstila eksperte Silvija Grosa, un literatūrzinātnieks Benedikts Kalnačs. LNMM arī tikko ieguvis dāvinājumā divas divas Jaņa Rozentāla gleznas – “Sievietes portrets (Smaids)” (1914) un “Gulbju jaunavas” (ap 1910), kuras, svinot Latvijas simtgadi, uzdāvinājusi Taubes ģimene. Līdz šim par gleznu “Gulbju jaunavas” pēdējās liecības bija saglabājušās no 1935. gada Rozentāla piemiņas izstādē uzņemtām fotogrāfijām.