Dzimtenē pārved 236 1944. gadā Krievijā kritušo latviešu leģionāru pīšļus 19
Vairāk nekā 70 gadus viņi svešā purvainē gaidīja uz savu atgriešanos dzimtenē – bet tagad, ja viss rit, kā paredzēts, tieši pirms Ziemassvētkiem ar Brāļu kapu komitejas gādību Latvijā no Krievijas atgriezīsies 236 Otrā pasaules kara gados Austrumu frontē Vācijas armijas rindās karojušie un kritušie latviešu karavīri.
Viņi ir no Rīgas, Kuldīgas, Bauskas, Rēzeknes, Jelgavas un daudzām citām vietām visos Latvijas novados. Vecākie – Krišs Akmanis no Nīkrāces un Jānis Pinka no Taurenes – dzimuši 1904. gadā. Jaunākie – Aleksandrs Tolks un ilūkstietis Edgars Riekstiņš – nāk no 1926. gada. Bet viņi visi krituši 1944. gada martā – aprīlī un līdz nesenam laikam viņu atdusas vieta bija aizaugusi karavīru kapsēta Pleskavas apgabala Puškinogorskas rajona Voronkovas ciema tuvumā, netālu no Opočkas. “Tā bija pulka kapsēta, kurā apbedīja arī vāciešus. Tāda kā piekalnīte, jau pārpurvojusies, turklāt vienu kapsētas galu bija pārrakuši mantrači,” stāsta Brāļu kapu komitejas (BKK) pārstāvis Arnis Āboltiņš. Darbs pie ekshumācijas aizsākās 2013. gada vasarā, taču sagatavošanas procesa sarunas BKK priekšsēdētājs Eižens Upmanis uzsāka vēl agrāk. Jāņem vērā, ka leģionāri bija Vācijas bruņotajiem spēkiem piederīgi, līdz ar to viņu atdusas vietas statusu nosaka attiecīgi Vācijas un Krievijas līgumi. Jebkurš jautājums par leģionāru kapavietām juridiski jārisina Vācijas un Krievijas vienošanās kontekstā. BKK meklētājiem bija jāstrādā kopā ar Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienības speciālistiem. 2013. gadā ekshumētos pēc karavīru žetoniem, tā sauktajām “erkennungsmarkām”, identificēja Vācijas arhīvos. Diemžēl vācu kara laika kritušo sarakstos nacionalitāte netika norādīta – piederību Latvijai var noteikt tikai pēc kritušā vārda vai dzimšanas vietas. Savējos no Voronkovas vācieši pārveda uz tuvējām reģionālajām kopkapsētām, savukārt latvieši sarunas par iespējām vest tautiešus mājup risināja atbilstoši 2007. gadā panāktajam starpvalstu līgumam par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā. BKK informācijā teikts, ka Krievijas piekrišana identificēto latviešu karavīru pārapbedīšanai Latvijā saņemta šā gada jūlija vidū. Novembra beigās saņemta arī Krievijas federālās muitas pārvaldes piekrišana latviešu karavīru mirstīgo atlieku pārvešanai pāri robežai.
Atgriešanās attiecas tikai uz 236 identificētajiem leģionāriem. Vairāki kritušie, kuriem pēc dokumentiem vajadzētu atrasties kapos pie Voronkovas, netika uzieti. Savukārt pieci neidentificētie latviešu karavīri tiks apbedīti vācu karavīru kopējā kapsētā netālu no Sebežas. Tur kopā ar vairāk nekā 10 tūkstošiem vācu karavīru jau atdusas arī iepriekšējo gadu laikā Pleskavas apgabalā atrasto vairāk nekā 100 latviešu pīšļi. Viņu vārdi ierakstīti kapsētas piemiņas plāksnēs. Arnis Āboltiņš teic, ka pie Voronkovas pastāv vēl vairāki apbedījumi, turklāt vienā no tiem apglabāti 1941. gada vasarā kritušie 24. teritoriālā strēlnieku korpusa (bijušās Latvijas armijas) karavīri. Kritušie tērpti Latvijas armijas formās. Āboltiņš atzina, ka šos karavīrus ļoti grūti, praktiski neiespējami identificēt. 2014. gadā BKK tur uzlikusi piemiņas plāksni.
Pārvestos 236 vīrus, no kuriem kādiem 30 zināmi piederīgie mūsdienu Latvijā, apbedīs Lestenes brāļu kapos. Pagaidām nav skaidrs, kad tas varētu notikt. “Ievērojot reālo laiku, kad latviešu karavīri pārvesti, šobrīd Brāļu kapu komiteja pieņēmusi lēmumu, ka mirstīgās atliekas tiek novietotas glabāšanā šim nolūkam atvēlētās telpās līdz galīga lēmuma pieņemšanai. Lēmums par iespējamo pārapbedīšanas laiku, procedūru un ceremoniju tiks pieņemts kopīgi ar Aizsardzības ministriju un Latvijas Nacionālo karavīru biedrību, kā arī citām Latvijas iestādēm un organizācijām,” teikts BKK paziņojumā. Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Skreija teic, ka vēlētos, lai leģionāru guldīšana Lestenē notiktu pēc iespējas ātrāk: “Mēs parūpēsimies, lai tas notiktu ar atbilstošu godu. Tomēr tā ir viņu atgriešanās mājās.”
Uz Latviju pārvesto 236 latviešu karavīru vārdi un zināmie personas dati pirmdien, 28. decembrī, tiks publicēti “Latvijas Avīzē”.
