“Latviešu laupītāji” JRT vaicās par latviešu vienotību 0
9. septembrī Jaunajā Rīgas teātrī gaidāms jau otrais šīs sezonas jauniestudējums – vācu režisors Gecs Leinevebērs pēc Frīdriha Šillera lugas “Laupītāji” iestudējis izrādi “Latviešu laupītāji”. Izrādē uz JRT skatuves atgriežas aktieris Gundars Āboliņš – viņš un pārējie izrādes aktieri iejutīsies jaunu cilvēku lomās, pārceļoties uz dzīvi tuvā nākotnē.
Šillera “Laupītāji” ir arī pirmās latviešu valodā uzvestās izrādes teksts, ko pirms 200 gadiem iztulkoja un Dikļos uzveda muižas kalpotājs Jānis Peitāns. Septiņpadsmit gadus vecs jauneklis. Arī Šillers lugu sāka rakstīt septiņpadsmit gadu vecumā. “Vētru un dziņu” laikmeta spilgtākā autora F. Šillera drāma “Laupītāji” pieder būtiskākajiem vācu klasikas tekstiem. Lugas pirmizrādei 1782. gada 13. janvārī Manheimas teātrī bija sensacionāli panākumi, kas jauno autoru vienā vakarā padarīja slavenu visā Vācijā.
“Laupītāji” ir arī gados jauna autora darbs, un viņa lugas tēli ir ļoti jauni cilvēki. Šajā jaunības telpā ieiet un to nospēlēt mēģinās dažādu paaudžu Jaunā Rīgas teātra aktieri: Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš, Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Jevgēnijs Isajevs un Toms Veličko. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne.
Kā skaidro režisors Gecs Leinevēbers, izrāde gan ir balstīta uz F. Šillera lugu “Laupītāji”, tomēr šoreiz izrādē veidots paralēls sižets – darbība notiks tuvā nākotnē, laikā, kad teātris ir kļuvis par pagrīdes mākslas formu, un aktieri, iestudējot “Laupītājus”, reflektēs par šīs mākslas formas nozīmīgumu. “Izrādes darbība norisinās tuvajā nākotnē. Aktieru grupa meklē zudušo spēku, mēģinot vēlreiz iestudēt Šillera “Laupītājus”. Divdesmitgadnieka slieksni nule kā pārkāpušais Frīdrihs Šillers jau 1781. gadā uzdeva jautājumu: kā cilvēkam tikt galā ar netaisnīgumu – valstī un paša ģimenē? Aktieri jautā arī vēl tālāk: kas vieno mūs, latviešus, tā kā bumba – futbola komandu?” par izrādi teic tās režisors.
Režisors G. Leinevēbers ir veidojis izrādes Ķelnes neatkarīgajos teātros. Viņš ir arī viens no Eiropas labākajiem dramaturgiem, literārajiem konsultantiem un ir attīstījis izrādes kopā ar pasaules izcilākajiem režisoriem – Andrea Brētu, Annu Fībroku, Mārtinu Kušeju, Dimiteru Gotčevu. Kā dramaturgs G. Leinevēbers kopā ar režisoru Alvi Hermani ir veidojis izrādes “Ķelnes stāsti”, “Oblomovs”, “Kabalas noslēpumi” Ķelnes teātrī, Bernda Aloiza Cimmermaņa operu “Zaldāti” Zalcburgas festivālā un “Slepenais Loengrīns” Minhenes Rezidences teātrī.
