Latviešu kino klasika tiešsaistē 0
22. septembrī 85 gadu jubileja apritēja Latvijas dokumentālā kino klasiķim Ivaram Seleckim, kurš savu radošo biogrāfiju uzsāka 20. gs. 60. gados kā operators ciešā tandēmā ar režisoru Aivaru Freimani. Tāpēc Nacionālais Kino centrs (NKC) sadarbībā ar Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu pievienojis vietnes “filmas.lv” “Arhīva izlasei” vēl sešas klasikas filmas, kas saistītas ar abiem meistariem.
Vietnē atrodamas pirmās īsfilmas, kuras kopā veidoja Freimanis un Seleckis, – zvejnieku ciemā uzņemtais “Krasts” (1963) un kolhoza rudens darbos noskatītā “Ceļamaize” (1963) –, arī formas ziņā interesantā pilnmetrāžas filma “Kuldīgas freskas” (1966). Šo periodu režisora Aivara Freimaņa daiļradē tagad papildina dokumentālā īsfilma “Tēvs” (1967, operators Rihards Piks), kas uzreiz pēc uzņemšanas tika nolikta plauktā kā pārāk “nomācoša un drūma”, jo par kādu meža vidū dzīvojošu vecu strēlnieku stāsta bez padomju laikiem pierastās ideoloģiskās patētikas.
Aivars Freimanis ir arī vairāku Latvijas kino vēsturē būtisku spēlfilmu autors; portālā jau atrodama Latvijas kultūras kanonā iekļautā spēlfilma “Ābols upē” (1974), bet šobrīd tai pievienota populārākā Aivara Freimaņa spēlfilma – Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltajā grāmatā” balstītā filma “Puika” (1977), pirmās Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” ieguvēja. Filmas scenārija līdzautors ir Imants Ziedonis, operators Dāvis Sīmanis (seniors).
Vietnē atrodamas arī Iva-ra Selecka lauku triloģijas filmas – pirmā – “Apcirkņi” – (1973) tapusi laikā, kad padomju vara apkaroja privātīpašumu un likvidēja viensētas, pārvietojot zemnieku ģimenes uz daudzstāvu namiem kolhozu centros. Divdesmit gadus vēlāk filmā “Nāc lejā, bālais mēnes” (1994) režisors fiksēja laiku, kad neatkarību izcīnījušās valsts pilsoņi atguva savus lauku īpašumus un sāka saimniekot, kā nu kurš mācēdams, bet vēl desmit gadus vēlāk režisors sāka darbu pie filmas “Zem ozola kuplajiem zariem” (2007), kas tapa laikā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā.
Režisors Ivars Seleckis (1934) ir viens no ievērojamākajiem un joprojām aktīvajiem Latvijas kinodokumentālistiem, daudzu Latvijas kinovēsturei būtisku filmu operators un režisors, pasaulē nozīmīgu kinobalvu laureāts, turklāt pēdējo gadu laikā saņēmis vairākas balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā, ieskaitot Nacionālo kinobalvu “Lielais Kristaps” (2014). Radošo darbību viņš sāka kā kinooperators režisora Aivara Freimaņa (1936–2018) filmās, un abi domubiedri kopā ar Uldi Braunu, Hercu Franku un citiem kļuva par leģendārā Rīgas poētiskā dokumentālā kino celmlaužiem.
Portālā ievietota arī Freimaņa un Selecka pirmā kopīgā pilnmetrāžas filma “Gada reportāžā” (1965) – nozīmīgs stūrakmens Latvijas dokumentālā kino vēsturē un skaidrs apliecinājums, ka jaunā paaudze ir uzvarējusi “veco gvardi”.
Vietnē “filmas.lv” “Arhīva izlasē” jau publicētas 15 dokumentālās filmas no leģendārā Rīgas poētiskā kino zelta fonda, un sadaļu regulāri papildina. Tās veidošanā sadarbojas NKC un Kultūras informācijas sistēmu centrs.
