Latviešu īpatsvars 11 gados audzis par četriem procentiem 0
Mēs Latvijā joprojām esam vairāk par diviem miljoniem, jo 2011. gada tautas skaitīšanas dati liecina – pagājušā gada 1. martā Latvijā dzīvoja 2 067 887 cilvēki. Pagājušajā gadā laikā no 1. marta līdz 10. jūnijam vispirms tika saskaitīti tie 1 880 000 cilvēku, kuri tautas skaitītāju satika personīgi vai aizpildīja internetā anketu.
Taču vēl 348 000 cilvēku Latvijā bija deklarējuši dzīvesvietu. Kur atrodas viņi? Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pēc iedzīvotāju reģistra un citu administratīvo datu bāzu – Veselības norēķinu centra, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un pašvaldību – ziņām, secināja, ka no šiem 348 000 dzīvo Latvijā, bet 160 000 uzskatāmi par emigrējušiem.
CSP priekšniece Aija Žīgure vakar sacīja, ka ziemeļvalstīs un Austrijā tautas skaitīšana notiek, tikai izmantojot datu bāzes. Ļoti iespējams, ka arī Latvija 2021. gadā būs gatava pārņemt šo praksi, un tad tautas skaitītāji vairs pie cilvēkiem uz mājām neies.
1935. gadā Latvijā dzīvoja 1 906 000 cilvēku. Nākamā tautas skaitīšana notikusi jau padomju laikā – 1959. gadā Latvijas teritorijā bija 2 080 000 iedzīvotāju. Industrializācijas gaitā te ieradās daudzi strādnieki no plašās padomjzemes un tā 1989. gadā Latvijā dzīvoja jau par sešsimt tūkstošiem vairāk ļaužu – 2 667 000.
Savukārt, salīdzinot divu beidzamo tautskaitāšanu rezultātus, redzam, ka no 2000. gada, kad Latvijā bija 2 377 000 cilvēku, iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 tūkstošiem jeb 13 procentiem.
Tas noticis gan tāpēc, ka mirušo skaits ir pārsniedzis jaundzimušo skaitu, gan tāpēc, ka šajā laika posmā uz ārzemēm devušies 190 000 personu. Visstraujāk savus cilvēkus zaudējusi Latgale, kur tagad dzīvo par 21,1 procentu mazāk nekā pirms 11 gadiem un Vidzeme – par 17, 5 procentiem.
Arī lielās pilsētas vairs nav tik blīvi apdzīvotas – Daugavpilī ir par 19,3 procentiem jeb gandrīz par piekto daļu mazāk iedzīvotāju nekā bija gadsimtu mijā, Rēzeknē – par 18,1%, Liepājā – par 14,6% un Rīgā – par 14,2% mazāk.
Toties Pierīgas reģionā ir par 3,2 procentiem cilvēku vairāk. Pērn gada nogalē iznākušajā “Pārskatā par tautas attīstību” bija rēķināts, ka 2010. gadā Latvijas laukos dzīvoja viena trešdaļa jeb 32,3 procenti un pilsētās – 67,7 procenti iedzīvotāju. Diemžēl šos faktus ar tautskaites rezultātiem pagaidām nevaram salīdzināt, jo lauku un pilsētu iedzīvotāju procentuālo attiecību CSP vakar vēl neatklāja, pamatojot, ka šie ir provizoriskie jeb pagaidu rezultāti, bet galīgie gaidāmi vēlāk.
Kopš iepriekšējās ļaužu skaitīšanas ir notikusi teritoriālā reforma un pagasti apvienojušies novados. Paši mazākie tagad ir Baltinavas novads ar 1178 iedzīvotājiem, Alsungas – ar 1470 un Mērsraga ar 1638 iedzīvotājiem. Savukārt katrā no lielākajiem – Ogres, Talsu un Tukuma – novadiem dzīvo pāri par 30 000 cilvēku.
62,1 procents no visiem – latvieši
11 gadu laikā valstī samazinājies kā latviešu skaits (no 1 370 703 līdz 1 284 194), tā krievu (no 703 243 līdz 556 422), baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu, ebreju, vāciešu, igauņu un citām tautībām piederīgo skaits. Latvija ir kļuvusi latviskāka – 2000. gadā latvieši bija 57,7 procenti no visiem iedzīvotājiem, bet tagad mūsu ir 62,1 procents (taču joprojām – tikai nedaudz virs trim piektdaļām). Diemžēl lībiešu ir tikai 250 cilvēki jeb 0,01 procents…
Pavisam Latvijā dzīvo vairāk nekā 170 tautību iedzīvotāji. Viņu vidū ir arī 99 indieši, 80 turki, 76 čehi, 74 spāņi, 72 norvēģi, 72 gagauzi, 61 holandietis, 53 kirgīzi un 51 avārs. Aizpildot tautskaites anketas internetā, 6378 cilvēki ailē par tautību nebija ierakstījuši neko.
2000. gadā no visiem iedzīvotājiem 1 770 210 bija Latvijas pilsoņi, tas ir trīs ceturtdaļas jeb 74,5 procenti, bet tagad pilsoņu kopums ir 1 732 880 jeb 83,8 procenti. Diezgan strauji mazinājies nepilsoņu skaits – no 503 999 (21,2% no visiem iedzīvotājiem 2000. gadā) līdz 290 660, tas ir, 14,1 procentam, pērn.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datos gan rodams cits skaitlis, proti, teikts, ka pērn jūlijā Latvijas nepilsoņu bija 319 000. A. Žīgure šo atšķirību skaidroja tā, ka 290 660 ir tie, kuri dzīvo šeit. Tātad pārējie nepilsoņi ir devušies uz citām valstīm.
Latvijā dzīvo arī vairāk nekā 30 000 Krievijas pilsoņu, bet ES valstu piederīgo ir 5730.
Mācies un dzīvosi ilgi!
To, ka mācīties ir derīgi jebkurā vecumā, liecina fakts, ka tautskaites laikā internetā anketas aizpildīja trīs 98 gadus vecas kundzes un arī 94 gadus vecs kungs. Sadaļā par iedzīvotāju izglītību sacīts, ka Latvijā ir 6657 zinātņu doktori, 26 no viņiem jau pārkāpuši 90 gadu slieksni, un visvecākajam ir 97 gadi.
Visiem, kuri grib paši meklēt internetā interesantus faktus par tautas skaitīšanu, noderēs adrese www.csb.gov.lv sadaļa “Tautas skaitīšana”.
