Nākusi klajā 2012. gada pēdējā LA Tematiskā avīze – “Latviešu godi un ēdieni”. Laikam mūsdienās lielai daļai cilvēku, jaunākiem it īpaši, jau nākas skaidrot, kas tie godi tādi ir. Īsumā tas jaunā izdevuma ievaddaļā arī darīts.

Lasītākie

Kokteilis

Auns – velotrenažieris, Lauva – balets. Kuras fiziskās aktivitātes tev sagādās prieku pēc zodiaka zīmes? 1

VIDEO. Alojā pazuduši medību suņi tiek atrasti kopā ar… lāci: “Nodomājām, ka nevar būt lācis, gan jau lielāks kuilis” 4

Kokteilis

Igauņu ragana Merilina Kerro: Šis Čūskas gads būs visu laiku grūtākais gads, pat bīstams militārā nozīmē

Lasīt citas ziņas

Ja pavisam vienkārši, tad godi ir lielas svinības, viesības ar bagātīgu mielastu un bieži vien ar kādām tradicionālām latviešu ieražās un rituāliem saistītas. Jo noteikti tiek rīkotas kaut kam lielam, nozīmīgam par godu. Lielākie ģimenes godi ir kristības, kāzas un bēres, par kuriem stāstīts šajā žurnālā. Bet godi notiek arī gadskārtu svētkos (Līgo, ziemas saulgrieži), arī lielus darbus noslēdzot – apkūlības, apjumības, ražas novākšana u. c

Skaidrs, ka tādās lielās cienāšanās nav viegla lieta sagatavot mielastu un saklāt galdu (-us), tā zināmā mērā ir arī līdzdalība visā svētku organizēšanā un vadīšanā. Tāpēc milzu nozīme ir godu saimnieču vai saimnieku spējām, pieredzei, talantiem, uzcītībai, izdomas, apķērībai utt. Tam arī veltīta izdevuma galvenā daļa.

VIDEO. Rēzeknē iedzīvotājus pārsteidzis vīrietis, kurš pa pilsētas ielām staidzina poniju

“Liela daļa komunikācijas Rīgas 1.slimnīcā notiek krieviski.” Slimnīca skaidro, vai valsts valoda tiešām ir otrajā plānā?

“Mēs bremzējām… Mēs nevarējām… Izdarījām, ko varēja tajā momentā izdarīt.” Avārijā iesaistītie kravas auto šoferi atklāj traģēdijas detaļas

Vārds šoreiz dots 17 saimniecēm un vienam saimniekam – tas gan nebūt nenozīmē, ka viņu tik vien ir. Bet viņu nav arī ļoti daudz, teiksim, varbūt divtik vai trīstik. Atkārtosim, ka te nav runa tikai par labiem pavāriem, kuru liela daļa strādā restorānos, runa ir par tiem, kas pārzina arī latviešu godu tradīcijas un tiem atbilstošu (bet ne tikai) ēdienu klāstu – lai arī konkrētas receptes, protams, katram ir savas. No tām gandrīz simts godu meistari ir atklājuši jaunajā izdevumā.

Šo cienasta rūpētāju pieredzē parasti iekrājušies arī dažādi atgadījumi no visādām godu izdarībām, viņi pastāsta arī par to. Piemēram, no simtgadīgas vēstures zināms, ka veiklākie viesi, lai tik ātri nebūtu cienāšanās jābeidz, mēguši kāpt jumtā un nosprostot skursteni, lai nevar beidzamos štovētos kāpostus uzsildīt – šī ēdmaņa parasti bija zīme, ka viesības beigušās un jāsāk izklīst pa mājām.

Tematisko avīzi sagatavojusi daudziem lasītājiem jau labi pazīstamā veselīga uztura un dzīvesveida popularizētāja, biedrības “Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova.

Tiekamies atkal nākamgad – kā vienmēr, katru mēnesi jauns temats!