Latviešu ģimenes, kas piedzīvoja trillera cienīgu bēgšanu no Zviedrijas, meita izsludināta starptautiskā meklēšanā. Mammai ir versija, kāpēc ar tādu sparu tiek mēģināts atņemt bērnu
0
Jau pagājušas pāris nedēļas, kopš LA.LV publicējām rakstu par kādas latviešu ģimenes bēgšanu no Zviedrijas. Pēc šī raksta saņēmu vēl daudz citu vēstuļu, tostarp no zviedriem, kā arī teju katru dienu esmu bijusi uz kontaktiem ar konkrēto latviešu ģimeni, kura dalījās ar jaunākajiem notikumu pavērsieniem. Ir laiks arī ar jums, lasītāji, padalīties jaunākajā informācijā, kas turpina pārsteigt sliktā nozīmē.
Jaunā ģimene meitenītei jau atrasta
Iepriekš jau rakstīju, ka meitiņa ir drošībā – Latvijā, apmeklē šejienes bērnudārzu un sociālais dienests un bāriņtiesa apstiprina, ka ģimenē nav problēmu, bērns aug pietiekami labā un drošā vidē. Nogādājuši meitiņu Latvijā, vecāki tobrīd lēma atgriezties Zviedrijā, lai satiktu savu vecāko meitu, nokārtotu darba attiecības un arī juridiskās saistības ar Zviedriju, jo tur bija sākušies tiesas procesi. Tā kā viņu sirdsapziņas ir tīras, devās uz turieni, lai visu līdz galam nokārtotu, taču tas nevedās tik gludi, kā varētu iedomāties.
Kopš tā laika bijušas nu jau neskaitāmas tikšanās ar Zviedrijas iestāžu pārstāvjiem, kuri uzzinājuši, ka mazā Eva ir aizvesta uz Latviju tomēr nepadevās un turpināja censties mazo meiteni atgūt, lai ievietotu zviedru ģimenē.
Vienā no tikšanās reizēm mamma Sigita saņēmusi žurnālu, kurā fiksēti visi lēmumi, notikumi viņu lietā. Šo žurnālu Sigita saņēmusi ar vairākām aizkrāsotām vietām, taču steigā kāds esot piemirsis izdzēst sadaļu, kurā pieminēta jaunā ģimene, kurā latviešu meitenīti Evu bija plānots ievietot. Bez saskarsmes iespējām ar īsto ģimeni Evu šajā ģimenē bija plānots ievietot līdz viņas 18 gadu vecumam.
Sigita nolēmusi internetā pameklēt vairāk informācijas par šo konkrēto ģimeni, arī man viņa atsūtīja ekrānuzņēmumus, kuros atrodams apstiprinājums – meiteni plānots ievietot ģimenē, kurā sieva strādā sociālajā dienestā.
“Eva ir blonda, apaļu seju, zilām acīm. Viņa labi zina angļu valodu un ir runīga, neviens nekad dzīvē nepateiktu, ka viņa nav viņu meita. Tu ir pat vizuāla līdzība,” analizē Sigita, kura norāda, ka ļoti cenšas nekļūt paranoiska un aizdomu pārpilna, taču atklātie fakti tomēr liekot domāt, ka spars, ar kādu cenšas atņemt viņas bērnu, tomēr ir ar stabilu segumu – kāds viņas bērnu ir noskatījis un par katru cenu cenšas iegūt.
Starptautiskā meklēšana
Viendien no Sigitas saņemu ziņu: “Šodien ir notikusi tiesa, mums neko nepaziņojot. Atcēla izbraukšanu no Zviedrijas, bet neatcēla starptautisko meklēšanu, jo dienas, jo es sāku ticēt ka viņiem ir kaut kāds bērnu izzagšanas melnais tīkls, lai cik es gribu palikt reāla un nepārspīlēt.”
Vēlāk zviedru medijos parādās informācija, ka lidostās tiek pastiprināti drošības pasākumi, lai nepieļautu, ka brīvlaikā no valsts netiktu izvesti nolaupītie bērni.
Medijs raksta: “Policija veikusi vērienīgu operāciju Arlandas lidostā. Tā tiek īstenota, lai novērstu bērnu izvešanu no valsts pret viņu gribu saistībā ar noziegumiem citās valstīs. Vislielākais risks, ka bērni tiks nolaupīti, ir skolēnu brīvlaikā, tāpēc policija pastiprina savu klātbūtni lidostā. Kad bērns atrodas citā valstī, Zviedrijas iestādēm ir daudz grūtāk rīkoties, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi iejaukties, pirms bērni pamet valsti.”
Sigitai esot sajūta, ka tādējādi tiek realizēts kāds augstāks plāns. Arī no Evas iepriekšējās skolas Stenhamerā saņemta draudu vēstule – ja meitene neatsāks apmeklēt turienes skolu, būs jāmaksā soda nauda vietējai komūnai.
“Ir skaidrs, ka mēs Zviedrijā nepaliksim, taču šobrīd arī doties prom pavisam negribu. Mēs esam ģimene, kam patīk ceļot, baudīt dzīvi, fakts, ka kāds no mums atrodas starptautiskā meklēšanā, to visu būtiski apgrūtinātu, tāpēc šis jautājums ir jāsakārto. Tas ir ilgs un sāpīgs process, žēl, ka nav atslēgšanas pogas, lai no tā visa “izkāptu”. Jau vairāk nekā mēnesi naktīs nespēju gulēt ilgāk par 4 stundām, lasu Zviedrijas likumus, meklēju variantus, kā visu atrisināt. Neviens zviedrs mani te neaizstāvēs, tāpēc pašai jācenšas būt iespējami zinošai. Esmu pārgurusi, darbā kustos mehāniski, bet nauda mums būs nepieciešama, tāpēc jāstrādā ir. Janvārī sāksim atkal visu no nulles – savā Latvijā,” aktuālās emocijas ieskicē Sigita.
Vaicāju, vai Latvijas iestādes kā cenšas palīdzēt. Jau iepriekš LA.LV sazinājās ar atbildīgajām ministrijām, kas ziņoja, ka ir nosūtītas vēstules un attiecīgajām instancēm Zviedrijā. Sigita ir pateicīga – Latvija tiešām cenšoties palīdzēt operatīvi.
“Pat pirmssvētku dienās sociālā dienesta darbiniece vēl steidzās vizītē pie manas mammas, kur šobrīd uzturas Eva, lai operatīvi skaidrotu situāciju. Latvijas puse darbojas burtiski skriešus, lai palīdzētu, kamēr zviedri mūs pataisa par noziedzniekiem. Tas liek aizdomāties.”
Vēstule no Zviedrijas
Reizē ar raksta publicēšanu portālā, uzreiz nosūtīju lūgumu sniegt savu skaidrojumu Zviedrijas attiecīgajiem ierēdņiem. Diemžēl līdz šai dienai nekādu atbildes reakciju neesmu saņēmusi, taču saņēmu pāris vēstules no Zviedrijas iedzīvotājiem. Viens no viņiem ir Gunārs, ar kuru iesaistījos nedaudz plašākā komunikācijā.
Ar viņa atļauju publicēšu dažas atziņas no viņa rakstītās vēstules.
“Man nav privātas saistības ar šo lietu, taču mani sarūgtina, kad dzirdu, ka mūsu valstī tā izturas pret cilvēkiem, jo īpaši bērniem. Mani sarūgtina, ka latviešiem no šejienes ir jābēg. Kopš 1992. gada pats vairākas reizes esmu bijis Latvijā, kur vienmēr tiku laipni uzņemts. Esmu elektroinženieris, tāpēc biju iesaistīts vairākos projektos. To realizēšanas laikā ieguvu vairākus draugus Latvijā, viņi tad arī atsūtīja saiti uz jūsu rakstu.”
Gunārs arī nedaudz plašāk ieskicējis par noteikumiem Zviedrijā.
“Ja sociālajam dienestam ir aizdomas (tikai aizdomas), ka bērnam ir nodarīts kaitējums, viņi aktīvi iesaistās. Tas ir paredzēts, lai aizsargātu bērnu no turpmākām problēmām. Sociālā dienesta darbinieki gan nedrīkst kādu aizvest no ģimenes ar varu, to var darīt tikai policija.
Kad bērns ir drošībā, tiek veikta izmeklēšana, lai noskaidrotu, kas ir problēma. Pēc tam tiesa pieņem lēmumu, vai bērnam jāatgriežas mājās vai jāievieto citā apmešanās vietā. Šis process ir ļoti rūpīgs, un ir grūti pieņemt lēmumu par bērna aizbildnības pārņemšanu. Sociālā dienesta darbinieki cenšas strādāt tā, lai bērniem būtu vislabākais. Bet nenoliedzu – viņi arī ir cilvēki un var kļūdīties.
Diemžēl, manuprāt, no ministrijas nekādu informāciju jūs nevarēsiet iegūt. Jebkurā gadījumā tas prasīs ilgu laiku. Reiz man bija nepieciešamība sazināties ar kādu no Latvijas ministrijām, biju pārsteigts, cik operatīvi saņēmu atbildi. Jārēķinās, ka visa informācija Zviedrijas sociālajā dienestā ir pakļauta stingrai konfidencialitātei.“
