Jāņa Streiča fotoalbuma dārgākās bildes 1
Pirms 80 gadiem 26. septembrī Jānis Streičs piedzima uz ceļa starp Jasmuižu un Preiļiem. Tomēr tā vien šķiet, ka tas būs bijis ceļš, kas ved uz skatītāju sirdīm.
Vai gan citādi mēs jau trīsdesmit piecus gadus citētu spožākos “Limuzīna Jāņu nakts krāsā” varoņu teicienus? Vai gan citādi “Rūdolfa mantojumu” būtu noskatījušies vairāk nekā 96 tūkstošus skatītāju kinoteātros visā Latvijā, un vairāk par pusmiljonu 2010. gada 18. novembra vakarā televīzijā! Starp Jāņa Streiča pirmo filmu “Kapteiņa Enriko pulkstenis” un pagaidām pēdējo “Rūdolfa mantojums” ir divdesmit ekrāna darbu un dzīve, dzīve, dzīve… Par dažiem tās pieturas punktiem un ceļabiedriem paša meistara komentārs.
Uzziņai:
Jānis Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī, ir kinorežisors, scenārists, rakstnieks, gleznotājs, aktieris, sabiedrisks darbinieks, LZA Goda loceklis, bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.
Jāņa Streiča filmas “Teātris” (1978), “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), “Cilvēka bērns” (1991) saņēmušas Lielā Kristapa balvu kā gada labākās filmas.
Bijis aktieris savās filmās “Šauj manā vietā” (tēvs Arsēnijs), “Teātris” (Autors), “Cilvēka bērns” (Mācītājs), kā arī kolēģu filmās.
Daudzu starptautisku filmu festivālu laureāts. Filmai “Cilvēka bērns” galvenā balva Sanremo autorfilmu festivālā (1992); otrā godalga starptautiskā bērnu filmu festivālā Čikāgā, galvenā balva Maskavas kinofestivālā “Otrā pirmizrāde” (1993). Jānim Streičam pirmajam no Latvijas piešķirta Vatikāna prēmija “Beato Angelico per L’Europa”.
Filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1998).
Sarakstījis grāmatas: “Lāga dvēseļu straumē” – stāsti par kinogaitās iepazītām personībām (2006), “1991. Tas trakais cilvēkbērna gads” (2012).
