Latviešu vēstures versija
Pirmo reizi izstādes formātā tika piedāvāta latviešu vēstures versija. Tā tika izstrādāta, balstoties uz Garlība Merķeļa un citu autoru senāk izstrādātu koncepciju par senajiem latviešu “brīvības laikiem”, “700 verdzības gadiem” un tiem sekojošajiem “brīvības laikiem” pēc zemnieku brīvlaišanas. Tiesa, līdz ar latviešu vēstures versijas popularizēšanu, iesakņojās arī vairāki mīti, tajā skaitā ilgstoši aktualizētā koncepcija par “700 latviešu verdzības gadiem”.
Senākais tradicionālā apģērba vākums
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija muzejisku priekšmetu vākšanu uzsāka jau 1869. gadā, taču līdz 19. gs. 90. gadiem savāktās kolekcijas nebija pietiekamas vērienīgas izstādes sagatavošanai. Latviešu etnogrāfiskās izstādes eksponātu vākšanā RLB ar preses starpniecību aicināja līdzdarboties visus latviešus kā laukos, tā pilsētās.
1894. un 1895. gadā biedrība noorganizēja 11 ekspedīcijas uz visiem Latvijas novadiem, kurās ieguva vairāk nekā 6000 eksponātu topošajai izstādei. Nepārvērtējams ir tolaik savāktais tradicionālā apģērba mantojums, kas kalpoja par pamatu tālākiem latviešu apģērba vēstures pētījumiem . Šajā laikā savāktais mantojums tāpat kļuva par nozīmīgu avotu nacionālā romatisma “latviskā stila” meklējumos.
Izstāde kā brīvā laika pavadīšanas vieta
Latviešu etnogrāfiskā izstāde, līdzīgi kā citas vērienīgākās tā laika lauksaimniecības, rūpniecības un kultūrvēsturiskās izstādes, kļuva ne tikai par izziņas iespēju, bet arī brīvā laika pavadīšanas vietu. Izstādi papildināja koncertu un latviešu tradīciju uzvedumu programma uz vērienīgas speciāli izstādei uzbūvētās skatuves, kā arī restorāns un mūzikas paviljons, kurā ik vakaru spēlēja orķestris.
Reklāma
Reklāma
