Ceļojumā uz latviešu debespļavām Katskiļu kalnos ASV 5
Ir divi īpašvārdi, ko ASV zina ikviens latvietis, lai kurā štatā viņš dzīvotu, – Garezers pie Čikāgas un Katskiļu kalni pie Ņujorkas. Garezers ir populārāks – varbūt tāpēc, ka lielāks (169 akri jeb 68 hektāri)? Katskiļu nometne ir mazāka (tikai 74 akri jeb 30 hektāri), toties par deviņiem gadiem vecāka.
Uz ziemeļiem!
Šīs vasaras sākumā man bija iespēja Katskiļos paviesoties. Interesanti, ka man to piedāvāja un uz turieni aizveda nevis kāds no latviešiem, bet amerikānis Džons. Esot dzirdējis, ka Katskiļos latviešu bērniem katru vasaru ir nometne, vieta skaista, vai gribu to redzēt? Protams, gribu!
Rīta agrumā izbraucām no Longailendas (varētu teikt, ka tā ir Ņujorkas piepilsēta, kaut kas līdzīgs Jūrmalai) un pēc četrām stundām jau iebraucām pa Katskiļu nometnes vārtiem. Attālums nav liels (146 jūdzes jeb 235 km), taču ja pa ceļam ir jāšķērso Ņujorka un ja vēl vēlas iemūžināt kādu skaistu ceļmalas objektu vai skatu…
Ainavas aiz loga nemitīgi mainās. Longailendas vīna dārzus, zaļos dzīvojamos rajonus un golfa laukumus drīz nomaina Ņujorkas debesskrāpji, bet tos savukārt – necilas strādnieku pilsētiņas. Lepno mašīnu vietā pa ceļiem ripo vienkārši lauku džipi un ASV iecienītie vieglie auto ar kravas kastēm. Ņujorkā bija vasaras sākums, bet, tuvojoties Katskiļu kalniem, tātad tālāk uz ziemeļiem un augstāk virs jūras līmeņa, tikko ieskicējas pavasaris – dažviet jau zied pienenes, bet kalnu nogāzēs vēl vīd sniegs.
Ziemā šī ir ņujorkiešu slēpošanas vieta – pati tuvākā lielpilsētai, tāpēc arī visiecienītākā. Vasarā no pilsētas tveices un karstā asfalta tvana mūk svaiga gaisa un dabas mīļotāji. Diemžēl pirms četriem gadiem šo apvidu skārusi viesuļvētra un milzu lietusgāzes, nopostot mežus, cilvēku mājokļus un aizskalojot tiltus. Ne visi pēc nelaimes jau ir atkopušies, daudzviet jābrauc pa apkārtceļiem, jo tilti vēl nav atjaunoti. Gadās redzēt arī pa kādam pamestam graustam – izrādās, tā nav tikai Latvijas lauku īpatnība.
