“Tautas palīdzības” misija 12
Kad 1941. gada vasarā vācu civilā vara pārtrauca Latvijas Sarkanā Krusta darbību, par tā pēcteci kļuva Tautas palīdzība (TP). Daudzo TP uzdevumu vidū bija panākt Krievijas latviešu atgriešanos dzimtenē. Viens no akcijas organizētājiem Ādolfs Šilde vēlāk rakstīja: “Jau dažus mēnešus pēc lielinieku padzīšanas, redzot, ka fronte attālinājusies no Latvijas robežām un tās pavērušās pret Krievijas plašumiem, TP vadība meklēja ceļus, kā panākt kaut vienas Krievijas latviešu daļas atgriešanos uz dzimteni. Tas nebija atkarīgs no latviešu gribas vien. Galvenā teikšana toreizējos apstākļos bija vācu kara un civilajām iestādēm. Ar nepiekāpību tomēr panāca, ka TP drīkst sūtīt uz pierobežas apgabaliem pilnvarotus pārstāvjus, kas apzinās turienes apstākļus. Jau 1942. gada sākumā uz Ļeņingradas apkārtni, kā arī uz Minsku, Vitebsku, Smoļensku, Oršu un Čudovu izbrauca TP delegācijas, kas saziņā ar vietējām pašvaldībām aicināja turienes latviešus doties uz dzimteni, kur viņus gaida. Jau pirmajās dienās atsaucās simtiem latviešu, vairākums veco kolonistu, kā arī Pirmā pasaules kara bēgļu, kas savā laikā nebija paspējuši doties mājup.”
TP pārstāvis V. Akermanis pārskatā par latviešu pārvešanu uz dzimteni norādīja: “Jau līdz 1942. gada 1. aprīlim Latvijā bija ieradušies apmēram 400 tautiešu. Pavasarim tuvojoties, pārnācēju straume joprojām pieauga, pie kam saņemtās ziņas liecināja, ka latviešu stāvoklis ieņemtajos Padomju Savienības apgabalos ir ārkārtīgi grūts un viņu pasargāšanai no bada nāves nepieciešama efektīva palīdzība. 1942. gada 25. aprīlī TP pārstāvji devās uz Ļeņingradas apgabalu kārtot šai apgabalā dzīvojošo latviešu atgriešanos dzimtenē. Delegācijas noorganizētais ešelons ar 627 tautiešiem ieradās Latvijā 22. maijā. 12. maijā citi TP pārstāvji devās uz Vitebskas–Smoļenskas apgabalu, no kurienes pārveda 1344 tautiešus. 23. maijā pārstāvji atkal devās Ļeņingradas virzienā un 7. jūnijā pārveda no Lugas rajona 171 Krievijas latvieti, kā arī noorganizēja nākošos ešelonus, kas jūlija un augusta mēnešos atveda tuvu pie 2000 tautiešu.”
Šilde raksta, ka kopumā no vācu ieņemtajiem apgabaliem izdevies atvest 8000 cilvēku. Tie nebija tikai latvieši, jo starp viņiem bija arī citu tautību pārstāvji, precējušies ar latviešiem. Šo TP akciju pamatoti var uzskatīt par vērienīgāko pašu latviešu sabiedrisko darbinieku noorganizēto savu tautiešu atgriešanas pasākumu.
