Latviešu ārsts pandēmijas centrā. Kā ar Covid-19 cīnās Amerikā 0
Ārsti visā pasaulē iesaistās spraigā cīņā pret Covid-19 pandēmiju, viņu vidū ir arī anesteziologs, Amerikas latviešu ārsts Pauls Grūbe no Ņujorkas.
P. Grūbe ir anesteziologs ar gandrīz trīsdesmit gadu lielu darba pieredzi, docents Ņujorkas štata Medicīnas fakultātē Bruklinā. Daktera Grūbes darbavieta ir Steintenailendas universitātes slimnīcā, kur katru dienu tiek uzņemti ar koronavīrusu inficētie slimnieki.
Steintenailenda ir viens no pieciem Ņujorkas rajoniem, kas atrodas uz tāda paša nosaukuma salas. Te dzīvo apmēram 500 000 iedzīvotāji un darbojas trīs slimnīcas. Latviešu ārsts P. Grūbe “Latvijas Avīzei” pastāstīja, kā ārstēšana no Covid-19 notiek Amerikā.
Kāpēc tik augsta saslimstība un mirstība
P. Grūbe: “Koronavīruss ļoti ātri sāka izplatīties tajos Ņujorkas rajonos, kur dzīvo daudz imigrantu no Dienvidamerikas un arī no Āzijas valstīm. Viņu dzīvesvietas atrodas lētos mājokļos, kur vienkopus ir daudz dzīvokļu un liela iespēja inficēties vienam no otra.
Viņi ciešas līdz pēdējam brīdim, kad veselības stāvoklis ir tik smags, ka vairs nav iespējams iztikt bez medicīniskās palīdzības.
Amerikā vislielākais risks nomirt no Covid-19 ir cilvēkiem ar lieko svaru. Lielākā daļa no tiem, kuri ir aptaukojušies un pieslēgti pie plaušu mākslīgās ventilācijas aparāta, neizdzīvo.
Līdzko Amerikas masu medijos parādījās ziņa, ka pandēmija sasniegs arī Ameriku, cilvēki kā traki sāka iztukšot veikalu plauktus. Veikalus divas nedēļas apmeklēja ļoti daudz cilvēku, jo viņi bija lielā panikā, ka, līdzko sāksies pandēmija, netiks vairs ārā no mājas. Daudzi tur, veikalos, inficējās.
Lielo saslimstību veicināja vēl viena problēma, proti, diagnostiskās testēšanas trūkums. Amerikas Slimību profilakses un kontroles centrs neuzskatīja, ka šāda testēšana ir nepieciešama plašā mērogā. Vienīgā vieta, kur to veica, bija Atlantā izvietotā laboratorija. Šobrīd testu veic tikai tiem cilvēkiem, kuriem ir parādījušies Covid-19 simptomi – klepus un temperatūra.
Anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļā strādā 40 anesteziologi, no kuriem četri bija inficējušies. Par laimi, viņi nebija smagi slimi un jau ir atgriezušies darbā. Neviens viņiem atkārtotu testu netaisīja, lai pārliecinātos, ka vīruss ir pilnībā pazudis.
Arī man radās aizdomas, ka es varētu būt slims, jo parādījās vēdera problēmas. Amerikā tas nav neparasti, ka tiem, kuri saslimuši ar Covid–19, pirmais simptoms ir zarnu darbības traucējumi. Būtisks simptoms ir arī ožas un garšas zudums. Kaut gan atklājās, ka neesmu saslimis, tomēr biju spiests atrasties pašizolācijā.”
Puse no gultām ar inficētiem pacientiem
“Mēs tagad visur staigājam tikai ar sejas maskām. No vīrusa tālākas izplatīšanas labi pasargā tikai speciālās ķirurģiskās maskas, kuru trūkst visā pasaulē. Cilvēki ātri izpirka interneta veikalos tās sejas maskas, ko izmanto būvniecībā. Patlaban ir uzradušās jaunas tirdzniecības vietas, kur var nopirkt šīs maskas, un tās vairs nav tik liels deficīts. Arī tās kaut cik pasargā no saslimšanas.
Līdzīgi kā daudzās zemēs, arī Amerikā liels deficīts ir mediķu aizsargtērpi, it īpaši maskas N95, kas efektīvi aizsargā pret dažādu vīrusu un baciļu nokļūšanu organismā. Šis deficīts novedis pie tā, ka vienreizējās ķirurģiskās maskas tiek izmantotas vairākas reizes. Ieliekam tīrā tūtiņā, lai varētu uzlikt uz sejas nākamajā reizē.
Mūsu slimnīcā ir izvietotas 700 gultas. Apmēram pusi no tām aizņem inficētie pacienti, līdzīgi kā citās slimnīcās pilsētā.
Diemžēl lielākajai daļai pacientu to nākas lietot neierasti ilgi – 2–3 nedēļas. Tieši tas ir iemesls, kādēļ slimnīcās Amerikā nepietiek ventilatoru. Diemžēl gandrīz puse no pacientiem, kuriem nepieciešama plaušu ventilācija, neizdzīvo.
Parasti pacienti, kuri ir pieslēgti pie plaušu mākslīgās ventilācijas aparāta, tiek aprūpēti un uzmanīti intensīvās terapijas nodaļā. Diemžēl tagad tas vairs nav iespējams. Viņus izvieto dažādās slimnīcas telpās pilnīgi visos stāvos.
Nereti slimnīcas darbinieki, kas par viņiem rūpējas, nav sagatavoti tik lielai darba slodzei. Tas viss palielina slimnīcas personāla stresu un nogurumu. Dažas dienas mums bija pamatīgs plaušu mākslīgās ventilācijas aparātu trūkums, tādēļ mēs bijām spiesti izmantot arī anestēzijas aparātus, kuriem pievienojām respiratoru.
Šobrīd nelielu cerību stariņu vieš fakts, ka cilvēku savstarpējo kontaktu ierobežošana ir samazinājusi saslimušo skaitu.”
Pēta dažādas zāles
“Pagaidām vēl nav noteiktas zāles, kas būtu gana efektīvas un drošas vīrusa ārstēšanai. Šobrīd valda liela dažādība zāļu izvēlē. Patlaban slimnīcās tiek pētīti desmit medikamenti.
Šobrīd izmantotās zāles patiesībā ir jau sen zināmas, jo iepriekš lietotas citu infekciju apkarošanai. Šos medikamentus var iedalīt divās grupās – pirmajā tās zāles, kas iedarbojas tieši uz vīrusiem, otrajā – tie medikamenti, kas samazina ķermeņa smagu iekaisumu, ko izraisa koronavīruss.
Divas visbiežāk lietotās tiešās iedarbības pretvīrusu zāles ir cloroquine un remdevisir. Pirmās parasti tiek lietotas, lai ārstētu malāriju un reimatoīdo artrītu. Tās tiek lietotas kombinācijā ar azithromycin, kas ir efektīva antibiotika pret smagu plaušu iekaisumu. Savukārt remdevisir mēģina lietot Ebola vīrusslimības apkarošanā, taču pagaidām neefektīvi. Šīs zāles šobrīd tiek plaši pētītas un izmantotas Covid-19 ārstēšanai.
Paracetamolu, ko plaši lieto Latvijā, izmanto, tikai lai samazinātu augstu ķermeņa temperatūru un arī pret iekaisumu. Arī Amerikā lieto šo medikamentu, bet ir citas pret vīrusu iedarbīgas zāles.
Es nedomāju, ka mēs ātri sagaidīsim to brīdi, kad pret vīrusu būs vakcīna. Ir vairākas vīrusslimības – Ebola, HIV, hepatīts C, pret kurām joprojām nav vakcīnas. Tāpēc ir ļoti svarīgi atrast veidu, kā koronavīrusu ierobežot ar medikamentu palīdzību.
Tas ir neticami, cik daudz jaunu zināšanu nāk par šo vīrusu – gandrīz katru nedēļu medicīnas žurnālos parādās jaunas ziņas. Piemēram, Kolumbijas universitātē veiktā pētījumā konstatēts, ka 14% no sievietēm, kuras devušās dzemdēt, ir inficētas, bet bijušas bez Covid-19 simptomiem. Tas ir ārprāts!”
Aizkustina pateicība
“Visi slimnīcu darbinieki saņem augstu novērtējumu un atbalstu. Mēs jūtam nepārtrauktu apkārtējo cilvēku pateicību par pūlēm, ko mēs veltām, glābjot dzīvības. Daudzi restorāni gatavo un piegādā ēdienu slimnīcai; privātpersonas un uzņēmumi ziedo mums maskas un citu aprīkojumu; politiķi un valsts vadītāji izsaka pateicību televīzijā un radio.
Tas mūs tiešām aizkustina ļoti personīgi! Viena no visjaukākajām pateicības izpausmēm, ko mēs piedzīvojam katru vakaru, – pulksten 19 cilvēki atver savu mājokļu logus vai arī apstājas uz ielas un aplaudē mums. Šī gaisotne ir līdzīga tai, ko rada fani, uzmundrinot un atbalstot Latvijas nacionālo hokeja komandu.”