Latviešu arkls. Pludmales volejbola zelta puika Kristaps Šmits 0
Viņš ir kārtīgs latviešu arkls, darba rūķis – tā tiek raksturots pludmales volejbolists Kristaps Šmits, kurš svētdien kopā ar Mihailu Samoilovu Jūrmalā triumfēja Eiropas U-22 čempionātā.
Dzimis un audzis Kuldīgā, absolvējis Murjāņu Sporta Ģimnāziju, ziemā spēlē klasisko volejbolu Latvijas un Igaunijas apvienotās līgas komandā “OC Limbaži/MSĢ”. Mazs augumā (1,86 m), bet ļoti atlētisks un pludmalē teicami spēlē aizsardzībā, var arī jaudīgi uzbrukt.
“Lieliskas sajūtas, grūts fināls. Visa nedēļa bija smaga, jau pirmajā spēlē grupā zaudējām norvēģiem, kuri vēlāk izkrita pirmajā izslēgšanas spēļu kārtā. Noskaņojums nebija no labākajiem, tomēr zinājām, ka jāiet līdz galam. Galvenais bija tikt pāri šveiciešiem ceturtdaļfinālā – teicām, ka mums tas ir fināls, tā arī bija grūtākā spēle turnīrā,” pēc pirmā lielā titula iegūšanas sacīja Šmits.
“Finālā izdevās viss, ko pirms tam runājām, treneri bija video izanalizējuši pretiniekus un plānu realizējām. Otrajā setā paši atlaidāmies, starptautiskajos mačos vēl, šķiet, nekad nebija izdevies no 16:19 tikt uz 21:19,” norādīja 20 gadus vecais volejbolists. Pērn viņi ar Samoilovu izcīnīja pasaules U-21 čempionāta bronzu, bet abus panākumus esot grūti salīdzināt, jo Eiropā tikt pie medaļas pat ir grūtāk.
“Pirms turnīra nedomājām par konkrētām vietām, gribējām kārtīgi nocīnīties. Skatītāju atmosfēra fantastiska, laba organizācija. Karstumu īpaši nejutu,” 33 grādu tveice viņam neesot traucējusi.
“Tagad startēsim pasaules tūrē vienu zvaigžņu turnīros – Slovēnijā un Lihtenšteinā, pēc tam domāsim, ko darīt nākamajā sezonā. Vēl neesam runājuši ar Mišu, vai spēlēsim kopā. Es ziemā īsti negribu braukt trenēties uz Ēģipti (tur jau gadiem pamatu sezonai ieliek Genādija Samoilova audzēkņi – I. S.), vēl plānoju spēlēt zālē,” norādīja Kristaps Šmits.
“Latviešu arkls, kurzemnieks. Visas īpašības, kādām vajag būt sportistam, nav daudz tādu cilvēku – ar saviem fiziskajiem parametriem spēlē. Skriešana, lēkšana, spēks, ekslpozivitāte, trenētība laba. Kluss, nepatīk zīmēties. Strādāju ar viņu piecus gadus, sākumā ne īsti lēca, ne skrēja, bet bija sajūta, ka jāiet pludmales volejbola virzienā. Solīti pa solītim gājām uz priekšu. Darba zirgs – arī tagad, ja teiktu, ka jāiet skriet, lekt un peldēt, viņš ietu,” audzēkņa centību slavē treneris Lauris Iecelnieks.
