Miezis: Ungārijā mūs strikti ierobežoja, testus taisīja katru dienu 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas labākā 3×3 basketbola komanda “Rīga” ar Nauri Miezi, Kārli Lasmani, Edgaru Krūmiņu un Agni Čavaru ierindā, kā arī Artūru Strēlnieku rezervē Debrecenas pilsētā Ungārijā nedēļas laikā aizvadīja pirmos trīs Pasaules tūres posmus šajā neparastajā sezonā. Izcīnīta trešā, pirmā un piektā vieta, kopvērtējumā ierindojoties otrajā pozīcijā. Vai seriālam būs arī turpinājums, šobrīd paliek atklāts jautājums.
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” uz Debrecenā piedzīvoto atskatījās Nauris Miezis, kurš otrajā posmā kļuva par uzvaras groza autoru: Braucām uz šejieni ar patīkamu satraukumu, jo Covid-19 dēļ pauze ilga gandrīz gadu. Sen nebijām spēlējuši augsta līmeņa turnīrā, pirmais posms bija labs, mazliet pietrūka veiksmes pusfinālā. Uz otro nolēmām nemainīt sastāvu, nedaudz neapdomīgi viesnīcas numuriņā rīkojāmies ar kondicionieri.
Ungārijā bija ļoti karsts, tāpēc auksto gaisu laidām vairāk, un es mazliet apslimu – bija iesnas un klepus. Ļoti labā formā nejutos, bet spēlējām lieliski, pēc pirmā turnīra bijām izanalizējuši kļūdas un uzvarējām.
Tā kā uzvarētāji sastāvu nemaina, vienojāmies arī trešajā spēlēt tāpat, es jutos labāk, bet ceturtdaļfinālā dabūjām pretī “Liman” (Serbijas vienība uzvarēja divos no trim posmiem un ir kopvērtējuma līderi. – I. S.) un šoreiz epizodiski neveiksmīgi nospēlējām aizsardzībā, ļāvām gūt vieglus punktus, zaudējām atlēkušajās bumbās, tāpēc arī piekāpāmies. Tomēr kopumā esam pilnībā apmierināti ar rezultātu.
Vai situācijā, ja saaukstējies, no organizatoriem nav strikti norādījumi, ka nedrīksti nekur rādīties, jātaisa testi?
N. Miezis: Nē. Mēs bijām tādā kā burbulī – varējām atrasties tikai viesnīcā vai treniņu, spēļu kortā. Mūs strikti ierobežoja, testus taisījām katru dienu. Ļoti rūpējās par mums, lai nevienu brīdi nebūtu kāda neuzmanība un nesaslimtu (ar Covid-19). Man tā bija neliela saaukstēšanās, sazinājos ar Latvijas Olimpisko vienību, pateica, kas jāiedzer, un ātri tiku uz kājām.
Un par spīti slimībai otrā posmā finālspēlē iemeti izšķirošo uzvaras metienu.
Varbūt tieši tad, ja jūties nedaudz slikti, saproti, ka jābūt lielākai atbildībai un vairāk atdod sevi. Pēdējais uzbrukums labi izdevās, aizsargi uzgāja uz Kārli, viņš atmeta man, un atlika tikai trāpīt. Nevajadzēja gan nonākt līdz situācijai, ka rezultāts ir 20:20, bija jānoslēdz spēle ātrāk, bet ar to arī 3×3 basketbols ir interesants, ka ļoti ātri mainās situācija.
Grupā jūs serbu komandai “UB” zaudējāt. Tas iedeva papildu motivāciju, atkal tiekoties ar viņiem finālā?
Iesākām diezgan vāji, sanāca dzīties pakaļ, un beigās pietrūka enerģijas. Nespēlējām slikti, bet negatīvais iznākums iedeva papildu motivāciju, ka finālā jānokārto rēķini.
Trīs turnīri nedēļas laikā. Bijāt labā sportiskā formā?
Jā, mājās labi pastrādājām. Nemainījām sastāvu, bet nezaudējām agresivitāti un ātrumu. Šāds grafiks bija pirmo reizi, diezgan smagi un vēl grūtāku to padarīja šis burbulis, ka nedrīksti iziet ārpus viesnīcas. Esam Debrecenā desmit dienas, bet tāda sajūta it kā pagājis mēnesis. Jo ilgāk esi ieslēgtā telpā, jo ilgāks šķiet laiks, ko tajā atrodies.
Vai konkurences ziņā kopš pagājušā gada kaut kas būtisks mainījies?
Nekas būtisks, tika uzaicinātas pašas spēcīgākās komandas. No jaunajiem pirmajā posmā izcēlās lietuviešu komanda “Utena”, kas tiesības spēlēt izcīnīja Lietuvas čempionātā, viņi bija tiešām labi, mūs pārspēja pusfinālā.
Šī komanda piedalījās tikai vienā posmā, jo visi četri ir profesionāli pieci pret pieci basketbolisti un teica, ka neturpinās spēlēt 3×3, jo ir līgumi ar klubiem. Domāju, ka ilgtermiņā viņi nebūtu tik spēcīgi kā Lietuvas vienība “Šakiai Gulbele”, kam pirmajos divos posmos nepaveicās, bet pēdējā bija otrie.
Kāpēc tu domā, ka ilgtermiņā profesionāļi nebūtu tik spēcīgi?
Varēja redzēt, ka viņi spēlē uz emocijām, pēdējās minūtēs zaudē ātrumu, bija noguruši. Nespēj adaptēties 3×3 tempam. Arī citi uzskata, ka, ja spēlētu trīs turnīrus pēc kārtas, nākamajos divos rezultāts nebūtu tik labs.
Kāds kopumā bija organizācijas līmenis šajos jaunajos apstākļos?
Viss ļoti augstā līmenī. FIBA bija ārkārtīgi svarīgi, lai viss izdotos bez kādām ķibelēm un varētu plānot nākamos turnīrus. Vai tie varēs notikt, es nezinu, izskatās, ka Covid-19 nāk otrais vilnis. Pa ausu galam dzirdēju, ka oktobrī Amsterdamā grib rīkot posmu, novembrī – kaut kur Tuvajos Austrumos vēl vienu trīs posmu ciklu, bet, vai tā ir taisnība, grūti spriest.
Tas nozīmē, ka jums jāturpina cītīgi trenēties.
Jā, mums arī jāgatavojas Latvijas “TOP GUN” līgai, septembra beigās pie “Akropoles” būs superfināls. Par tālāko gaidīsim informāciju no FIBA.
Olimpiskās spēles un kvalifikācijas turnīrs šogad nenotika. Vai tas paliek jūsu galvenais mērķis?
Viennozīmīgi, visiem džekiem ir viens domu gājiens. Turpināsim strādāt, mēģināsim kvalificēties olimpiskajām spēlēm.
