Latviešiem – nelegāļiem būs nepatikšanas. Rinkēvičs par panākto vienošanos par pēcbreksita attiecībām 10
Patlaban izskatās, ka attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas vienošanos par pēcbreksita attiecībām Latvijai iebildumu nebūs, tomēr gala vārdu vēl teiks Ministru kabinets un Saeimas Eiropas lietu komisija, šādu viedokli pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ministrs uzsvēra, ka panāktā vienošanās par pēcbreksita attiecībām ir laba ziņa, un daudzi to jau dēvējot par Ziemassvētku brīnumu, ņemot vērā, cik ļoti sarežģīts bijis sarunu process četrus ar pusi gadus, lai notiktu sakārtots breksita process pirmajā fāzē, un tagad, lai sakārtotu arī nākotnes attiecības pēc 1.janvāra, sevišķi ekonomikas un tirdzniecības jomā.
Ministrs uzsvēra, ka šī vienošanās tiek vēl analizēta, taču, pirmsšķietami, analizējot tās elementus, tie atbilst Latvijas interesēm.
Vienlaikus politiķis atzīmēja, ka gala vārdu par panākto vienošanos vēl teiks valdība un Saeimas Eiropas lietu komisija.
Rinkēvičs stāstīja, ka patlaban tālākais laika grafiks ir samērā saspringts, jo vienošanos jāparaksta līdz 1.janvārim, un ir palikusi faktiski mazāk nekā nedēļa, lai 27 valstu valdības dotu pilnvarojumu un piekrišanu Eiropas institūcijām parakstīt šo dokumentu.
Vēl būs gaidāma ratifikācija Lielbritānijas parlamentā un Eiropas Parlamentā, bet tas jau būšot nākamā gada sākumā.
Ārlietu ministrs skaidroja, ka panāktā vienošanās ir svarīga, jo tā ir būtiska uzņēmējiem un tiem, kam ir tirdzniecības sakari ar Lielbritāniju, jo tas nozīmē, ka daudzās jomās tarifi netiks piemēroti un šī tirdzniecība būs abpusēji izdevīga.
Tāpat būtisks ir jautājums par finanšu pakalpojumu sektoru, pie kā gan vēl strādās detaļās, piebilda Rinkēvičs. Politiķis stāstīja, ka Lielbritānija zaudē pieeju Eiropas Savienības (ES) aviācijas pakalpojumu tirgum, bet šis ir viens no jautājumiem, kas ir pavirzījies uz priekšu, ņemot vērā, ka situācija varēja būt tāda, ka Lielbritānija no 1.janvāra pilnībā pārvērstos par tā saucamo trešo valsti un varētu būt dažādu veidu tarifu vai sertifikācijas barjeras.
“Mūsu valstspiederīgajiem, kas dzīvo un strādā Lielbritānijā, iespējams, šī vienošanās nav tik būtiska, jo statusa lietas tika sakārtotas jau iepriekš,” teica Rinkēvičs, piebilstot, ka no 1.janvāra, ievērojot Lielbritānijas likumus, būs attiecīgi savi noteikumi.
Taču viņš uzsvēra, ka Latvija neparedz, ka Lielbritānijā legāli dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem būtu kādas problēmas.
Turpretī tiem, kuri to dara nelegāli, jau patlaban būtu nepatikšanas, ja Lielbritānijas varas iestādes pieķertu šos Latvijas valstspiederīgos.
Ministrs uzsvēra, ka kopumā panāktā vienošanās ir vairāk ekonomiska un tirdznieciska rakstura dokuments, kas noregulē pamata lietas, lai pēc 1.janvāra tirdzniecības attiecības neciestu negatīvi, un tas, viņaprāt, ir gan ES, tostarp, Latvijas, gan Lielbritānijas interesēs.
Arī Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris minēja, ka vienošanos par pēcbreksita attiecībām pieņēma balstoties uz “skaidru Eiropas mandātu”, un ārkārtējas atkāpes no valstu apstiprinātā mandāta nebija. To gan vēl vērtēs nozares, savstarpēji sadarbojoties, jo šis jautājums nav tikai ĀM kompetencē.
Beķeris norādīja, ka ministrijā jau trešo nedēļu organizē kārtējo breksita kampaņu, katru dienu publicējot būtiskākos jautājumus un atbildes uz tiem, tostarp, par ceļošanu, studijām, uzturēšanos, veselības apdrošināšanu, viesabonēšanu, bērnu pārvietošanos un citiem tematiem.
Ministrijas preses sekretārs piebilda, ka pieņemtā vienošanās ir nākotnes attiecību pamats par tirdzniecību starp Lielbritāniju un ES. “Par vienlīdzīgiem nosacījumiem, lai konkurence ir saprotama, pārvaldāma un godīga,” teica Beķeris.
Kā ziņots, ES un Lielbritānija ceturtdien sarunās Briselē panākušas vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām.
“Mēs esam parakstījuši pirmo tirdzniecības vienošanos par nulles tarifiem un nulles kvotām, kāda jebkad panākta ar ES,” teikts Lielbritānijas valdības paziņojumā. Tajā norādīts, ka “šī vienošanās ir lielākā divpusējā tirdzniecības vienošanās, kādu parakstījusi katra no pusēm, un tā aptver tirdzniecību, kuras apmērs 2019.gadā bija 668 miljardi sterliņu mārciņu”.
“Tas nozīmē, ka 2021.gada 1.janvārī mums būs pilnīga politiskā un ekonomiskā neatkarība,” uzsvērusi Lielbritānijas valdība.
Preses konferencē Londonā, vēršoties “pie mūsu ES draugiem un partneriem”, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons uzsvēra, ka vienošanās nozīmē “jaunu stabilitāti un noteiktību attiecībās, kas dažkārt bijušas kaprīzas un sarežģītas”.
Lielbritānijas premjers solīja, ka “mēs būsim jūsu draugs, jūsu sabiedrotais, jūsu atbalstītājs un – to patiešām nekad nevajag aizmirst – jūsu tirgus numur viens”.
Apvienotā Karaliste izstājās no ES 31.janvārī, un pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, kura laikā uz Apvienoto Karalisti attiecas ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumi, beigsies 31.decembrī. Panāktā vienošanās regulēs abu pušu attiecības pēc pārejas perioda beigām.
1.janvārī vienošanās stāsies spēkā pagaidu kārtībā, jo to šogad vairs nevar paspēt ratificēt Eiropas Parlaments. Lielbritānijas parlaments vienošanos plāno ratificēt vēl šogad.
Sarunas par vienošanos turpinājās ilgāk, nekā sākotnēji paredzēts, lai abām pusēm dotu iespēju rast vienprātību par ES valstu kuģu zvejas tiesībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.
