Skolēni Smiltenē mācās ķīniešu valodu. Arī šogad gaida skolotāju no Ķīnas 9
Skolēniem Smiltenē jau vairākus gadus ir iespēja apgūt ķīniešu valodu, ko īpašas programmas ietvaros māca brīvprātīgie no Ķīnas. Smiltenes vidusskolā portālam “LA.lv” pastāstīja, ka valodu var mācīties kā fakultatīvo priekšmetu. Šajā mācību gadā skolotāja vēl tiek gaidīta. “Sākumā bija daudz interesentu, bet pēc tam atbira, jo valoda nav viegla. Bet gaidām arī šogad,” pastāstīja skolas mācību daļas vadītāja Marija Marksa. Ķīniešu valodas stundas Smiltenes skolā sākās pirms vairākiem gadiem, kad pilsētu apmeklēja Ķīnas vēstnieks Latvijā, dibinot ciešākas saites ar pašvaldību. Programmas realizēšanā ir iesaistīts LU Konfūcija institūts. Pašvaldība ķīniešu valodas skolotāju nodrošina ar dzīvesvietu, bet atalgojumu nemaksā. Institūtā prognozē, ka ķīniešu valodas apmācība Latvijā ies plašumā.
Kāpēc jāmācās ķīniešu valoda, jautājumu ekspertiem un skolām uzdod “Latvijas Avīze”.
Ilze Vergina, Smiltenes vidusskolas direktore: “Smiltenes vidusskolā jau ilgāku laiku ir iespējams mācīties ķīniešu valodu pamatskolas un vidusskolas skolēniem fakultatīvā kārtā. Protams, valoda ir grūta, tomēr skolēnu interese par to ir bijusi, un arī šajā mācību gadā tās apguve tiks nodrošināta. Viens no aspektiem, kas piesaista skolēnus, ir tas, ka līdzās valodas mācībām tiek apgūtas arī tradīcijas, piemēram, kulinārija, apmeklēti Ķīnas vēstniecības organizēti svētki un tamlīdzīgi. Ķīniešu valodas apguve ir vērtīga arī tādēļ, lai skolēni trenētu prātu, un tas ir nozīmīgi kā mācību procesā kopumā, tā studiju un darba dzīvē pēc skolas beigšanas.
Pēteris Pildegovičs, LU Konfūcija institūta Latvijas puses direktors: “Mūsu jaunā paaudze piedzīvos to, ka Ķīna visos galvenajos ekonomiskajos rādītājos pārspēs ASV. Tādēļ ir vērts pievērsties ķīniešu valodas apguvei un iepazīties ar šīs valsts kultūru. Ķīniešu valoda tiek mācīta vairākās mācību iestādēs Rīgā. Jau trešo gadu ķīniešu valodu mācām Daugavpilī un Rēzeknē. Laika gaitā ķīniešu valodu varēs studēt vēl vairākās mācību iestādēs. Valstis visā pasaulē cīnās par iespēju piekļūt Ķīnas tirgum. Latvija šajā sacensībā iet kopsolī ar citām valstīm. Interesanti, ka Rīgā, kura ķīniešiem šķiet Baltijas galvenā pilsēta, novembrī notiks Jaunā Zīda ceļa liels starptautisks saiets. Šajā pasākumā Ķīnas premjerministrs tiksies ar 16 Austrumeiropas valstu vadītājiem. Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums var būt labs priekšnoteikums sadarbības attīstībai ar reģiona valstīm un Ķīnu. Pēdējā laikā esmu ik gadu viesojies Ķīnā. Personiski esmu pārliecinājies, ka patlaban kompartija ir daudz elastīgāka nekā šīs valsts pastāvēšanas sākuma posmā. Ķīna atver savas vēstniecības visā pasaulē, savukārt visdažādākās valstis ienāk Ķīnas tirgū.”
Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova, Rīgas Stradiņa Universitātes Konfūcija centra vadītāja: “Komunikācijas problēmas ar Ķīnu pamazām atrisinās, jo ķīniešu vidū pieaug angļu valodas pratēju skaits. Vairākās Ķīnas augstskolās tiek subsidētas arī latviešu valodas studijas. Aizvien lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju mācās ķīniešu valodu. Šīs svešvalodas apguve ir arī lielisks prāta vingrinājums, jo tā ir balstīta uz piktogrammām, nevis izrunu. Daudzu tautu pārstāvji par lielu izaicinājumu ķīniešu valodas apguvē uzskata to, ka intonācijai piemīt nozīmi veidojošā loma. Latviešu valodā ir līdzīgi, līdz ar to latviešiem ķīniešu valodas apguve padodas vieglāk. Ja runājam par mūsu uzņēmumu panākumiem Ķīnas tirgū, tos noteiks iniciatīva, veiksme un reklāmas iespēju izmantošana. Mūsu valsts dara daudz, lai informētu ķīniešus par Latvijas precēm. Latvijas Investīciju attīstības aģentūrai ir biroji gan Pekinā, gan Šanhajā. Kvalitatīvu iespaidu par Latvijas piedāvājumu rada skaistumkopšanas un dizaina piedāvājums. Diemžēl pagaidām Ķīnas vidusšķiras veikalos mūsu pārtikas produktu klāsts nav tik plašs kā lietuviešu.”
Artis Kampars, Latvijas–Ķīnas biznesa padomes valdes priekšsēdētājs: “Līdzšinējās pūles nostiprināt Latvijas ekonomiskās attiecības ar Ķīnu nav bijušas pietiekamas. ASV un vadošajām ES ekonomikām Ķīna ir viens no nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem, taču Latvijas tirdzniecības saites ar šo valsti ir krietni vājākas. Mums jāiemācās sadarboties ar Ķīnu importa, eksporta un tiešo investīciju ziņā. Ja runājam par iekšzemes kopprodukta izaugsmi, Ķīnas centieni apsteigt ASV un kļūt par lielāko ekonomiku pasaulē ir arvien nozīmīgāki. Viņu galvenais spēks ir milzīgais tirgus ar gandrīz 1,4 miljardiem iedzīvotāju. Ķīna kā putekļsūcējs uzņem preces no tām valstīm, kuras spēj iekļūt tās tirgū.”
UZZIŅA
* Novembrī plānota Ķīnas Tautas Republikas ministru prezidenta Li Kecjanga vizīte Latvijā, kuras laikā plānots parakstīt abu valstu valdību vienošanos par divpusējās sadarbības stiprināšanu izglītībā un zinātnē.
* Ķīniešu valodu šobrīd var apgūt četrās Latvijas universitātēs, savukārt latviešu valodu var mācīties trīs Ķīnas universitātēs un Ķīnas–Latvijas akadēmiskās sadarbības centrā. Sadarbības līgumi par studentu apmaiņu ar Ķīnas universitātēm ir Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei, Daugavpils Universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei. 2015./2016. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstskolās studēja 27 Ķīnas studenti.
