D. K.: – Kādu redzat šīs dienas attīstību nākotnē? Leģionāri pamazām aiziet mūžībā. 32
– Leģionāru palicis ļoti maz. Ja mēs neturpinātu pieminēt, tas parādītu, ka piekrītam opozīcijai, kas negrib, ka pieļauj 16. marta pasākumus. Karavīri vienmēr ir jāgodina.
M. A.: – Tā kā “Daugavas vanagi” savā laikā veidojušies kā palīdzības organizācija bijušajiem karavīriem, jautājums ir arī par tās nākotni un mērķiem mūsdienās.
– Mūsu mērķi arvien bijuši palīdzēt, un to mēs darām arī šodien. Palīdzam, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, audžubērnu ģimenēm, palīdzam veciem karavīriem, kam pietrūkst naudiņas zālēm. Arī latviešu centriem Amerikā – Garezeram, Katskiļu nometnei cilvēki pašaizliedzīgi ziedoja, lai saglabātu mūsu valodu, kultūru un mūsu tautu.
Mēs arī aizstāvam mūsu vēsturi, kultūru. Ja uzbrūk, mēs, “Daugavas vanagi”, aizstāvam valsti ar gara ieročiem – ar faktiem, patiesību, informāciju. Pirms gadiem aicināju profesoru Andrievu Ezergaili izskaidrot, kas ir “Daugavas vanagi”, un viņš uzrakstīja diezgan biezu grāmatu angļu valodā.
