Latviešiem Britānijā pašlaik neesot jāsatraucas 6
Eiropas Parlaments (EP) trešdien ar 516 balsīm atbalstīja rezolūciju par nosacījumiem, kas sarunās par Lielbritānijas izstāšanos jāņem vērā Eiropas Savienības pārstāvjiem.
Faktiski tas nozīmē, ka EP devusi savu akceptu izstāšanās procesam, kurš ilgs vismaz divus gadus. Pret rezolūciju balsoja 133 EP deputāti. Par to balsoja arī vairāki Latvijas eiroparlamentārieši. Viņi sarunā ar “LA” uzsvēra Latvijas intereses – jānodrošina mūsu pilsoņu tiesības Britānijā, jāturpina veiksmīgā uzņēmējdarbība starp abām valstīm, kā arī nākotnē jārūpējas par britu plašāku iesaisti Baltijas drošībā.
Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (“Vienotība”) pārliecināts, ka Lielbritānijā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem nevajadzētu satraukties. “Britānijas biznesa aprindas saprot, ka imigrantu darbaspēks ir būtisks viņu ekonomiskajai izaugsmei. Tāpat es uzskatu, ka mēs paši Latvijā nepietiekami izmantojam viesstrādnieku iespējas,” teica A. Pabriks. Lai gan pēc breksita referenduma Britānijā vairojusies nelabvēlīga attieksme pret ES valstu imigrantiem, A. Pabriks uzskata, ka ar laiku šis jautājums atrisināsies. “Pēc referenduma dažiem britu vēlētājiem šķita, ka viņi drīkst paust savu subjektīvo viedokli pret imigrantu darbaspēku. Britānijā ļoti labi saprot, ka tā ir spēle ar uguni, jo tā ir viena no liberālākajām un brīvākajām sabiedrībām pasaulē, un ka šīs izpausmes ir jāapkaro. Saasinājums kādu laiku vēl uz ielām būs, bet tam ir pārejošs raksturs. Breksita atbalstītāji sapratīs, ka šīs izpausmes neko neatrisinās, jo no 500 000 imigrantiem, kas katru gadu iebrauc Britānijā, vairāk nekā puse nenāk no ES, bet ir saistīti ar Britānijas koloniālo pieredzi. Šo “jokošanos” ar noskaņojumu nepieciešams savākt, lai politiķiem būtu iespējams kontrolēt “liesmu”. Tā viņiem ir laba mācība,” teica A. Pabriks. Viņš domā, ka izstāšanās process var ieilgt. “Šķiršanās notiks ilgāk, jo šajā gadījumā šķiras draugi. Mēs tādi paliksim arī pēc breksita, ES nav PSRS,” spriež Pabriks. Pēc viņa domām, nākotnē varētu aktivizēties sadarbība aizsardzības jautājumos: “Britānija centīsies šajos jautājumos nākt pretim Baltijas valstīm un Polijai, jo viņiem vajadzēs radīt pozitīvu noskaņojumu par sevi mūsu valstīs.”
Arī Latvijas eiroparlamentārietis Roberts Zīle (NA) uzskata, ka Latvijas pilsoņiem apstākļi nemainīsies. Ar R. Zīli Strasbūrā tiekos pirms viņa uzrunas debatēs. Pirms tam izskanējusi eiroskeptiķa Naidžela Farāža sulīgā uzruna. “Es aicināšu politiķus nomierināties un uzsvēršu, ka šajā politiskajā procesā nav ieguvēju vai zaudētāju, lai vai kā to vēlētos attēlot noteiktas aprindas, un ka mums ir būtiski vienoties par pamatprincipiem, kas minēti rezolūcijā,” piebilda R. Zīle. Savukārt eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš, norāda, ka pašlaik ir neskaidrība, kas notiks pēc ES un Britānijas formālās šķiršanās. “Neviens nespēj pateikt, kas notiks. Vai parādīsies muitas tarifi – tas ir būtisks jautājums,” teica K. Kariņš.
