Aigars Štokenbergs: Latviešiem atkal jāpelna dirhami 10
“Latvijas Avīzē” viesojas bijušais politiķis, tagad Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis Dubaijas emirātā Aigars Štokenbergs. Nesen Rīgā viņš gludināja ceļu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) ietekmīgu uzņēmēju vizītei Latvijā, kura notika maija sākumā.
Dubaija 2020. gadā rīkos vispasaules “Expo” izstādi. Valdība jau iedalījusi līdzekļus un uzņēmēji piemetīšot naudu, lai Latvija pienācīgi eksponētos šai ievērības cienīgajā pasākumā. Ko mums izstādē vajadzētu parādīt?
A. Štokenbergs: Piedalīties “Expo 2020” ir valdības pareizs lēmums. Pasākums ir tikpat kā Dubaijas valdnieka personīgs projekts, un viņam ķertos pie sirds kādas valsts atteikums. Lietuvas prezidente jau pērn apstiprināja savas valsts līdzdalību, un Latvijas sekojošais jā ir loģiski izrietošs, jo mums vienīgajiem ir vēstniecība AAE – Abū Dabī. Ja man būtu konceptuāli jāiezīmē, ko “Expo” rādīt, es sliektos pieturēties pie tā, kas arābiem pašiem patīk un kas ir viena no izstādes tēmām, – pagātnes saikne ar tagadni un nākotni. Nesen pie Kuldīgas atraka arābu monētu dirhamu depozītu no 9. – 10. gadsimta. Viesienā atrasti arābu tirgoņu atsvariņi no tā paša perioda – liecība, ka sen pirms Rīgas dibināšanas pastāvējušas tirdzniecības saites starp tik tālām zemēm. Arābiem ļoti pazīstams ir Baltijas jūras dzintars, un šos stāstus no senatnes var izstāstīt vieglā, saprotamā valodā. Domāju, ap 90% skates apmeklētāju būs vietējie no Emirātiem un Saūda Arābijas, un viņiem derētu dot priekšstatu, kas ir zeme pie Dzintarjūras krastiem. Jo cilvēki cits citu labāk iepazīst, jo labāk sekmējas savstarpējie darījumi un paveras preču eksporta iespējas. Vai – parādās intereses investēt Latvijā.
Vai vajadzētu plaši reprezentēties, ar lielu paviljonu?
Valdība minējusi skaitli izdevumiem, Lietuva pateikusi par trešdaļu lielāku skaitli, bet nez vai jāsacenšas ar iztērēto naudu. Svarīga ir Latvijas simboliska klātbūtne Dubaijas “Expo”. Otrkārt, darīt par sevi zināmu ar vienkārši saprotamu stāstu nevarētu būt pārmēru dārgi. Ilustrācijai gan jāpiebilst, ka tālā Jaunzēlande grasās ieguldīt 75 miljonus, lai eksponētos. Izstāžu “vērtību” parasti mērī ar to, cik noderīgi kontakti iegūti uz katru iztērēto eiro. Labākais piemērs no Milānas vispasaules izstādes (kur Latvija beidzamā brīdī atteica dalību) – efekts, ko sasniedza Vācija un Lielbritānija. Abas paviljonos uztaisīja labus nacionālās virtuves restorānus, kur tauta plūda “uz izēšanos”. Maksāja par ēdieniem, dzērieniem, iepazinās ar vienkāršām sadzīves tradīcijām.
Mums talkā jāaicina Ķirsona kungs?
Kāpēc ne, tikai cūku ribiņas lai paliek vietējam “Lido”. Tas būtu mans ieteikums – veidot lielajām arābu ģimenēm draudzīgu gaisotni, kur vecākiem ieturēties, kur bērniem paviljonā paskraidīt pa dabisku Latvijas pļavas nogabalu, kas tuksnesī ir liels piedzīvojums.
Iepriekš sacījāt, ka gatavošanās savās mājās uzņemt tik liela mēroga pasaules izstādi notiek ar Dubaijai tradicionālo vērienu.
“Expo 2020” noritēs jaunapgūtā teritorijā Dubaijas dienvidos, kur sliesies pilsēta miljonam iedzīvotāju. Būvē divreiz lielāku lidostu nekā esošā, jau tāpat lielākā pasaulē pēc tranzītpārvadājumu skaita (tuvu 90 milj. pasažieru gadā). Jaunajā gaisa ostā plāno 160 miljonu pasažieru apkalpošanu gadā. Izstādes zona būs lidostas vienā malā. Turp velk metro līniju. 15 km garumā no pārējās pilsētas. Latvijai jāsāk gatavoties savlaicīgi, izvēloties zemesgabalu, skaņojot tehniskos būves noteikumus, nosakot ekspozīcijas idejisko, praktisko risinājumu.
Kādi uzņēmēji, jūsuprāt, nedrīkstētu palaist garām klātbūtnes iespēju “Expo 2020” Emirātos?
Es mēģinātu iekrāsot bildi par Latviju, kādu cenšamies tur uzzīmēt. Ka Latvija ir zaļa pārtikusi valsts, kurai ir ar ko lepoties. Graudus, piemēram, saražojam uz vienu iedzīvotāju vairāk nekā jebkura cita pasaules valsts. Tas ir kvalitatīvu, tīru, veselīgu ēdamlietu ražošanas oāzes tēls Emirātos, kur apkārt smilšu okeāns. Viņi spēj paņemt visu pārtiku, ko vien piedāvātu, atvestu un kas iegaršotos. No Latvijas uz AAE pērn ir 48% pārtikas preču eksporta pieaugums.
Man gadījies lasīt mūsu uzņēmēju teikto, ka tiem izdevies ieiet Emirātu tirgū ar jaunu preču piedāvājumu.
Skaidrs, ka Abū Dabī vēstniecības un LIAA pārstāvniecības atvēršana pirms divarpus gadiem ir bijis pamats, lai stiprinātos Latvijas un AAE attiecības. Sekoja darbs savstarpējo saimniecisko sakaru veicināšanā, piemēram, Latvija ir pirmā ES valsts, kura ar AAE parakstīja līgumu par abpusēju pārtikas sertifikātu atzīšanu. Tālākā saišu veidošana atkarīga no uzņēmēja: cik liela būs pacietība kontaktu meklēšanā. Tur biznesu mēdz rīkot lēni, ar sarunām, kas beidzas ar “inšallāh”. Viss allāha rokās, kā nu Visuaugstākais lems. Spēcīgie uzņēmumi iztiek bez LIAA palīdzības. “Latvijas balzams”, teiksim, Dubaijā man bija jau priekšā. Pagājušogad “LB” musulmaniskajā Dubaijā pārdevis šnabi par 1,2 milj. eiro. Lidostas tranzītzona ir labs tirgošanas punkts, paturot prātā, ka Dubaiju gadā apciemo 350 tūkstoši Krievijas tūristu. Viņi labprāt ēd arī Latvijas šprotes.
Vai raksturosiet mūsu vidējos, mazos, jaunos uzņēmējus kā pietiekami aktīvus, pacietīgus, verot vārtus uz arābu tirgu?
Varu skaitīt pārtikas segmentā – tirgos labi sekmējies “Cido” sulām, “Tukuma piena” jogurtiem, krējumam, biezpienam. Diemžēl lietuvieši cenas ziņā stingri izkonkurē latviešu siera ražotājus. Iegūtā halala sertifikāta dēļ izdodas pārdot “Nākotnes”, citu ražotņu gaļas produktus – vistas girosus, cīsiņus, desas. Pircēju atrod “Rūdolfa” bērnu pārtikas biezeņi, arī “Nelle Ulla” šokolādes ražojumi, kas nopērkami prestižākajā Dubaijas saldumu veikalā. Nosauktie un citi uzņēmumi centušies, ielikuši ne mazums pūļu un resursu, lai ienāktu un attīstītos tirgū. Tuvie Austrumi ir vieta, kur Latvijai ir milzīgs pozitīvais preču ievešanas–izvešanas saldo, plusā ir apmēram 100 miljoni. Pie tā nevajag apstāties. Sekojot kroņprinča Mohammada bin Salmana iniciatīvām par atvērtāku Saūda Arābiju, nākamais saimniecisko sakaru uzsākšanas solis jāsper tai virzienā. Abū Dabī rezidējošā vēstniece Astra Kurme decembrī tika akreditēta arī par vēstnieci Saūdu karalistē. Agrāk mums nekad nav bijušas diplomātiskās attiecības ar Saūda Arābiju. Tagad mūs vairākkārt labi uzņēmuši Rijādā. Tā ir milzu valsts, ar pieckārt lielāku tirgu nekā AAE. Gaumes ziņā kaimiņvalstīm nav atšķirību, un mums ir prakse sadarbībai ar arābiem. Saudieši grasās būvēt izklaižu pilsētu Sarkanās jūras krastā 34 tūkstošu kvadrātkilometru platībā. Tā ir puse no Latvijas, bet paredzamais patēriņa preču noiets – gigantisks! Kūrortpilsētas investoros esot pieteicies slavenais miljardieris Ričards Brensons, un visai noslēgtā Saūda Arābija kļūst aizvien vairāk pretimnākoša, par ko daudzi slavē tieši kroņprinci. Līdz šim Dubaijā 48% tūristu bija saudieši, kuri ieradās atpūsties ceturtdienas vakaros, izklaidēties, kas nebija iespējams konservatīvajā dzimtenē.
Latviju apmeklēja AAE tirdzniecības un rūpniecības kameras delegācija. Ko šeihi redzēja, par ko interesējās mūsu zemē?
Šī kamera apvieno 210 tūkstošus Emirātos reģistrēto uzņēmumu, un ir ļoti autoritatīva pārstāvība. Tā bija atbildes vizīte Latvijas prezidenta Vējoņa pirms gada notikušajai Emirātos. Viesiem patika mūsu izrādītie jaunuzņēmumi, sevišķi IT jomā. Dubaijā visiem patīk jauns, nebijis, pārsteidzošs. Mēģinājām dibināt tiešos kontaktus tiem uzņēmējiem, kam tie tiešām vajadzīgi, bet rezultātus vērtēsim vēlāk, rudenī. Būtiski, lai aviosatiksmi uz Dubaiju un Abū Dabī atklātu visa gada garumā, nevis kā pašlaik tikai ziemā uz Abū Dabī. Mūsu uzņēmēji ieinteresēti pārtikas preces vest uz Dubaiju ar tiešo reisu, nevis pa apkārtceļiem, savukārt arābu tūristi uz Latviju labprāt brauktu, kad pie viņiem ir neizturami karstā tuksneša klimata vasaras tveice virs plus 50 grādiem.
Bagātie arābi brauktu uz Latviju atpūsties?
Tāpat kā latvieši, arī arābu ģimenes plāno īsākus un garākus ceļojumus. Mēs gribam izrauties, teiksim, uz pēdējo Alpu sniegu brīvdienās, vēlāk atvaļinājumā aizceļot uz 10 – 14 dienām. Atšķirīgais ir apstāklī, ka tipiska arābu ģimene sastāv apmēram no 15 cilvēkiem, standarta paketē arī no mājkalpotājas, bērnaukles. Atpūtā saime tradicionāli dodas kopā. Ja nav taisna reisa uz Rīgu, ģimenēm rodas loģistikas problēmas un neērti pārvietot visu bariņu ar pārsēšanos. Dubaijiešus interesē jauni atklājumi. Pašlaik populāri virzieni uz Gruziju, Azerbaidžānu vai Bosniju, Serbiju. Tās viņiem bija neiepazītas vietas, taču tagad viegli sasniedzamas, jo uz turieni lido lidmašīnas.
Latviešu tauta rudenī dosies vēlēt Saeimu. Cik partijām prognozējat iekļūšanu parlamentā?
Šobrīd domāju, ka piecām. “Saskaņa”, ZZS, NA, “Vienotība” un Ždanokas partija.
Ždanoka atņems balsis “Saskaņai”?
Manuprāt, “Saskaņa” un ZZS finišēs ar apmēram vienādu rezultātu, un latviskās partijas iegūs virs 60 vietām. Ticami, ka valdību veidos tā pati koalīcija, taču var iestāties nebijusi situācija, ka, mobilizējot elektorātu, nelatviskā opozīcija savāc 34 un vairāk vietas. Tas ir pietiekams skaits, kas ļauj taisīt izmeklēšanas komisijas un visu, kas vien ienāk prātā. Tā ir slikta zīme parlamentārismam. Ja latviešiem atkal liksies, ka nav par ko balsot, ka “manējie netiks pāri strīpai”, “Saskaņa” palielinās garantēto balsu skaitu, un Ždanoka saņems protestētāju balsis.
Mītiņos pret izglītības valodas reformu krievu partijas nevāc diez cik daudz atbalstītāju. Kur viņi radīsies uz vēlēšanām?
Par atbalstu Tatjanai Arkad-jevnai nav precīzas socioloģijas. Daudzi neatzīstas, ka atbalsta Ždanoku. Taču iepriekš viņa regulāri ievēlēta Eiroparlamentā. Tagad talkā nācis Mamikins, ir visas iespējas kurināt līdz septembrim – nevērtēsim izredzes par zemu. Starp citu, arī otrā nacionālā spārnā pieaugusi konkurence, jo Raivja Dzintara apvienībai kādas vietas grib atņemt Bordāna konservatīvie.
Jums šķiet maz ticami, ka tā sauktie jaunie spēki, Bordāna partija, liberālie, progresīvie iekļūs Saeimā?
Jā, pragmatiska aprēķina dēļ. Viņiem mazs reitings, kāpēc iet uz iecirkni, pat ja vēlētājs atbalsta progresīvās, liberālās idejas. Un jaunajās listēs līderiem nav vil-kmes, lai pieceltu cilvēkus no dīvāniem. Lai kā negribēs piekrist sociālo tīklu lietotāji, liekas, ka jo-projām aktīvākā un masīvākā vēlētāju daļa ir pensionāri. Viņi savā izvēlē tradicionāli ir diezgan konservatīvi.
Man šķiet, ka vēlēšanu iznākums vairāk būs atkarīgs nevis no personām, bet no tēmām. Kurš spēks iegriezīs sabiedrību interesējošāko, tai brīdī aktuālo tematu. Ņems vērā, kurš politiķis kapājis, darījis.
Partijas grasās aktīvi aģitēt “Facebook”, “Twitter”, tamlīdzīgos jaunajos medijos interneta vidē.
Tā arvien šķiet subkultūra. Vienalga, kādu vēstījumu ieliec tīklā, tam vajag otrreizēju, reproducētu efektu. Proti, lai ziņu pārpublicē tradicionālā medijā – presē, televīzijā, kur iegūst sabiedrisko skanējumu. Viltus “jaunumus” var saražot, cik vajag. Kompromatus var izmest kaktu portālos. Kamēr tas neatbalsosies plašākā auditorijā, efekta nebūs.
