Latvieši zirgos Lasvegasā 52
ASV Nevadas štata lielākajā pilsētā Lasvegasā šodien sāksies viens no gada nozīmīgākajiem pasākumiem jāšanas sportā – Pasaules kausa izcīņas finālsacensības šķēršļu pārvarēšanā jeb konkūrā. Pasaules līmeņa zvaigznēm pievienojušies divi Latvijas jātnieki – Kristaps Neretnieks un Andis Vārna.
Neretnieks trešo reizi
Azartspēļu mekā abi veiksmē un meistarībā mērosies ar 38 sāncenšiem no 18 valstīm. “Jādara viss, lai paveiktu labāko, ko vien spēju,” pirms došanās uz Ameriku man sacīja Kristaps Neretnieks – vienīgais Latvijas jātnieks, kuram jau izdevies piedalīties finālā gan 2013. gadā Gēteborgā, gan arī pērn Lionā, izcīnot attiecīgi 21. un 19. vietu. Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidents Agris Blaus divu tautiešu līdzdalību šajās sacensībās nosauc par lielāko panākumu mūsu valsts jāšanas sporta vēsturē.
Labākie zirgi paliek mājās
Lasvegasā Kristaps Neretnieks nestartēs ar saviem topa zirgiem Conte Bellini un Caramsin, jo politiskās situācijas dēļ rūpēs par viņu drošību tā izlēmuši zirgu saimnieki Krievijā. Nelīdzējusi arī LJF pierunāšana – zvani viņiem un e-pasta sarakste trīs dienu garumā. Kristaps šo faktu plašāk nekomentē, vien diplomātiski nosaka: “Ar to nekas nebeidzas, jo priekšā vēl ļoti nozīmīgas sacensības arī tepat Eiropā – Eiropas čempionāts un olimpiskā kvalifikācija.” Viņa cīņubiedre šoreiz būs sportā mazpieredzējusī ķēve Romanee Cece, kuras lielākā vērtība pagaidām ir izcili raduraksti un franču jājamzirga šķirnes dotumi. “Nevaru izvirzīt augstus mērķus, bet pieklājīgi lēkt pirmās kvalifikācijas maršrutos mums būs pa spēkam,” sava dueta izredzes objektīvi novērtē Kristaps Neretnieks. Karstasinīgās franču dāmas debiju finālsacensībās var ietekmēt arī desmit stundu lidojums tiešajā reisā uz ASV, piebilst saimnieks.
Tāds pats pārbaudījums jāiztur Anda Vārnas partnerei – Latvijā izaudzētajai ķēvei KS Coradina, jo arī viņai šis būs pirmais pasaules mēroga fināls. Vēl pirms gada ķēves īpašniekiem no SIA “Kurzemes sēklas” nebija pārliecības par augumā dižās skaistules sportiskajām spējām. It kā juzdama saimnieku šaubas, labākos rezultātus tā sākusi rādīt tieši pērnvasar, izcīnot vairākas uzvaras maršrutos ar 140 līdz 160 cm augstiem šķēršļiem Polijā un Krievijā. “Taču pa īstam mēs Coradinai noticējām tikai pēc kvalificēšanās Lasvegasai,” saka uzņēmuma pārstāve Madara Blumbaha, kura latviešu startiem tālajā zemē sekos līdzi klātienē.
Par astoņus gadus vecās Latvijas šķirnes ķēves iekļūšanu starp pasaules izcilniekiem īpaši lepojas tās pirmā īpašniece Rūta Lindkvistere-Rasiņa, atzīstot, ka sasniegums nozīmīgs arī visai Latvijas zirgaudzētāju saimei: “Tas apliecina, ka varam izaudzēt labu sporta zirgu un mūsu apstākļi, izmantojot labu ģenētisko materiālu, tam piemēroti.” Savā Kurmenes pagasta saimniecībā “Zviedru birzes zirgi” viņa specializējusies zviedru siltasiņu izcelsmes rumaku audzēšanā.
Esam komanda
Tālajam ceļam uz Lasvegasu jātnieku, viņu palīgu un zirgu komanda gatavojās Vācijā, Klates zirgaudzētavā, kuru Kristaps Neretnieks izmanto par uzturēšanās un treniņu vietu aktīvās sacensību sezonas laikā. Nopietnam sagatavošanās darbam iznāca vien pāris nedēļu, viņš nosaka. Abiem sportistiem padomus sniedzis arī pieredzes bagātais zviedru konkūrists Rolfs Gorans Bengtsons – divu olimpisko spēļu vicečempions, ar kuru latviešiem izveidojusies laba sadarbība jau pērn pirms starta Pasaules kausa izcīņas finālā Lionā. Pat pāris izcilā jātnieka ieteikumi spējot uzlabot sekmes sacensībās, piebilst Neretnieks.
Lai gan konkūra laukumā katram par savu rezultātu jācīnās individuāli, pārējā laikā Latvijas sportisti darbojas kā vienota komanda un šādā saskaņā arī ieradusies Amerikā. “Mēs ar Andi būsim partneri un palīdzēsim viens otram,” saka Neretnieks. Kolēģa padoms īpaši nepieciešams maršruta apskatē, kad jāizlemj, kā veikt distanci un pārvarēt konkrēto šķērsli. “Pasaules kausa finālā apmēram minūtes laikā jāpārlec 13 šķēršļiem 160 centimetru augstumā, tāpēc aprēķinam par zirga lēkšanas tempiem un attālumu, no kāda pārvarēsi barjeras, jābūt jau tavā galvā,” skaidro Kristaps un nospriež, ka koncentrēšanās pakāpe sacensību laikā mērāma pat 200 procentos, ar simtu vien nepietiks.
Vēl komplicētāka par precīzu maršruta kalkulāciju ir jātnieka un zirga savstarpējā sapratne, ko vārdos grūti aprakstīt, jo tā saistīta ar sajūtām un intuīciju. No divu finālu pieredzes Neretnieks varot teikt, ka smalkā sadarbība visvairāk nepieciešama sarežģītākajos maršrutos ar pašiem augstākajiem šķēršļiem – pat ļoti sīkas kļūdiņas tur maksājot dārgi. “Jūtu ķīmija” nāk ar pieredzi tieši šāda līmeņa sacensībās, un abiem Latvijas konkūristiem tā vēl pamatīgi jāuzkrāj, atzīst sportists.
Uz Lasvegasu viņi devušies kopā ar savām palīdzēm Baibu Dinsbergu un Elīnu Andžāni. Eiropā slavenais sporta zirgu osteopāts Džordžs Oduro palīdzēs abām ķēvēm izturēt neierasti lielo sacensību slodzi, par visas komandas labsajūtu rūpēsies tās vadītāja Ilze Jansone. Sportistu un viņu zirgu ceļa un uzturēšanās izdevumus finansē gan sacensību rīkotāji, gan paši dalībnieki.
Par prognozēm abi jātnieki tikai pasmaida – jāšanas sportā līdzīgi kā azartspēlēs neko iepriekš nevar paredzēt. Zināmi taču tik daudzi gadījumi, kad laukumā iejāj pieredzējis sportists ar titulētu zirgu un atstāj to ar sagāztu šķēršļu kaudzi. Latviešu uzdevums Lasvegasā – parādīt labāko, ko viņi spēj, “lai pasaule mūs pamanītu”.
