Vai tolaik izjutāt Ventspils mēra Aivara Lemberga lielo ietekmi uz Latvijas politiku? Jūsuprāt, kas ir noturīgās Lemberga popularitātes pamatā? 4
Lembergam noteikti var pārmest ļoti daudz, mēs to zinām un nojaušam, taču jāatzīst, ka viņš ir viens no retajiem, kurš savu pilsētas domes priekšsēdētāja darbu tomēr ir veicis labi. To diemžēl nevar teikt par daudziem citiem pašvaldību vadītājiem.
Kad darbojāties politikā, nelabvēļi deva mājienus par jūsu netradicionālo seksuālo orientāciju, lai iedragātu jūsu reputāciju. Latvijai tagad ir ārlietu ministrs, kurš atklāti paziņojis, ka ir gejs. Vai tas liecina, ka sabiedrības attieksme pret seksuālām minoritātēm ir mainījusies?
Šķiet, šis apgalvojums Latvijā jau ir kļuvis par folkloru. Es to nekomentēšu. Es varu arī jums pavaicāt, vai jūs labprāt mīlējaties ar apavu birstēm un mežacūkām?
Jūsu tēvs Ludvigs bija latviešu leģionārs. Kā jūs vērtējat leģionāru lomu Otrā pasaules kara vēsturē? Par to ir ļoti dažādi viedokļi: vieni uzskata leģionārus par varoņiem, otri – par kara upuriem, bet citi – par noziedzīgā Hitlera režīma rokaspuišiem.
Nav tādas lietas kā kolektīvā vainas apziņa. Vēsturniekiem un politiķiem ļoti patīk daudzus notikumus vispārināt. Sevišķi tos, kas norisinājušies pagātnē. Taču tas nav iespējams. Lielākā daļa leģionāru nebija fašisti, bet gan latviešu vīri, kuri neredzēja citas iespējas, kā aizsargāt Latvijas neatkarību no pasaules lielākā masu slepkavas. Iesaistīšanās leģionā viņiem bija vienīgā iespēja. Šie vīri cīnījās, zaudēja dzīvību, bet viņi nesēdēja malā.
Jūsuprāt, vai Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO bija pareizs solis?
Jā, es uzskatu, ka tas bija pareizs solis. Mūsu valsts ir maza, ar nelielu iedzīvotāju skaitu un nedaudziem resursiem. Lai uz pasaules kartes Latvija būtu arī pēc 100 gadiem, mums jāizvēlas cita politika. Ne tāda, kādu to var atļauties lielās un bagātās valstis.
Vācijā šogad atzīmēs 500 gadu jubileju kopš Martina Lutera aizsāktās reformācijas. Taču mēs redzam, ka kristietība Eiropā pakāpeniski zaudē savas pozīcijas. Vai šis process ir nenovēršams?
Realitāte ir tāda, ka kristiešu skaits visā pasaulē pieaug, bet Eiropā samazinās. Man gan liekas, ka necilvēcība, kas sastopama islāmā, vērsīs kristiešus atpakaļ pie sava Dieva. Cerams, ka tā notiks arī Eiropā.
