Jūsu panākumi toreiz tika skaidroti ar protestu pret valdošo eliti; tās nicinošo attieksmi pret “mazo cilvēku”. Vai politiķi Latvijā un citur pasaulē ir mācījušies no savām kļūdām? 4
Gan pasaulē, gan arī Latvijā diemžēl ir politiķi, kuri ir aizmirsuši, ka politiskā vara tiem dota tikai uz laiku, un šo varu viņiem ir dāvājuši vēlētāji. Domāju, ka tā ir bijis kādreiz un būs arī nākotnē. Šādi domājošs politiķis ir attālinājies no tautas un vēlētāja, un visbiežāk tas arī norāda uz viņa inteliģences un empātijas līmeni. Es nāku no pašas “apakšas”. Visu, kas man dzīvē ir bijis, esmu sasniedzis tikai un vienīgi saviem spēkiem, tāpēc tuvumu parastajiem cilvēkiem “uz ielas” nekad neesmu tēlojis. Tā es domāju. Es izjūtu dziļu respektu pret cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ dzīvē nav paveicies, un pateicos Dievam par to, ka viņš dažkārt man ir devis veiksmi.
Vēlētāju atmiņā esat palicis arī ar banānu dalīšanu balsošanas dienā. Vai jums pašam garšo banāni?
Tie bija un ir komunistu safabricēti meli. Un mani pretinieki savā aprobežotībā pat nepamanīja, ka, izplatot šos melus, paši ir degradējuši latviešu tautu par tādu, kuru var “uzpirkt ar banāniem”. Bet, tieši pateicoties šiem apmelojumiem, es toreiz ieguvu vēl lielāku atbalstītāju loku. Vienā no iepriekšējiem jautājumiem jūs pieminējāt Jelgavas novada Goda diplomu. Varbūt labāk man toreiz būtu bijis jāpiešķir “Zelta banāns”? Vismaz žurnālistiem būtu par ko rakstīt arī turpmākos 20 gadus. Mūsdienās trūkst spilgtu un drosmīgu politiķu. Politiķi ir kļuvuši par politiskās sistēmas skrūvītēm ar vienu vienīgu mērķi – saglabāt savu varu.
1995. gadā pēc Saeimas vēlēšanām ne Mārim Grīnblatam, ne Ziedonim Čeveram neizdevās izveidot valdību, tādēļ pie varas nāca Andris Šķēle, kurš valsti gribēja vadīt kā uzņēmumu. Kāds ir jūsu viedoklis par tā saukto oligarhu lomu Latvijas politikā?
Es šobrīd vairs neesmu Latvijas politikā, tāpēc nevēlos šo jautājumu komentēt. Taču katrs, kurš mani atceras un pazīst, visdrīzāk var nojaust, ko es par to domāju.
