Latvieši tūju nosaukuši par dzīvībaskoku. Tas noder ne tikai ainavai, bet arī veselībai 10
Latvieši tūju nosaukuši par dzīvībaskoku, visticamāk, tāpēc, ka, tāpat kā egle un priede, ir mūžzaļa. Tikai egli pie mājas stādīt liedz ticējumi, savukārt priede ir kaprīza, tā neaug jebkurā vietā. Tad nu pie daudzām lauku mājām, parkos, kapsētās tiek stādīts dzīvībaskoks.
Rietumu tūja (Thuja occidentalis) jeb dzīvībaskoks no Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna piekrastes Latvijā ieceļojis salīdzinoši nesen – XVIII gadsimtā un strauji iekarojis latviešu simpātijas. Praktiskais latvietis ātri atklājis arī tā dziednieciskās īpašības, jo maz ticams, ka zināšanas par tām šurp atceļojušas līdz ar koku. Bet – tās daudz neatšķiras no jau indiāņiem zināmajām.
Kad ievāc, ko satur
Ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško stāsta, ka rietumu tūja ir indīgs augs, tāpēc jālieto piesardzīgi un tikai konsultējoties ar zinošu speciālistu.
Dziednieciskiem nolūkiem izmanto svaigus vai žāvētus jaunos, aplapotos tūjas dzinumus. Žāvēšanai paredzētos ievāc aprīlī–maijā. Tas jādara uzmanīgi, jo koka sula var izraisīt apdegumus. Dzinumus žāvē ēnā, labi vēdināmā telpā, ik pa laikam pārcilā. Izžāvēto drogu uzglabā papīra maisiņos vai kastēs.
Pareizi izžāvēta jauno dzinumu droga satur ap 1% ēteriskās eļļas, kuras galvenā sastāvdaļa ir tujons – indīgs savienojums, arī tujols, flavonoīdi, polisaharīdi, sveķi, gļotvielas, miecvielas.
Kam lieto
Rietumu tūjai piemīt daudz ārstniecisku īpašību. Zināms, ka Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji uz paklājiņa, kas salikts no jaunajiem tūjas zariem un lapām, likuši gulēt drudža, klepus, galvassāpju, cistīta, venerisko slimību piemeklētajiem. Komprešu veidā indiāņi tūju lietojuši apdegumu, dažādu kaulu un locītavu vainu, ādas slimību gadījumā.
Mūsdienās tūjas lietojums ir paplašinājies – to izmanto arī kā diurētisku līdzekli, lai ārstētu nakts enurēzi, akūta bronhīta un citu elpošanas orgānu slimību ārstēšanai. Ir pierādīts, ka tūjai piemīt antibakteriālas un pretsēnīšu īpašības, tāpēc to tagad izmanto arī ādas infekciju, strutojošu apdegumu, brūču dziedēšanai. Homeopātijā tūju preparātus lieto pret galvassāpēm, kārpu nodzīšanai.
Tautas medicīnā rietumu tūju izmanto kā spēcīgu līdzekli pret zarnu parazītiem, īpaši cērmēm, arī kā pretaudzēju līdzekli jaunveidojumu gadījumā – šo tūjai piemītošo īpašību tagad pēta arī mūsdienu medicīna.
Tomēr visplašāk no šā koka jaunajiem zariem un lapām iegūto tinktūru un ēterisko eļļu lieto pret polipiem un kārpām. Ja lieto tinktūru, vēlamo rezultātu iegūst, kārpas ar to regulāri iesmērējot vismaz divas nedēļas. Savukārt ēterisko eļļu izmanto kārpu piededzināšanai – vispirms kārpai apkārtesošo ādu apziež ar glicerīnu, lai to neapdedzinātu, un tad tieši uz kārpas uzsmērē eļļu.
Tūjas ēteriskā eļļa
Tūjas ēteriskā eļļa mēdz būt bezkrāsaina, gaiši dzeltenā vai dzeltenzaļā krāsā, tai piemīt izteikta kampara smarža un rūgta garša. Eļļai ir antiseptiskas, antibakteriālas, imūnmodelējošas, antialerģiskas, diurētiskas īpašības.
Tā nomierinoši iedarbojas uz nervu sistēmu, regulē vielmaiņas procesus, to iesaka lietot vīriešu potences uzlabošanai, sieviešu frigiditātes mazināšanai. Tūjas ēteriskajai eļļai piemīt arī fitoncīdu īpašības. Pateicoties kampara klātbūtnei eļļā, tā darbojas kā sirds stimulators. To veiksmīgi lieto dzemdes un zarnu asiņošanas gadījumā, jo spēj mazināt asiņošanu.
Uzmanies
Tūjas preparātu iekšķīgi drīkst lietot tikai nelielā daudzumā un ne ilgāk par divām nedēļām.
Ilgstoša tūjas ēteriskās eļļas izmantošana var izraisīt krampjus, asinsspiediena pazemināšanos.
Tūju nekādā veidā nedrīkst lietot grūtnieces, barojošās māmiņas, bērni, cilvēki ar smagām nieru slimībām, epilepsiju.
Saindēšanās ar tūju simptomi: kuņģa gļotādas asiņošana, krampji, drudzis, nieru un aknu bojājumi.
Tūjas ēteriskās eļļas aromātam piemīt nomierinošas īpašības, līdz ar to palīdz pārvarēt emocionālus pārdzīvojumus, veiksmīgi cīnās ar depresiju. Vienlaikus tūjas ēteriskā eļļa palīdz koncentrēt uzmanību, atjaunot organisma vispārējo veselību pēc ilgstoša spēku izsīkuma, traumām, slimībām, operācijām.
Tūja tautas dziedniecībā
Kārpu nodzīšanai, matu sakņu stiprināšanai ēdamkaroti svaigu, sasmalcinātu tūjas jauno dzinumu un lapu aplej ar 300 ml verdoša ūdens, ļauj ievilkties 20–30 minūtes. Nokāš. Lai nodzītu kārpas, tās apsmērē ar uzlējumā samērcētu vates tamponu, matu sakņu stiprināšanai uzlējumu ierīvē galvas ādā.
Galvas ādas iekaisuma gadījumā galvas ādā iemasē tūjas uzlējumu.
Pret sarkano vilkēdi uz problemātiskās vietas liek tūjas uzlējumā samitrinātu kokvilnas auduma, vairākkārt salocītas marles kompresi.
Lai ātrāk sadzītu tulznas, tās apkaisa ar pirkstos rūpīgi saberztiem vai izžāvētiem, pulverī samaltiem tūjas jaunajiem dzinumiem.
Locītavu, muskuļu, reimatisma sāpju mazināšanai, arī kārpu nodzīšanai sasmalcinātus tūjas dzinumus ieber burciņā, aplej ar 60–70% spirtu attiecībā 1:5–10, aizvāko. Burciņu 10–14 dienas notur tumšā, siltā vietā. Izkāš. Ar gatavo uzlējumu ierīvē problemātiskās vietas.
Pret reimatisma sāpēm problemātiskās vietas ierīvē ar svaigu tūjas zaru.
Pie ādas izsitumiem, apdegumiem, strutojošiem iekaisumiem un labdabīgiem audzējiem problemātiskās vietas apkopj ar tūjas uzlējumu.
Lai vasarā aizbaidītu insektus, saspaida tūjas lapas un ar izdalījušos sulu vietām ierīvē ķermeņa atkailinātās daļas.
Kārpu, papilomu nodzīšanai, polipu apstrādei izmanto tūjas ēterisko eļļu – 2 reizes dienā uz tiem liek eļļā samērcētus (mazus!) vates tamponus.
Seksuālās veselības atjaunošanai iet vannā, kuras ūdenim pievienoti 2–8 pilieni tūjas ēteriskās eļļas, kas iepriekš iejaukti 1/4 tējkarotes medus, piena, sāls. Šādam nolūkam tūjas ēterisko eļļu lieto arī pirtī – 1–5 pilienus eļļas pievieno uzmešanai paredzētajam ūdenim.
