Tautas tērpus darina arī vīri 8
Kad Juris Tomašūns 17 gadu vecumā iestājās folkloras un seno cīņu kopā “Vilkači”, viens no nosacījumiem bija pašam savs arheoloģiskais tautas tērps. Būdams no mazām dienām pastāvīgs “3×3” nometņu dalībnieks, nospriedis, ka daudz ko pats var izgatavot ievirzes nodarbībās ar meistara palīdzību. Vienas vasaras laikā uzšuvis sev lina kreklu un bikses, vēlāk tapuši ādas zābaki, uzkaltas saktas, lai gan pirms tam rokdarbi viņam bijusi tumša bilde. Kopš tā laika Jurim skrodera darbi iepatikušies – uzšūdināti jau trīs krekli un divas bikses. Ar aušanu neaizraujas, taču iemācījies celot jostas. Kā senajam apģērbam piedien, viss notiek ar rokām, tāpēc šujot arī vilcienā pa ceļam no Jelgavas uz augstskolu Rīgā. Reiz pat saņēmis komplimentus par tādu puišiem mazāk ierastu darbošanos.
Kopas vīri vien noteikuši – skaties, lai ir arheoloģiski pareizi.
“Apzinos to kā lielu vērtību, ka mugurā ir paša taisīts tērps, jo pilnībā izprotu visas tā detaļas un varu savām rokām apģērbu salabot, kā nesen nācās lāpīt cīņā cietušas bikses,” spriež Juris un piebilst, ka paša gatavots tērps nekad nebūšot gatavs – kā atrodi kādu jaunu detaļu, gribas arī sev to uztaisīt. Tagad viņš vēlētos vairāk pievērsties kauju priekšmetu un rotu gatavošanai, tāpēc jāattīsta metālkalšana.
Vēl viens vērtīgs ieguvums paša darinātā tautas tērpā – samazinās tā izmaksas. Gan “Senajā klētī”, gan “Vēverīšās” atzīst, ka apģērba cena var svārstīties no aptuveni trīs simtiem līdz pat dažiem tūkstošiem eiro.
“Ļoti atkarīgs no novada – par vienu un to pašu summu Vidzemes sieviete apģērbsies, bet kurzemniece nopirks tikai vienu saktu,” norāda Z. Muze.
“Arheoloģiskā villaine ar bronzas detaļām ir ilgi darināma, tāpat Zemgales villaine, Piebalgas greznās pērļu jostas vīriem, greznais Nīcas un Bārtas tērps – ilgi darināmi un atbilstoši arī maksā,” skaidro D. Kupče. Piemēram, Stāmerienas arheoloģiskā villaine ar 37 ugunskrustiem, kuras aušanai vajadzīgs vismaz pusgads, maksās vairākus tūkstošus.
