“Latvieši pārtiek no akcijas precēm un “lētā gala”!” Gulbe atklāj skaudru ainu par mūsu pirktspēju 244
Vai pārtikas cenas Latvijā ir atbilstošas iedzīvotāju pirktspējai?
“No Eiropas Savienības valstīm mēs esam viena no retajām, kurai par to ļoti jādomā, jo mūsu iedzīvotāju pirktspēja ir ļoti zema,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidro Ingūna Gulbe, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja.
Cilvēki pērk to, ko var atļauties, nevis to, ko vēlētos.
“Pamatā Latvijas iedzīvotāji pērk akcijas preces vai tās no “lētā gala” un to zina arī veikalu tīkli. “Maxima” un “Rimi” pamatproduktiem ir zema cena un tad nākamais cenu kāpums jau ir ievērojams. Ir vieni lēti griķi, rīsi, piens, sviests un tā tālāk, jo mūsu pirktspēja ir ļoti, ļoti zema kopumā,” viņa atklāj.
Viena zemā cena, piemēram, griķiem, ir tas veids, kā noturēt pircēju pie sevis, lai ikdienā tur iepirkties.
Jau iepriekš, diskutējot par šo tēmu, rakstījām, ka “Tas, kur rodas tā problēma, ir tas, ka krītas kopējā patērētāja pirktspēja. Ņemot vērā tos veikala datus pēdējos gados, ir redzama tāda biedējoša tendence par šo te pārtikas grozu, ko cilvēks pērk veikalā. Pārtikas grozs samazinās gan apjoma ziņā, ko cilvēks vienā reizē nopērk, gan arī produktu sortimenta ziņā. Tie produkti, ko cilvēks pērk, kļūst lētāki. Un tā ir tā bīstamā tendence, kas norāda uz to, ka tas cilvēks fiziski nevar atļauties nopirkt tik daudz ar visu to algu kāpumu, jo viņam paliek mazāk naudas, ko tērēt pārtikai,” tā raidījumā “Nacionālo interešu klubs” savu komentāru iesāka Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, diskutējot par lauksaimniecības produktu ražošanas izmaksām, to cenu veikalā un iedzīvotāju pirktspēju.
Pie tam, ja mēs skatāmies uz “kopējo Eiropas fonu”, tad Latvijas iedzīvotājs vidēji tērējot daudz lielāku procentu no saviem ienākumiem tieši pārtikai, norādīja Gūtmanis. “Tās visas svārstības mūs ļoti būtiski ietekmē, ko mēs ēdam! Tur nav labas lietas. Cilvēki, izvēloties lētāku produktu, nopērk mazāk augļus, mazāk dārzeņus, viņi mazāk ēd veselīgi, vairāk ir jau sagatavoti produkti. Un tās nav tās labās lietas,” uzskata LOSP valdes priekšsēdētājs Gūtmanis.
