Latvieši mirst ārzemēs: ĀM iezīmē problēmsituācijas 0
Aizvadītajā gadā par 13% pieaudzis ārvalstīs reģistrēto tautiešu nāves gadījumu skaits, runājot par pagājušā gada tendencēm konsulārās palīdzības un vīzu jomā norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Viņš skaidroja, ka aizvadītais gads bijis visnotaļ nemierīgs, ņemot vērā terora aktus, kā arī vairākas krīzes situācijas. Pagājušajā gadā izsniegtas 2929 atgriešanās apliecības, kas nozīmē, ka nedaudz pieaudzis to ārvalstīs esošo tautiešu skaits, kas nonākuši sarežģītās situācijās.
“Ir laicīgi jādomā par to, kā notiek ceļošana – jādomā par apdrošināšanu, par dokumentu sargāšanu,” viņš norādīja.
Pildegovičs arī zināja sacīt, ka pagājušajā gadā par 16% samazinājies to personu skaits, kam ārvalstīs bijusi nepieciešama medicīniskā palīdzība, tomēr par 13% pieaudzis to cilvēku skaits, kuri ārvalstīs miruši – kopumā 244 personas. “Statistika liek domāt par to kā ceļojam un rūpējamies par savu drošību,” viņš sacīja.
Kopumā konsulārais departaments aizvadītā gada laikā saņēmis 2500 zvanus, kā arī 750 e-pastu pieprasījumus pēc palīdzības. Tieši konsulārie pakalpojumi ir viens no politiski nozīmīgākajiem pakalpojumiem, kas visbiežāk tiek sniegts Lielbritānijā, Īrijā, kā arī Vācijā.
Ārvalstīs aizturēti arī 696 pilsoņi, kas ir neliels samazinājums no 733 gadu iepriekš. “Statistika tomēr ir pietiekami apjomīga – vietējo likumu neievērošana,” viņš skaidroja.
Tāpat aizvadītajā gadā sniegti vairāk nekā 85 000 maksas pakalpojumi, kopumā valsts nodevās iekasējot vairāk nekā divu miljonus eiro. Pieaudzis arī izsniegto pasu un identifikācijas apliecību noformēšanu skaits. Šādus apkalpojumus saņēmušas vairāk nekā 28 000 personas, kas ir 7% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Tāpat tautiešiem saglabājusies liela interese par bērnu reģistrāciju, kas ir bezmaksas pakalpojums. Liela interese ir arī par pilsonības atjaunošanas iespējām, īpaši Lielbritānijā, Īrijā, kā arī Vācijā.
Pērn Lielbritānijā reģistrēti aptuveni 2000 pilsonības pietiekumi, citās valstīs to gan ir mazāk, no aptuveni 400 Īrijā, līdz aptuveni 109 Zviedrijā. ĀM vērtējumā interese par šādu pakalpojumu ir noturīga, kā arī liela.
Tāpat turpinājušies izbraukumi ar mobilajām darbstacijām. Lielākoties tie notiek uz lielākajām latviešu diasporas vietām. Liela interese par šādiem pakalpojumiem ir Austrālijā un Jaunzēlandē, kur ir vairāk nekā 5000 Latvijas pilsoņu. Šogad plānoti aptuveni 24 šāda veida braucieni.
ĀM arī norādīja, ka tā piekopj jaunu tautiešu apzināšanas metodi ārvalstīs ar īsziņu palīdzību, un šāda prakse arī nākotnē tiks turpināta.
Latvijai ir 37 vēstniecības, četri konsulāti, kā arī 193 goda konsoli. “Neesam vieni šajā pasaulē, tādēļ lūgums sekot līdzi ĀM mājaslapai, lai uzzinātu, kur atrodas tuvākās pārstāvniecības,” aicina ministrijas pārstāvji.
