Latvieši māca gruzīniem saimniekot 3
Latvijas un Gruzijas politiskās attiecības ir tuvu ideālām, bet ekonomiskajā sadarbībā gan ir daudz neizmantota potenciāla. Tādēļ Valsts prezidents Andris Bērziņš pagājušonedēļ, dodoties uz šo zemi oficiālā vizītē, sev līdzi bija pulcinājis kuplu uzņēmēju delegāciju.
Kopumā prezidentu pavadīja vairāk nekā 70 uzņēmēji, kas pārstāvēja teju visas iespējamās nozares, no informācijas tehnoloģijām līdz būvniekiem. Ar saviem esošajiem un topošajiem sadarbības partneriem Latvijas uzņēmēji vizītes laikā tikās divos biznesa forumos – Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi un autonomā Adžārijas apgabala galvaspilsētā Batumi. “Redzam, ka gruzīnus interesē Latvijas investīcijas, bet mana pieredze saka, ka Latvijas uzņēmēji vairāk ieinteresēti tieši tirdzniecībā. Daļa vēlas pirkt Gruzijas produkciju, bet absolūti lielākā daļa mūsu delegācijas uzņēmēju šeit vēlas pārdot savas preces un pakalpojumus. Un tas ir vislielākais izaicinājums, jo tranzīts ir ļoti apgrūtināts. Krievijas ierobežojumu dēļ preces jāved pa sarežģītiem apkārtceļiem,” skaidroja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.
Tiek pāri robežām
Tomēr ir uzņēmējdarbības jomas, kur robežas tikpat kā nepastāv. Viena no tām ir informācijas tehnoloģijas. Gruzijā jau kopš 2011. gada veiksmīgi darbojas pilna servisa IT pakalpojumu sniedzējs no Latvijas – SIA “DPA”. Tas cita starpā piedāvā dažādus IT drošības risinājumus un biometriskās identifikācijas tehnoloģijas (programmas, kas ļauj pārbaudīt cilvēka identitāti pēc pirkstu nospiedumiem un citiem parametriem). Šie risinājumi vairāk domāti iekšlietu struktūru darbam. Viens no lielākajiem DPA radītajiem produktiem Gruzijai ir Adžārijas autonomā apgabala e-valdības platforma, kas ļauj iedzīvotājiem internetā sazināties ar oficiālām iestādēm un saņemt to pakalpojumus. “Mēs Gruzijas tirgū piedāvājam savu starptautisko pieredzi, zināšanas un labāko praksi, ko atzinīgi novērtē vietējie klienti,” uzsvēra “DPA” Gruzijas filiāles vadītāja Sanita Meijere.
Arī zāļu ražotājiem loģistika sagādā mazāk rūpes, jo viņu produkciju var vieglāk pārvadāt ar gaisa transportu. Kopā ar prezidentu vizītē devās arī latviešu farmācijas uzņēmuma “Larifan” pārstāvji. “Gruzijas tirgus ir lielāks nekā Latvijā, bet mēs tajā jau esam sasnieguši labu līmeni un atrodamies tuvu maksimumam un meklējam jaunas sadarbības iespējas,” teica “Larifan” valdes loceklis Roberts Feldmanis.
Māca saimniekot
Gruzīni novērtē ne tikai mūsu programmētājus un farmaceitus, bet arī zemniekus. Līdz šim Gruzijas piena kombināti pamatā gatavoja produktus no piena pulvera, bet pēdējos gados valsts cenšas veicināt īstā piena izmantošanu. Taču vietējie uzņēmēji šīm solim nebija gluži gatavi. Tādēļ 2010. gadā Gruzijas piena pārstrādes uzņēmums “Sante” uzaicināja latviešu speciālistus izpētīt iespējas izveidot piena fermu, kas piegādātu svaigpienu vietējā tirgū. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) cilvēki vairākkārt apmeklēja Gruziju un par labāko vietu darbības sākšanai izvēlējās jau esošu fermu, kurā bija ievestas govis no Šveices, bet trūka pieredzes ar tām strādāt. Jau 2011. gadā tika izveidots kopuzņēmums “Piena ceļš Georgia”, kur Gruzijas puse ieguldīja fermas ēkas, govis un zemi, bet Latvijas puse – apgrozāmos līdzekļus 500 000 ASV dolāru. Kā atminās Latvijas puses pārstāvis Jānis Bērtulsons, sākums bijis ļoti grūts, jo gruzīnu un latviešu izpratni par lauksaimniecību šķir gaismas gadi. “Pat tādas Latvijā ierastas lietas kā skābbarības ruļļi viņiem vienkārši nebija saprotamas. Viņi joprojām ražo sienu mazajās ķīpās vai laiž govis brīvi klaiņot apkārt. Nākas daudz runāt, lai pārliecinātu viņus darīt citādi,” stāsta Jānis.
Pašreiz “Piena ceļš Georgia” nodarbina 16 cilvēkus, bet Latvijā līdzvērtīgu darba apjomu paveiktu 4 – 5 strādnieki. “Gruzīni kā Kaukāza tauta mīl baudīt dzīvi un, ja negribas strādāt, tad viņi, daudz nesatraucoties, atliek darbu uz citu dienu. Bet lauksaimniecībā taču tā nedrīkst!” skaidro Jānis. Iespējams, gruzīnus izlutinājis lauksaimniecībai labvēlīgais klimats.
Atspēriena punkts
Vietējie zemnieki paraduši palaist govis brīvi klaiņot pa apkārtni. taču pļavas ir tā piemēslotas ar sadzīves atkritumiem, ka latviešu zemniekam, tādu skatu ieraugot, būtu jāķeras pie sirdszālēm. “Mums fermā ir divi veterinārārsti un regulāri jāvelk no govīm ārā dzelzs gabali. Kad liekam strādniekiem vākt no pļavām atkritumus, viņi ir patiesā neizpratnē – kādēļ kaut kas tāds vispār jādara,” nopūšas Jānis. Latviešu puse uzņēmumā drīz vien sapratusi, ka nedrīkst atstāt lietas Gruzīnu menedžmentam, bet pašiem ik pa laikam jāiebrauc paskatīties, kā viss notiek. Tagad Jānis dzīvo Gruzijā uz vietas un uzņēmuma rādītāji sākuši krietni uzlaboties. Izveidota stabila barības sagatavošanas bāze, ieviesti vairāki līdz šim Gruzijā neizmantoti barības veidi, par 50% pieaudzis izslaukums un būtiski samazinājusies teļu mirstība. Šobrīd uzņēmums plāno palielināt ganāmpulka lielumu, ievedot 33 grūsnas teles no Latvijas. Pēc Latvijas standartiem ferma vēl ir tālu no pilnības, bet Gruzijā tā jau kļūst par paraugsaimniecību, uz kuru mācīties saimniekošanu dodas Lauksaimniecības akadēmijas studenti.
Arī Latvijas vēstniece Gruzijā Elita Gavele sarunā ar žurnālistiem uzsvēra, ka gruzīni ir īpaši ieinteresēti par piena produktu importu no Latvijas. “Gruzijā vēl joprojām apmēram 75% piena produkcijas ražo no piena pulvera,” lēš vēstniece. Tomēr uzņēmējs Jānis Bērtulsons nedomā, ka Gruzija būtu glābiņš Krievijas sankciju apdraudētajiem Latvijas piena eksportētājiem, jo loģistika būtu pārāk sarežģīta: “Taču sieram un citiem produktiem ar garāku termiņu šeit varētu atrasties labs noiets. Turklāt Gruzija varētu kalpot kā labs atspēriena punkts, lai iekarotu Azerbaidžānas, Armēnijas, Irānas un Turcijas tirgus.” Tieši ar gruzīnu partneru atbalstu “Piena ceļam” piederošajai Jaunpils pienotavai izdevies ar saviem produktiem iespiesties Azerbaidžānā.
Atbrīvosim no riepām
Vismaz viens Latvijas uzņēmēju delegācijas pārstāvis no Gruzijas atgriezās jau ar reālu sadarbības protokolu kabatā – SIA “Eko osta” valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs, kurš vēlas Gruzijā veidot nolietoto autoriepu pārstrādes rūpnīcu. Pēc viņa aprēķiniem, Gruzijā ik gadus rodas ap 20 000 tonnu autoriepu, kas šobrīd vienkārši mētājas apkārt. “Pašlaik Gruzija vēlas šo problēmu sakārtot, un mūsu piedāvājums viņus ieinteresēja,” teica A. Laškovs. “Ieinteresēja” vēl maigi teikts – karstasinīgie gruzīnu uzņēmēji metās “Eko ostas” cilvēkus apkampt un bučot. Turpat uz vietas arī noslēgts sadarbības protokols, kurš paredz, ka gruzīni sagatavos normatīvo bāzi riepu pārstrādes sākšanai, savukārt latvieši piegādās tehnoloģijas. SIA “Eko osta” pēc vairāku gadu izmēģinājumiem šogad Emburgā sāka lietoto autoriepu pārstrādāšanu par krāsns kurināmo. Janvārī to iecerējusi apmeklēt gruzīnu uzņēmēju delegācija.
Uzziņa
Latvijas un Gruzijas ekonomiskās attiecības
Ārējās tirdzniecības apgrozījums 2013. g. – 29,5 milj. eiro, ierindojot Gruziju 50. vietā Latvijas tirdzniecības partneru starpā.
Eksports – 23,5 milj. eiro (44. nozīmīgākais eksporta partneris), bet imports – 6 milj. eiro (52. nozīmīgākais importa partneris).
Galvenās eksporta preces: mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, ķīmiskie produkti, pārtikas rūpniecības produkti. Galvenās importa preces: pārtikas rūpniecības produkti, augu valsts produkti, metāli un to izstrādājumi.
2014. g. pirmā pusgada beigās Gruzijas tiešās investīcijas Latvijā bija 0,14 milj. eiro; Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Gruzijā – 0,79 milj. eiro.
Pēc investīcijām Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā Gruzija ierindojas 55. vietā ar kopējo investīciju apjomu 1,2 miljoni eiro un 91 aktīvu uzņēmumu.
