Rīdziniece, Dominika māmiņa Unda Jurēvica stāsta, ka īsākajā rindā, pēc viņas pieredzes, uz latviešu bērnudārziem bija vairāk nekā 600 bērnu. Viņa pieteikusi bērnu vairākos dārziņos, bet vienlaikus nolēmusi papētīt iespējas tikt mazākumtautību dārziņos. “Tajā pašā laikā nesaprotu – kāpēc, ja uz latviešu dārziņiem ir tik liels pieprasījums un rindas, bet uz mazākumtautību praktiski nav, nekas netiek darīts lietas labā, lai līdzsvarotu latviešu un krievu bērnudārzu skaitu,” saka Unda.
Rīdziniece, Dominika māmiņa Unda Jurēvica stāsta, ka īsākajā rindā, pēc viņas pieredzes, uz latviešu bērnudārziem bija vairāk nekā 600 bērnu. Viņa pieteikusi bērnu vairākos dārziņos, bet vienlaikus nolēmusi papētīt iespējas tikt mazākumtautību dārziņos. “Tajā pašā laikā nesaprotu – kāpēc, ja uz latviešu dārziņiem ir tik liels pieprasījums un rindas, bet uz mazākumtautību praktiski nav, nekas netiek darīts lietas labā, lai līdzsvarotu latviešu un krievu bērnudārzu skaitu,” saka Unda.
Foto – Karīna Miezāja

PIEREDZE 35


Arī Liepājā krievu bērnudārzos rinda īsāka

Līdzīgi jautājumi, tāpat kā vecākiem Rīgā, varētu rasties arī, piemēram, liepājniekiem. Tās izglītības pārvaldes pārstāve Gunta Jākobsone atzīst: “Arī Liepājā vērojama tendence, ka “krievu bērnudārzos rinda ir īsāka un vietu iespējams iegūt agrāk”. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka latviešu ģimenēs dzimstot vairāk bērnu. Pašvaldība problēmu cenšoties risināt tādējādi, ka divplūsmu bērnudārzos krievu grupu vietā atverot grupas latviešu bērniem, taču acīmredzot ar to nepietiek. Pilsētā no 22 pirmsskolas izglītības iestādēm tikai divas ir “tīras” krievu, sešas ir divplūsmu un pārējās latviešu.”

Jelgavas pašvaldības bērnudārzi – tikai ar latviešu mācību valodu

Gunta Auza, Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja: “Šobrīd visas 11 Jelgavas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes ir ar latviešu mācību valodu. Tikai dažās ir mazākumtautību grupas, kas paredzētas bērniem ar īpašām vajadzībām. Piemēram, logopēdiskām problēmām. Vecākiem ir arī iespēja sūtīt bērnus pirmsskolas sagatavošanas grupās, kas atvērtas arī pie mazākumtautību skolām, taču tās paredzētas tikai piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem. Pilsētā ir arī privātās pirmsskolas. Tās īsteno gan latviešu, gan mazākumtautību izglītības programmas.

Protams, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados arī Jelgavā bija tā sauktie krievu bērnudārzi, taču tie pārsvarā nebija pašvaldības. Tie bija atvērti pie rūpnīcām. Piemēram, “RAF” bija divi bērnudārzi. Vienā bija tikai krievu grupiņas, otrā – gan krievu, gan latviešu. Deviņdesmito gadu beigās šos bērnudārzus vai nu privatizēja, vai tos pārņēma pašvaldība. Privatizētajos īpašnieks izraudzījās, kādā valodā strādāt, bet pašvaldība pārņemtajos bērnudārzos sāka atvērt latviešu grupas. Mainījām arī šo bērnudārzu gaisotni – par darba valodu kļuva tikai latviešu valoda, sākām atzīmēt latviešu gadskārtas. Protams, bija problēmas, gadījās, ka audzinātājas nepietiekami labi runāja latviski, taču latviskā vidē viņu latviešu valodas prasmes pilnveidojās. Tagad šādu problēmu vairs nav, esam tās pārdzīvojušas pirms 15 gadiem.

Rīgas domei ieteiktu katrā mazākumtautību bērnudārzā, kas nav pietiekami piepildīts, atvērt latviešu grupas, kā arī gādāt, lai gaisotne bērnudārzos būtu latviskāka. Ja skolotājiem nav pietiekami labas latviešu valodas zināšanas, jāorganizē pasākumi, kuros jārunā latviski.”

Reklāma
Reklāma
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.