Nogaidīšanas politika 35
Ja pašvaldības nepietiekami aktīvi rīkojas, lai līdzsvarotu bērnudārzu rindas latviešu un mazākumtautību bērnudārzos, risinājums jāgaida no valsts varas. 2013. gadā Nacionālās apvienības frakcija bija iesniegusi priekšlikumu Izglītības likumā iekļaut normu, ka visos bērnudārzos mācībām jānotiek valsts valodā, tomēr tas neguva Saeimas atbalstu. Vai nebūtu laiks šādu priekšlikumu apspriest vēlreiz? NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atbild: “Skaidrs, ka šobrīd izglītības ministram prioritāte ir jaunais skolotāju algu modelis. Tikko valdība būs pieņēmusi par to lēmumu, sauksim ministru uz Saeimas frakciju un jautāsim, cik tālu viņš ir ticis ar uzdevumu izstrādāt plānu pārejai uz izglītību valsts valodā. Ekspertu viedoklis atšķiras, vai latvisku izglītību pareizāk vispirms ieviest bērnudārzos vai skolās. Taču mēs esam elastīgi metožu izvēles jautājumā. Galvenais, lai būtu progress.”
V. Burģis norāda: latvisku bērnudārzu trūkums nav tikai neērtība latviešu bērnu vecākiem. Latvijā ir pagasti, kur joprojām ir tikai krievu bērnudārzi, bet latviešu nav. Tas kavē arī integrāciju. Jauktu ģimeņu bērni, citu (nekrievu) mazākumtautību bērni tiek vesti uz krievu bērnudārziem tāpēc vien, ka tie ir pieejamāki. Bērni iegūst krievisku pirmsskolas izglītību un parasti turpina izglītošanos krievu skolās. Ja viņu bērnudienas būtu pagājušas latviskā vidē, viņi iemācītos latviešu valodu un, ļoti iespējams, izvēlētos arī latviešu skolu. V. Burģis uzskata, ka bērnudārzu latviskošana neizraisītu tik asus cittautiešu protestus kā iecere padarīt latvisku visu izglītības sistēmu.
