Būtiska problēma, atverot jaunas bērnudārza grupas, ir arī pedagogu trūkums. Nav tā, ka bērnudārza audzinātāja amats būtu ļoti iekārots. Pedagogu trūkums novērojams gan latviešu, gan krievu bērnudārzos. I. Nagla gan piemetina, ka mazākumtautību iestādēs ir mazāka kadru mainība, tātad tur audzinātājas retāk nolemj meklēt citu darbu. 35
Kāpēc Rīgas dome mēdz veidot jaunus bērnudārzus mikrorajonos, kur rindas uz dārziņiem nav tik lielas, bet centra apkaimē jaunus bērnudārzus neatver? I. Nagla atbild: bērnudārzu var atvērt tur, kur ir piemērota ēka vai brīvs zemes gabals. Centrā nesen uzcelta jauna bērnudārza ēka Katrīnas ielā, bet vairāk brīvu, pirmsskolas iestādēm piemērotu ēku vai zemes gabalu nav. “Visi jaunie bērnudārzi, ko atveram, ir latviešu,” uzsver departamenta pārstāve Indra Vilde. Jaunas mazākumtautību grupas atverot tikai pie skolām, kur samazinājies skolēnu skaits. Pēdējo septiņu gadu laikā Rīgā kopumā atvērtas 152 jaunas grupas bērnudārznieku uzņemšanai ar latviešu mācību valodu, bet tikai 37 – mazākumtautībām paredzētās.
Kad “izvēle” izdarīta
Vai bērns, kuru vecāki palaidušo krievu bērnudārzā, jo trūcis vietu latviešu iestādē, var turpināt stāvēt rindā latviešu bērnudārzā un pāriet uz to, kad rinda pienāks? Nē, jo vecāki, Rīgas domesprāt, “ir izdarījuši izvēli”. Pēc tam bērnudārzu var mainīt tikai gadījumā, ja kāds no latviešu bērnudārza ir ar mieru pāriet uz krievu “dārziņu”. Tāpat pāriet uz latviešu bērnudārzu var tad, kad bērnam pienācis obligātās pirmsskolas sagatavošanas vecums, jo šo bērnu uzņemšana bērnudārziem ir prioritāte.
V. Tihānova atzīst: latviešu bērni no viņas vadītā bērnudārza mēdz doties uz pirmsskolas sagatavošanas grupām, kur mācās latviski. Taču latviski mācīties varot arī krievu dārziņā, jo audzinātājas, ja nepieciešams, izmanto arī mācību materiālus latviešu valodā. Esot latviešu vecāki, kuri uz šo bērnudārzu vedot arī otro un trešo bērnu.
Bet kādas gadskārtas un svētkus svin krievu bērnudārzā, kurā netrūkst arī latviešu mazuļu? V. Tihānova stāsta, ka svinot gan, piemēram, masļeņicu, uz kuru ciemos nāk bērni arī no tuvējā latviešu bērnudārza, gan Līgo svētkus. Savukārt Miķeļdiena gan netiek atzīmēta, bet Mārtiņdienā latviešu valodas skolotāja vadot rotaļas. “Māmiņdiena mums ir kā visiem, un arī Ziemassvētkus atzīmējam ap 20. decembri, kad ir eglīte. Bet 18. novembrī arī mūsu bērnudārzs staro,” stāsta vadītāja.
