7 gados – joprojām bērnudārza rindā 35
No 150 Rīgas izglītības iestādēm tikai 70 ir tā sauktie latviešu bērnudārzi. Mazākumtautību (lielākoties krievu) bērnudārzi gan ir vēl mazāk – tikai 45, bet 35 bērnudārzi ir divplūsmu un tajos īsteno gan latviešu, gan mazākumtautību izglītības programmas. Pēc Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta datiem, maija sākumā gan uz latviešu, gan mazākumtautību bērnudārziem bija pieteikti 239 bērni.
Viens no vecākiem, kurš jau pirms vairākiem gadiem pieteica bērnu gan uz latviešu, gan krievu bērnudārzu, ir Voldemārs Burģis: “Biju pierakstījis bērnu uz pieciem latviešu bērnudārziem Āgenskalna apkaimē, taču nekur nebija vietu. Zināju, ka krievu bērnudārzos rindas ir mazākas, un nolēmu par to pārliecināties. 2. janvārī piereģistrēju bērnu rindā krievu dārziņā, kas atvērts pie pustukšas krievu skolas Pārslas ielā Āgenskalnā, un jau 3. janvārī man zvanīja, lai pateiktu, ka varu vest mazuli uz bērnudārzu. Tobrīd bērnam bija trīsarpus gadu. Rēķinu, ka latviešu bērnudārzā bērns tiktu tikai tad, kad būtu sasniegts obligātais pirmsskolas izglītības vecums – 5 gadi.” V. Burģis, kas pēc pieredzes ar sava bērna iekārtošanu dārziņā sāka pētīt bērnudārza rindu problēmu, apgalvo, ka faktiski Rīgā rindā uz bērnudārzu gaida teju tikai latviešu bērniņi, jo krievu bērnudārzu rindas lielākoties veido mazuļi, kuriem vēl nemaz nav pienācis bērnudārza apmeklēšanas vecums. “LA” veiktā bērnudārzu rindu izpēte gan liecina, ka tā nu gluži nav. Taču taisnība ir, ka latviešu bērnudārzu rindās stāv pat septiņgadīgi bērni, kuriem tātad jau jāiet skolā, bet vietas bērnudārzā joprojām nav, kamēr krievu bērnudārzos tik lielu rindā stāvētāju tiešām nav.
Rīgas domē gan uzsver, ka “tā nav rinda, tas ir pieteikumu skaits”. Proti, vecāki savus bērnus var pieteikt pat uz trim bērnudārziem vienlaikus. Līdz ar to visi pieteiktie bērni attiecīgajā bērnudārzā neies arī tāpēc, ka tiks uzņemti kādā citā. Tomēr arī pieteikumu skaits ļauj secināt, cik liels pieprasījums pēc vietām ir katrā bērnudārzā.
“Departamentā mēs rindas analizējam citādi,” teic I. Nagla. “Mēs redzam katra pieteiktā bērna personas kodu, tāpēc, skaitot, cik bērnu kopumā ir rindā, mēs pēc koda katru bērnu pieskaitām tikai vienreiz. Izņēmums ir gadījumi, kad bērns vienlaikus ir pieteikts gan latviešu, gan mazākumtautību izglītības programmā. Tad šāds bērns rindā tiek pieskaitīts divreiz.”
Cik latviešu bērnu šobrīd apmeklē krievu “dārziņus” un kāda bijusi vecāku motivācija, sūtot bērnus uz šiem bērnudārziem, Rīgas domes atbildīgajā departamentā nezinot. Tātad uzticamas informācijas par problēmas apmēriem nav. V. Burģa aplēses liecina, ka krievu bērnudārzus piespiedu kārtā apmeklē “simtiem latviešu bērnu”. Piemēram, bērnudārzā “Pērlīte” Torņakalnā uzņemti pat 30 latviešu bērni. Taču iestādes vadītāja Vita Tihānova apgalvo, ka tādu bērnu esot tikai “pa vienam katrā grupā”. Savukārt grupu ir 11. Esot gadījumi, kad latviešu ģimenes atnāk, apskatās un saprot, ka viņu bērnam šis bērnudārzs tomēr nebūs piemērots.
