Latviešu dārziņos divreiz garākas rindas. Vai latviešus Rīgā diskriminē? 35
Kāpēc latviešu bērnudārzos ir garākas rindas nekā mazākumtautību dārziņos? Kāpēc latviešu vecāki biežāk spiesti maksāt vairāk par mazuļu pieskatīšanu, maksājot par privātajiem bērnudārziem vai algojot aukles? Cik latviešu ģimeņu spiestas laist bērnu krievu dārziņā tāpēc vien, ka tajā vieglāk iekļūt? Šādi jautājumi ik pa laikam izskan publiskajā telpā, visbiežāk, runājot par galvaspilsētu Rīgu. Rīdzinieks Mārtiņš Tilcēns, kurš secinājis, ka uz vietu bērnudārzā ar apmācību latviešu valodā ir vismaz divreiz garākas rindas nekā tā sauktajā mazākumtautību bērnudārzā, neizpratnē raksta: “Mēs dzīvojam pilsētā un valstī, kurā vienīgā un oficiālā valsts valoda ir latviešu. Man šāda situācija nav nedz izprotama, nedz izskaidrojama, tāpēc manā skatījumā ir izveidota sistēma un situācija, kurā latvieši tiek diskriminēti.” Rīgas domes pārstāvji gan iebilst, ka M. Tilcēna aprēķini neesot korekti, tomēr piekrīt, ka galvaspilsētā lielāks pieprasījums ir pēc latviešu plūsmas pirmsskolas izglītības iestādēm nekā mazākumtautību. Precīzas un uzticamas informācijas par problēmas apmēriem pašvaldībai gan nav. Un nav arī ieceres par vismaz dažu mazākumtautību bērnudārzu pārveidošanu par latviešu izglītības iestādēm. Tā vietā aizvien vairāk rodas tā sauktie divplūsmu bērnudārzi, kad nepietiekami piepildītā mazākumtautību izglītības iestādē atver arī latviešu grupas. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla uzskata, ka vairot divplūsmu bērnudārzu skaitu ir politiski pareizi. Tādās pirmsskolās notiekot “humāna integrācija”. Taču tādu integrāciju, kad izglītība netiktu segregēta un visi Latvijā dzimušie bērni jau pirmsskolas izglītību iegūtu valsts valodā, Rīgas dome negrasās īstenot.
Saeimas deputāts Atis Lejiņš (“Vienotība”) aprīļa beigās aizsūtīja atklātu vēstuli Rīgas domes vadībai, vaicājot, kāpēc “galvaspilsētā izveidojusies situācija, kurā bērnudārzu potenciālie audzēkņi būtībā tiek diskriminēti pēc tautības”. “Sanāk, ka visvairāk diskriminēta tiek tieši valsts pamatnācija, faktiskais iedzīvotāju vairākums. Ja bērnu piesaka dārziņam, kurā apmācība notiek krievu valodā, viņa rinda pienāk daudz agrāk nekā tad, ja dārziņu meklē latviski runājošas ģimenes atvase.” Nesen deputāts saņēmis Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atbildi: “Ņemot vērā to, ka vēstulē nav minēti konkrēti fakti, nevarēšu izvērtēt situāciju un sniegt izvērstu atbildi uz Jūsu norādīto situāciju, kas it kā izveidojusies galvaspilsētā.” A. Lejiņš secina: “Ušakovs nenoliedz manis rakstīto. Viņš tikai ieņem pozu. Tas liecina, ka kaut kas šajā lietā Rīgā tiešām nav kārtībā.”
