Latvieši jūtas pazemoti, cittautieši tēlo, ka ir kurlmēmi. Kā taksometru vadītāji pielāgojas likumam 23
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sagaidāms, ka tuvākajā laikā neskaitāmiem taksometru šoferiem, kuru dzimtā valoda ir latviešu, nāksies nopūst putekļus no saviem pamatskolas vai vidusskolas atestātiem ar vienu mērķi – lai viņi varētu turpināt darbu.
Jaunā kārtība, kas stājusies spēkā kopš šī gada 17. augusta, paredz, ka taksometru vadītājiem, iesniedzot pieteikumu reģistrācijai Taksometru vadītāju reģistrā, ar attiecīgiem dokumentiem jāpierāda savas valsts valodas zināšanas.
Dīvainā kārtā tas attiecas arī uz tiem vadītājiem, kuru dzimtā valoda ir latviešu.
Rīdzinieks Andris Jēkabsons (vārds mainīts), kurš šonedēļ bija devies uz Autotransporta direkciju Vaļņu ielā, lai saņemtu taksometra vadītāja reģistrācijas apliecību, piedzīvojis nepatīkamu pārsteigumu, kad Autotransporta direkcijas darbiniece pieprasījusi viņam rakstisku apliecinājumu valsts valodas prasmei.
Pazemojoša prasība
“To izdzirdot, jutos pazemots,” man stāsta Andris, “izteikdams savu vajadzību, Autotransporta direkcijas darbinieci uzrunāju skaidrā latviešu valodā. Bet, kā izrādījās, ar to vien nepietika.
Lai saņemtu taksometra vadītāja apliecību, man vēl rakstiski jāpierāda manas dzimtās valodas prasme! Kaut ko tādu piedzīvoju pirmo reizi mūžā!”
Par taksometra vadītāju Rīgā Andris strādā jau sesto gadu. Kad pirms trim gadiem viņš bija vērsies Autotransporta direkcijā, lai saņemtu šo apliecību, kas derīga trīs gadus, nekādu valsts valodas prasmes apliecinājumu Autotransporta direkcijā viņam neprasīja.
“Esmu Latvijas pilsonis un, kā esmu izpētījis arhīvos, mani senči Latvijā dzīvo jau vismaz divsimt gadus,” turpina Andris, “kurš izdomājis šo prasību, ka man, latvietim, kuram latviešu valoda ir dzimtā, tagad rakstiski jāpierāda, ka to protu?!”
Iznākumā Andris bijis spiests doties mājās, lai sameklētu savu vidējās izglītības atestātu. Un Autotransporta direkcijā ieradies otrreiz, lai ar šo dokumentu apliecinātu, ka latvietis Andris tomēr prot latviešu valodu.
“Šis stāsts jau nav tikai par mani vien,” spriež Andris, “ar šo pazemojošo prasību saskarsies tūkstošiem citu taksometru vadītāju, kuri ieradīsies Autotransporta direkcijā, lai reģistrētu uzņēmējdarbību.”
Krāpnieki uzdodas par kurlmēmiem
Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone apstiprina, ka pēc Ministru kabineta noteikumiem nr. 149 “Vadītāju reģistrācijas noteikumi pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili” Taksometru vadītāju reģistrā reģistrē autovadītāju, kuram valsts valodas zināšanas nav zemākas par vidējā līmeņa 1. pakāpi (B1).
“Līdz šim dokumentus, kas apliecina valsts valodas zināšanas, taksometru vadītājiem lūdzām iesniegt tikai tad, ja radās aizdomas par latviešu valodas neprasmi šajā līmenī,” skaidro Z. Plone. Reģistrācijai iepriekš pieticis ar taksometru vadītāju pieteikumiem, kurus Autotransporta direkcijai viņi lielākoties iesnieguši elektroniski, tostarp apliecinot, ka viņu valsts valodas zināšanas ir atbilstošas.
“Tomēr vēlāk bieži atklājām, ka tā nemaz nav, par ko saņēmām sūdzības no iedzīvotājiem, kuri izmanto taksometru pakalpojumus,” tā Z. Plone.
Risinājums tapis, apspriežoties ar Valsts valodas centru, un Autotransporta direkcijā pieņemts lēmums, sākot no šī gada 17. augusta, pieprasīt valodas zināšanas apliecinošus dokumentus visiem, kuri iesniedz pieteikumus reģistrēšanai Taksometru vadītāju reģistrā.
Turklāt direkcijā pat atklājuši, ka, slēpdami valsts valodas neprasmi, negodīgi taksometru vadītāji pat novieto pie salona priekšējā vējstikla zīmīti ar uzrakstu, ka ir kurlmēmi…
Kā skaidro Autotransporta direkcijas pārstāve, tautība un valstiskā piederība vēl neapliecina valsts valodas zināšanas, tāpēc, vērtējot valodas zināšanas, uz to vien neesot iespējams balstīties.
Dokumenti, kas apliecina valodprasmi
Pēc Ministru kabineta noteikumiem taksometru vadītājiem jāreģistrējas Taksometru vadītāju reģistrā vienu reizi trijos gados. Valsts valodas zināšanas apliecina šādi dokumenti:
• izglītības dokuments par pamata, vidējās vai augstākās izglītības iegūšanu akreditētā programmā latviešu valodā (iesniedzot augstākās izglītības diplomu, tam jāpievieno diploma pielikums, kurā attēlota informācija par to, ka programma apgūta latviešu valodā; iesniedzot pamata vai vidējās izglītības dokumentu, tam jāpievieno sekmju izraksts),
• pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts, ja tika apgūta akreditēta mazākumtautību izglītības programma un kārtots centralizētais eksāmens latviešu valodā (mazākumtautību izglītības programmās 9. klasei) vai centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā (mazākumtautību izglītības programmās 12. klasei);
• valsts valodas prasmes apliecība.
Valodas zināšanu vidējā līmeņa 1. pakāpe (B1) – persona spēj risināt vienkāršu dialogu par sadzīves un viņai zināmām profesionālām tēmām, īsi formulēt savu viedokli, lasa un saprot vienkārša satura dažādas tematikas tekstus, spēj uzrakstīt tipveida dokumentus (piemēram, iesniegumus, pilnvaras, aktus), kā arī vienkāršus tekstus par sadzīves vai ar personas darbu saistītām tēmām, uztver un saprot dabiskā tempā runātus vienkāršas struktūras tekstus par profesionālām vai sadzīves tēmām.
